Vēl nebija nosvinēta Latvijas valsts 100. dzimšanas diena, kad komerciālā pasaule jau bija gatava piedāvāt visu, kas saistīts ar Ziemassvētkiem un gadumiju. Un, kaut gan tas pat bija diezgan kaitinoši, tomēr jāatzīst, ka bez dāvanām un jaukiem, mīļiem pārsteigumiem saviem mīļajiem jau tikpat neiztikt. Tā kaitinošā ir uzbāzība, tāpat kā visuresošās reklāmas.
Un tā nu ir arī pienācis Ziemassvētku gaidīšanas laiks, kad dienas aizvien vēl raucas īsumā, bet naktis kļūst vēl par dažām minūtēm garākas. Daudzās pilsētās un ciemos šajā sestdienā un svētdienā tiks iedegtas eglītes. Mājas, laukumi tērpušies svētku rotās, neskaitāmas gaismiņu virtenes palīdzēs gainīt projām tumsu un kaut nedaudz, tomēr iepriecināt ikvienu.
Arī Kristīgā pasaulē šosvētdien Adventa vainagā tiks aizdedzināta pirmā svece, lai kaut nedaudz pierimtu no dzīves straujā tempa, padomātu par līdzcilvēkiem, par mūsu sūtību šajā pasaulē, par godīgumu, godprātīgu attieksmi, sākot no visparastākā baznīcēna līdz pat pašai augstākajai sabiedrības hierarhijai.
Savukārt tautas tradīciju piekritēji budēļos varēja sākt iet jau no Mārtiņdienas. Droši vien budēlīši dzērves, lāča, čigāna, nāves, kazas, vilka vai kāda cita tēla izskatā apmeklēs arī egles iedegšanas svētkus, bet visaktīvākie tie būs Ziemas saulgriežos, 22. decembrī, kad atzīmējam ziemas sākumu un no šī brīža kaut par minūti, tomēr dienas kļūst garākas un tumsa pamazām atkāpsies. Šajā laikā tiks svinēts arī Bluķa vakars, kad, velkot bluķi, tiks attīrītas mājas, sētas, ielas, ciemi, kad viss bijušais sliktais, visi netikumi tiks ielikti bluķī un sadedzināti, lai nākošais gads būtu veselīgāks, veiksmīgāks, darbīgāks, panākumiem bagātāks, lai mēs mazāk sastaptos ar blēdībām, ļaunprātību un dažādām citām negācijām un prastu sevi no tām nosargāt. Sagaidot gaismas atgriešanos, lai mums katram izdodas visu slikto ielikt bluķī, bet labo saglabāt un vairot. Lai top!