Meklējot, kur tad īsti aug kājas iniciatīvai aizliegt savvaļas dzīvnieku izmantošanu cirkā, laikam jau būtu jāienirst interneta dzīles, kur pirms kāda laika uzpeldēja video ar mazu, dresētājas iekaustītu pērtiķīti. Ārkārtīgi skumjš video, un cilvēki, jo īpaši tie, kuri nozīmīgu savas eksistences daļu pavada virtuālajā pasaulē, kā saka, “pavilkās“. “Pavilkās” tiktāl, ka bija gatavi vienreiz par visām reizēm pacelt acis no saviem visu dārgajiem viedtālruņiem un sagult zemē pie Saeimas durvīm burtiskā nozīmē, ne tikai protestēt interneta komentāros. Tas, protams, pozitīvi. Bet vai paši likuma grozījumi, ko nu jau arī Valsts prezidents ir atdevis Saeimai atpakaļ otrreizējai caurlūkošanai, fundamentāli mainīs lietas būtību un cilvēks nu ar zvēru zaļā pļavā sadzers tubrālību par atjaunoto vienlīdzību? Diezin vai…
Ja karojošajiem, kategoriskajiem zaļajiem var pārmest naivumu un reizēm – arī atklātu stulbumu (piemēram, gadījumā, kad “savā vaļā“ tika palaistas ūdeles kažokzvēru audzētavā), tad Saeimas deputātiem tādu skaidru diagnozi noteikt ir nedaudz sarežģītāk. Taču ir varianti. Šādu un līdzīgu lēmumu pieņemšana ir tik sasodīti patīkama – tas neko nemaksā, ja neskaita debatēs pazaudēto laiku, un tauta tevi vēl arī mīl, godā. Daži pat iemanījušies no situācijas izspiest vēl vairāk, jo nepamet bažas, ka, piemēram, «Saskaņu» pārstāvošās deputātes Jūlijas Stepaņenko ierosinātie kompromisi tika noraidīti neba tādēļ, ka nesaprātīgi, bet drīzāk par to, ka “krieviski“. Sak, dzīvnieku cirks – tā jau vairāk tāda nīstās Krievijas padarīšana… Mums, redz, labāk tīk eiropeiskie akrobāti. (Pamēģiniet to iestāstīt bērnam, kas tā vien alkst redzēt kādu pat ne dresētu, bet vienkārši dzīvnieciņu!) Tas viens. Bet tāpat kaut kur gaisā virmo tāda kā aizdomu migliņa, ka šādi skaļi protesti, kaislīgas runas tiek ja ne gluži mākslīgi radītas, tad vismaz uzņemtas, priecīgi berzējot rociņas, jo tas ir ērts veids, kā novērst sabiedrības uzmanību no būtiskām problēmām, kas apdraud apkārtējo vidi un attiecīgi kā cilvēkus, tā arī dzīvniekus – piemēram, no nekontrolēta mežu izciršanas, minerālmēslu un pesticīdu lietošanas, arī no nepārdomātiem ceļu būves projektiem (Kad beidzot arī Latvijā gar šoseju malām būs žogi, kā tas ir teju visur Eiropā!?), no murgiem atkritumu apsaimniekošanā un ūdeņu attīrīšanā jeb, precīzāk, neattīrīšanā. Un kad pa laikam tas īlens tomēr izlien no maisa, kā nesen Jūrmalā, kur dega atkritumi vai, piemēram, Tukumā, kad neattīrītie ūdeņi piebeidza zivis dzirnavu ezerā, visi skrien kā sadeguši, satraucas, bet beigās jau tāpat – viens tik vainīgais, ja vispār tāds beigu galā maz atrodas….
Tādēļ, lai dzīvo video ar apbižotiem pērtiķīšiem un citas uzpūstas problēmas!?…
Labs raksts.
Uzskatu, ka burtiski izkarotais dzīvnieku izmantošanas aizliegums cirkū, patiešām ir reāls panākums.
Atliek vēl izcīnīt tiesības mājas cūkām dzīvot cilvēka cienīgu dzīvi, bet pašiem pārvākties uz kūti cūku vietā.
par vietu cūku kūtī tev noteikti nebūs jācīnās:)
To jau Dzīvnieku fermā dažas cūkas panāca, kāds rezultāts…
Nu, un kas tad ir pēc būtības? ka tagad visus tos dzīvniekus, kas cirkū jau ir, ir jānogalina? Humāni? Piekrītu Lienai, jo vienkārši riebjas visādo ”aktīvistu” divkosība un virspusējība! Par divkosību runājot, vislielākais šādu ”dzīvnieku vienlīdzības” alcēju ieguldījums dzīvnieku aizstāvībā Latvijā (uz arī citur) būtu:1 ) lai neierobežotu dzīvnieku dzīves telpu, zvērīgi izcērtot mežus, tā kā tas, piemēram, ir Latvijā; 2) atsakoties no somiņām, apaviem, siksniņām-no visa, kas izgatavots no ādas,3) atsakoties no lielas daļas kosmētikas un medikamentu, jo īpaši, piemēram, no tādiem kā «Nivea», kur tiek izmantoti vaļu tauki 4) visi draudzīgi kļūstam ja ne par vegāniem, tad par veģetāriešiem gan. Lūk, tad tā būtu godīga attieksme pret dzīvo dabu apkārt. Tagad? Tukša muldēšana un acu aizmālēšana, lai nerisinātu reālas dabas apdraudējuma problēmas!
Ej, un risini tās mežu izciršanas problēmas Latvijā un netēlo trijkosi! Paskatīsimies, cik ātri tevi rūpnieki atsēdinās:)
kāds zaudējums, ka mūsu bērni vairs nevarēs uzjautrināties par svārciņos ietērptiem lācīšiem uzpurnos!
Raksta saturs identisks Daiņa Īvāna žultainajam sacerējumam. Varbūt nevajag ietekmēties no savu laiku pārdzīvojušiem elkiem. Ir lietad, kad jāatstāj pagātnē kā morāli novecojušas. Turklāt cirka programmu lielākoties veidoja Krievijas, ne pašmāju kumēdiņu trupas.
Turklāt- cirka kultūra ir vairāk ebrejiska, nekā krieviska.
Ziniet, tajos padomju gados bērnam izklaide bija pa televizoru paskatīties cirku, nezinu vienīgais kas man no tā patika un tiešām gaidīju, tas bija klauns Oļegs Popovs.Savu bērnu ne reizi neaizvedu uz cirku, jo tiešām liekas mokoši stulbi skatīties kā ar puļķi dresētājs baksta to dzīvnieku.Tā, ka apsveicami ka neļaus vairs savvaļas dzīvniekus bakstīt. Iemāci putnus ņemt dalību šovā, tas ir cirks, bet ar sišanu un vardarbību, nezin vai tas ir to vērts.
joks jau tāds, ka arī putni skaitās ‘eksotiski’…
visi mēs esam ‘eksotiski’
Maniem bèrniem žēl to dzīvnieku gan cirkā, gan zoo un pozitīvas emocijas neraisa, tā ka bērni ir dažādi. Un tas noteikti nav vecāku ietekmē, jo uzaugu ar padomju cirku, sajūsminoties par dresētiem lauvām un tīģeriem, kas tikai ar šodienas skatījumu šķiet nožēlojami. Jāiet laikam līdzi un mūsu bērni nav tādi kā mēs. Tas ir labi.
Tieši tā – šodienas bērni nav tādi kā mēs laikā, kad valstī valdīja kārtība un katrs sabiedrības hierarhijā ieņēma savām spējām atbilstošu vietu. Šodien katrs plānprātiņš var iegūt jebkura līmeņa izglītību (prasību līmenis pieskaņots prāta spējām), pēc diploma nopirkšanas (savādāk šo procesu grūti nosaukt) ieņemt vadošus amatus un mācīt tautai dzīvot savu ierobežoto prāta spēju izpratnes līmenī. Ar vienu vārdu sakot rietumu vērtības dzīvo un uzvar!
vadītāji ar tām padomju spējām un kārtības izpratni šo valsti jau ir nolaiduši līdz kliņķim! Grimsti vien dziļāk savā post-padomijā!
piekrītu daļēji, tai daļā, ka izglītību tagad var nopirkt un arī idiots var kādu vadīt, bet… tam nav sakara ar rietumnieciskumu, bet tieši ar postpadomju situāciju izglītība, kad visādi caurkrituši švauksti sagribēja būt par augstskolu mācībspēkiem, bet neko vairāk par zinātnisko komunismu pasniegts nespēja, tad nu sadibināja augstskolas un fakultātes. nezinu, kā citur, bet, piemēram, lauksaimnieku akadēmija, no komunistu patvēruma vietas nu ir palikusi par zaļzemnieku barotni, sākot ar Rivžu un beidzot ar visādiem nezināmu sūdu ”pētniekiem” visdažādākajos amatos. Un arī padomju laikā augstskolas bija ar tādiem partijas pļurzakiem pilnas, vairākas katedras. Tā kā-nekā jauna nav šai pasaulē.
piekrītu par mehanizatoru, traktoristu un “sūdu pētnieku” bijušo lauksaimniecības akadēmiju, ar rivžām, ar “lielzemnieci” pilveri, kas sagrābusies uima zemes, ilgstoši sēžot zemkopības ministrijā, ar valsts mežu rubītāju apmaksāto dubrovski
Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā savulaik bija tāds mācību līmenis, ka šodienas absolventi nemaz nevarētu tajā mācīties – netiktu tālāk par uzņemšanas komisiju. Un, starp citu, tas jūsu tik ļoti gānītais zinātniskais komunisms un zinātniskais ateisms bija pat interesanti mācību priekšmeti, jo tajos pasniedza reliģijas un cilvēces filozofisko uzskatu attīstības vēsturi. Šodienas plānprātiņiem gan to nesaprast!