Izdarīt pareizo izvēli

Nobeigumam tuvojas kārtējais mācību gads. Starpbrīžos skolu gaiteņos valda kņada. Daļa audzēkņu ar nepacietību gaida pēdējo mācību dienu, jo zina, ka pēc tam viņus sagaida bezrūpīga vasara un ar to saistītie prieki, bet citiem sejās – rūpes un spriedze, jo klāt ir eksāmenu laiks.

Nobeigumam tuvojas kārtējais mācību gads. Starpbrīžos skolu gaiteņos valda kņada. Daļa audzēkņu ar nepacietību gaida pēdējo mācību dienu, jo zina, ka pēc tam viņus sagaida bezrūpīga vasara un ar to saistītie prieki, bet citiem sejās – rūpes un spriedze, jo klāt ir eksāmenu laiks.

Nesenā tikšanās reizē ar senu paziņu pārrunājām, kā bija toreiz maijā, pirms daudziem, daudziem gadiem, kad pašas bijām lielās dzīves izvēles priekšā. Atcerējāmies, kā tolaik māca bažas un satraukums, vai nākamās skolas, profesijas izvēle būs īstā, vai tas tiešām būs dzīves mērķis un aicinājums?! Bet mērķis bija nosprausts un izvēle izdarīta. Toreiz to uzskatīju par pareizāko.
Kā ir tagad, pēc gadiem, kad citi laiki, cits dzīves temps un ritējums?…
Liekas jau, ka iespēju ir tik daudz, bet – kā izvēlēties sev piemērotāko, dvēselei tuvāko, kā piepildīt savu sapni, lai vēlāk nebūtu jāpiedzīvo vilšanās? Sarunā ar paziņu secinājām, ka šodien izvēlēties sev piemērotāko profesiju jaunajam cilvēkam ir daudz grūtāk un sarežģītāk, jo jāievēro ne mazums priekšnoteikumu – ne tikai kā mūsu laikos – vai šī profesija patiešām interesēs? Tagad jādomā, vai tā darba tirgū būs gana pieprasīta, vai atalgojums būs atbilstošs, vai ik rītu uz darbu varēs doties labprāt, ar prieku nevis kūtri, piespiedu kārtā, vai…
Labi jūtas par sevi un savu izvēli paliecinātie jaunieši, kuri, jau ābeci rokās ņemot bija pārliecināti – es būšu policists, mediķis, pārdevējs – un no sava sen izlolotā sapņa nav atkāpušies un negrasās to darīt. Viņi virzās tikai uz priekšu – uz mērķi, ar skaidru pārliecību – to sasniegt!
Bet, būsim godīgi, vairums par savu izvēli nebūt nav tik pārliecināti, patiesību sakot, viņi ir neziņā. Un ir tikai labi, ja, piemēram, bijusi doma kļūt, teiksim, par skolotāju, bet izvēlētās mācību iestādes Atvērto durvju dienās klātienē pārliecinājies, ka šī profesija nav tavējā un tevi interesē kaut kas pavisam cits. Tāpēc vajag iet, iepazīt, mēģināt un… nebaidīties kļūdīties. Lai vēlāk nebūtu jānožēlo, ka pakļāvies citu (draugu, vecāku) domām un iespaidam, savu zilo putnu – savu sapni, tā arī netverot saujā!

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *