Ir vai nav Ziemassvētku vecītis?

Nu, kā tad ir – ir vai nav? Šādu atbildi meklēju jau pusi nedēļas, kopš lielveikalā vairākus vecākus dzirdēju bērniem skaidrojam šo lietu tā lietišķi, piemēram: “Tu, bērns, esi jau liels un zini, ka vecīša nav, tāpēc nāc un kopā izvēlēsimies dāvanu…” Teikšu, kā ir – apstulbu. Gribējās pačukstēt, ka ne jau tās dāvanas, bet brīnuma dēļ tie Ziemassvētki ir īpašie svētki… Taču noturējos… Jo…

Dzīves īstenība, ja šo Ziemassvētku vecīša tēmu aplūko no visām pusēm, nav viegla – laiki daudziem grūti, naudas – maz, tāpēc varbūt labāk nopirkt ko tādu, ko bērns grib un ko viņam vajag? Un varbūt tiešām jāizravē ilūzija, ka dzīvē kāds kaut ko iedod tāpat vien – ja arī kaut kas tiek dāvināts, tad kāds par to ir maksājis un gādājis. Tiesa. Visi zaķi – mājās, vilki paēduši, aitas – dzīvas…

Taču man šķiet, ka gluži tik vienkārši rāmī ieliekams šis stāsts nav. Ziemassvētku vecītis, vismaz man tā šķiet, nav tikai bārdains onkulis, kas izpilda visas vēlēšanās un sagādā mantu kaudzi no zila gaisa. Tas noteikti ir personāžs no brīnumu pasaules, ko tikai mūsu pašu prāti, sirdis un rokas padara vairāk vai mazāk taustāmu. Kad mazs bērns pārlaimīgu seju svētku vakarā atver durvis vecītim, rūķim vai klusītiņām aiztek pēc dāvanu maisa, kuru Ziemsvētku vecītis garāmlidojot izmetis, jo viņam daudzi citi bērni vēl jāapciemo, viņš tic, ka brīnumi ir iespējami. Un, piekritīsiet, arī pieaugušajam sirds spēj nodevīgi ietrīsēties, kad jārunā dzejolis pie eglītes un kad jāatver dāvana. Jā, var jau teikt, ka to sajūtu pastiprina svecīšu un eglīšu smarža un lampiņu gaismas, kas aizvirza prātu, taču ir vēl kas…

Nereti, kad pats esi vecītis, kurš gādā par prieku, kaut tikai mazmazītiņu, iegūsti vienreizēju prieka radīšanas sajūtu. Un tās sajūtas dēļ vien, ka vari kādu no sirds iepriecināt, ir vērts ticēt. Kamēr tu tici, ka tāds vecītis ir, tu spēj atvērt sirdi labiem darbiem un kļūt par to darītāju. Un skaidrojums bērnam tad varētu būt šāds – ka vecītis ir, tikai viņš viens nespēj izdarīt visu un mums jānāk viņam palīgā. Un – jo vairāk palīgu, jo vairāk iepriecinājumu būs. Un, ja izdevies uzminēt kāda kluso un ilgoto vēlmi, pārņem sajūta, ka arī tu esi kāda liela brīnuma daļa…