Es esmu tavs vergs

Manos gados un ar manu filoloģisko izglītību vajadzētu būt rāmi rimtai un sveicieniem izmantot tikai latviskos vēlējumus “labrīt”, “labdien”, “labvakar”, bet to vietā pār lūpām it viegli pārveļas vieglprātīgais “čau!”, kas nav iekļauts nevienā pieklājīgā latviešu valodas vārdnīcā. Vajadzētu “čau” izjust kā svešķermeni un dezinficēt muti pēc tā lietošanas, bet liekas, ka tas, ar Karlsona propelleri izvizinājies, piešķir saziņai vieglumu. Varbūt tajā ir kāda daļiņa Itālijas saules un dzīvesprieka? Kaut itāļu “čau” tīri labi iedzīvojies daudzu tautu valodās, tomēr tieši Latvijā tas ir populārākais neformālais sveiciens un to lieto tikpat plaši kā Itālijā – ne tikai atvadoties (kā vairākās citās valstīs), bet arī sasveicinoties. Temperamentīgie itāļi mēdz to vairākas reizes arī atkārtot. Kā jūs domājat, ko darīs itālis, ieraudzījis pūķi ar trim galvām? Viņš, būdams pieklājīgs, katrai galvai pateiks “čau, čau, čau” – tā teikts anekdotē. Ļoti ērti lietojams vārdiņš – nav jāiespringst un jādomā, vai rīts vai vakars, jo tas der ikvienā diennakts stundā.
Izrādās, ka ne jau ar Karlsonu čavināšana atlidojusi mūsu pusē. Šis vārds latviešu valodā ienācis 20. gadsimta 30. gados, to esot atnesuši itāļu tirgotāji. Karlsona latviskotājai Elijai Klienei licies, ka šim lidojošajam vīrelim varētu piestāvēt tieši šāda sasveicināšanās. Karlsons un “čau” oriģinālā, tas ir, zviedru valodā, nebūt nav kā cimds ar roku. Autore Astrida Lindgrēna likusi savam varonim sasveicināties ar “heisā, hopsā”. Valodnieks Andrejs Veisbergs izsaka minējumu, ka tieši Karlsona tulkojums ir popularizējis vārdu “čau”.
Izrādās, ka “čau” nebūt nav tik nebēdnīgs vārdelis, jo tulkojumā no venetu (itāļu valodas dialekts) valodas tas nozīmējot “es esmu tavs vergs”, ar to domājot nevis kalpošanu par vēderu, bet uzticību līdz kapa malai.
Lasot par itāļu valodu un itāļiem, klusībā jutu nimbu virs savas galvas, jo likās, ka vienīgi es zinu, ka literāri pareizi ir teikt “itālieši” un ka itāļi ir cilšu grupa, kas dzīvojusi reiz sensenos laikos. Nimbs virs galvas izgaisa, kad uzzināju, ka jau desmit gadus dzīvoju kā englanders, jo 2006. gadā valodas eksperti ir padevušies tautas mēlei un lietošanai pieņēmuši īsāko variantu – itāļi. Mūžu dzīvo, mūžu mācies! Čau!