Nu varbūt ne burtiski, jo diena vēl atlikusi, bet emocionāli jau varam likt tam punktu. Tikai gada nogalei ir kāda nelāga blakne – laikā, kad visi to tik vien vēl, kā laimīgu jauno un veiksmīgu nākamo, arvien biežāk gribas skatu vērst atpakaļ. Un droši vien nav jau arī nemaz tik nepareizi pavilkt svītru tam, kas izdarīts un kas nē, noskaidrot, kādi bijuši ieguvumi vai zaudējumi, kādas atklāsmes izdarītas un par ko vajadzējis šaubīties… Bet… Padomājiet, gadā ir 365 dienas, vai tiešām to visu, kas noticis, ir cilvēka spēkos ir atcerēties, un vai vajag?! Noteikti būs daudz cilvēku, kas teiks, ka pat negrasās kaisīt sev pelnus uz galvas un urdīties lietās, kas pagājušas. Kā bija lemts, tā ir noticis, un punkts…
Bet ja nu tomēr… Mūsu lasītāju vidū noteikti būs arī tādi, kas vēlēsies kaut nelielu bilancīti par savu dzīvi gada beigās izveidot, tikai jautājums – kā?! Labi tiem, kas raksta dienasgrāmatu – var ātri pārskriet rindiņām un izdarīt secinājumus. Visiem, kas saglabā mūsu laikrakstu, arī labi – arī tas var palīdzēt noorientēties, bet, ja nu pat kalendārs ir noplēšamais un lapiņas izmestas?!
Man šķiet, galvenais nav visu sīki un smalki atcerēties, bet pārdomāt, piemēram, kā viens vai otrs notikums ir tevi ietekmējis. Kas licis aizdomāties un pieņemt varbūt pašam netipisku lēmumu, un tad paanalizēt, kas no tā visa ir sanācis. Mēs nekad nezinām, kā būtu, ja būtu darījuši citādāk, bet mēs zinām, kas sanāca, kad rīkojāmies šādi.
Varbūt par atskaites punktu var nolikt savu rīcību – kam izdarīju pāri vai kam nebiju blakus, kad vajadzēja būt? Mēs varam kaut klusībā palūgt piedošanu kādam, kas ticis sāpināts, vai tieši otrādi – piezvanīt un parunāt ar kādu, kas sen nav satikts. Apskatieties vārda vai dzimšanas dienā saņemtos apsveikumus un redzēsiet, ka apsveicēju vidū ir ļaudis no skolas gadiem, agrākām darba vietām, kopīgiem izbraucieniem, – ar kuriem vienmēr gribējies vēlreiz satikties un parunāties. Ja ne klātienē, tad vismaz attālināti to tagad var izdarīt pavisam ērti! Vai varbūt ir kāds draugs, ar kuru jau sen gribas agrāko laiku piedzīvojumus pārrunāt – vēl priekšā vairākas brīvas dienas… Nemaz nerunāsim par radiniekiem! Ir īstais laiks rast brīvas stundas, lai satiktos!
Zināms, ka tas viss izklausās pēc parādu nolīdzināšanas, bet arī tam gada nogale domāta. Ne velti saka, ka visi parādi jāatdod vēl vecajā gadā, un ne katrreiz tas attiecināms uz naudu.
Tikpat labi to var attiecināt uz sevi un tiem sapņiem, ko nav izdevies gada laikā piepildīt. Vēl ir tam laiks, un, ja ne šogad, tad viss nākamais gads vēl priekšā… Bet, punktu liekot, gribas visiem novēlēt priecāties par visu, kas dots. Un tad jau arī šis – aizvadītais – izskatīsies gana labs!
