Tādu dīvainu – pacilājošu un vienlaikus arī nomācošu – sajūtu laiks. Pretrunīgs. Nu, gluži kā mēs paši? Kārtējie svētki, atceres vai piemiņas dienas, un…
Lai ar sajūtas ar bārdu, bet tomēr laika ziņā viss sākās ar maija svētkiem. Droši vien dažādu iemeslu dēļ, bet šogad tie tiešām šķita īpaši – mīļi un ģimeniski; bija laiks visiem būt kopā, bija laiks kopīgiem darbiem, atpūtai un sarunām; kopīgām un pacilājošām savas valsts sajūtām. Un tad kā pamatīga darvas karote saulainā prieka mucā – trīskārši apbalvotais Valdis Zatlers. Nepatīkams un dīvains, bet tomēr pārdzīvojams likās Latvijas institūta direktora O. Kalniņa skaidrojums par to, ka tā pienākas – Valsts prezidentam pienākas, tāpat vien, jo prezidents… Taču Saeimas priekšsēža G. Daudzes paziņojums, ka šie apbalvojumi ir visas tautas cieņas apliecinājums… Nu, ziniet… tiešām kā spļāviens sejā. I gads vēl nav pagājis, kopš caur zoodārzu amatā ticis, vēl nav devis skaidru atbildi par "pateicībām", faktiski ar to vien ir būtiski sabojājis mūsu valsts, sabiedrības ētisko vidi, bet apbalvojumus nopelnījis!? Un – visus trīs? Nu gluži kā kādreizējās padomijas daudzordeņotais vadonis…
Pēc nedēļas – piemiņas dienas. Oficiālās delegācijas pie uzvarētāju pieminekļiem – 8. maijā, uzvarētāji – 9. Lestenes Brāļu kopos – neviena oficiālā – ne no valsts, ne rajona, izņemot, protams, vietējos, lestenniekus. Tie, kas guļ Lestenē, nebija upuri?! Labi, saprotu, mums jābūt politkorektiem. (Diez, pret ko un kā vārdā?!) Bet kā tad ar tiem, kas Vecmokās un pie Valguma nošauti? Arī tur neviena oficiāla zieda, nevienas politkorektas delegācijas…
Mātes diena un Vasarsvētki. Tiešām gaiši, mīļi un ļoti sirsnīgi svētki; ziedi, bučas un Labestības diena. Svētki ģimenēs un draudzēs, arī «Pakāpienu» Bēbīšu mājā. Cik labi, ka meitenes ir apņēmīgas un drosmīgas, cik labi, ka ir cilvēki, kas viņām prot un spēj palīdzēt! Bet – kur tad bērnu tēvi, kur jauno māmiņu ģimenes, kur Bērnu un labklājības ministrija?! Kāpēc, kāpēc par tik svarīgām lietām kā dzīvības saglabāšana, atbalstu māmiņai domā vien pašdarbīgi entuziasti?
Laikam jau katrs savā valstī dzīvojam – mēs un viņi – tie, kam svētki, problēmas un arī upuri citi.
