Maijs ar daudzajām brīvdienām, ar saviem sociuma svētkiem un gadadienām (Uzvara pār fašismu; Otrā pasaules kara beigas; Latvijas neatkarības pasludināšana; Mātes un Ģimenes diena), ar Dabas norišu Lielo atgriešanos (ievu ziedēšana; pirmās pienenes un pirmie dzeguzes zvani…) mūs, cilvēkus, bija ierāvis tādā notikumu un emociju virpulī, ka, lai nedabūtu nepārejošu galvas reiboni, ir pēdējais laiks "sabremzēties". Apstāties. Dziļi ievilkt plaušās pavasara smaržām pilno gaisu. Uz sevi no malas un arī sevī iekšā ielūkoties. Izjust Esības prieku!
Vai mums tas izdodas? Godīgi sakot, ne visai… Vēloties nesavtīgi palīdzēt tiem, kas sevī izjūt kaut kādu dīvainu, nedefinējamu nemieru vai tukšumu, pārlapoju savas daudzās un dažādās piezīmes – ar domu atrast kādu noderīgu ieteikumu. Izdevās atrast veselus septiņus!
1. Sasveicinoties pasmaidi – tā tu laipni atver otra cilvēka biolauku.
2. Atvadoties novēli labu dienu – tā tu aizver viņa biolauku.
3. Strīdā ieturi neitralitāti – tā tu saglabā savu dzīvības enerģiju.
4. Neskopojies materiālajā jomā – tā tu stiprini savu gribasspēku.
5. Neturi ļaunu prātu – tā tu stiprini savu imunitāti.
6. Priecājies par jebkuriem laika apstākļiem – tā tu mācies samierināšanos.
7. Neizpatīc visiem – tā tu iepatiksies vienam!
Ja nu kādam tomēr šķiet, ka šis uzskaitījums ir lieks un pilnīgi nevajadzīgs, varu ieteikt ieklausīties, cik daudz ir cilvēku, kas tikšanās brīdī… sūrojas par laika apstākļiem – tā vietā, lai priecātos par atkalredzēšanos! Varam arī atcerēties, kā maija sākumā – patiesi jaukajās, siltajās un saules pilnajās dienās – politiķi, masu mediji un svētku dalībnieki nereti dalīja bijušos frontiniekus "pareizajos" un "nepareizajos". Tas viss bija tik tālu no svētās piemiņas, goda un cieņas! Vai arī – atļaušos atgādināt – tās cienījamo gadu kundzītes, kas neskopojās ar sašutuma pilnām replikām par to, ka lielveikalu pārdevējas viņas "sveicina piespiedu kārtā". Tā vietā, lai priecātos par katru Dieva doto dienu, kurā vari saņemt sveicienus un atbildēt ar to pašu!
