Jāsaka godīgi, kad pirms pieciem gadiem bija jāatdod sava balss referendumā par Latvijas iestāšanos Eiropas savienībā, es šaubījos. Pirmkārt, jau tas bija vēl tāda bērnišķīga maksimālisma iespaidā, kad gribas būt mazliet tā kā opozīcijā. Otrkārt, spriedām, ka no vienas savienības citā skriet – arī nav nekāds baigais prāta darbs! Es pat šai domai mazliet noticēju, kaut par iepriekšējo savienību, kas – padomju, man ir tikai un vienīgi saulainas bērnības atmiņas, par spīti modernu zābaciņu, ārzemju saldumu un citu labumu trūkumam…
Pagājuši pieci gadi, un – kā es redzu Latviju Eiropā? Nenoliedami ir patīkami ceļot pāri robežām bez kādreiz tik nogurdinošās un laikietilpīgās pasu kontroles – tas, viens. Otrs – daudzi mani draugi, paziņas, pat radinieki ir atraduši sev darbu, mīlestību un visai priecīgu dzīvi citās Eiropas valstīts, kas pirms tam likās kā neiespējamā misija, veicama tikai īpaši apķērīgākajiem, uzņēmīgākajiem Latvijas pilsoņiem. Arī iespēju izglītoties izmanto daudzi man pazīstamie un daži pat apsver iespēju reiz atgriezties dzimtenē. Viss ir kļuvis tāds kā aizsniedzamāks, pazīstamāks un saprotamāks…
Tomēr līdz ar krīzi Latvijā (kas, gribētos uzsvērt, nemaz nav vienīgi latviešu problēma, bet gan – globāla parādība), arī kolektīvā Eiropas savienības nīšana, kā liecina aptaujas, atsākusies ar dubultu sparu. "Eiropa mums ražošanu, lauksaimniecību iznīcina un vispār neļauj dzīvot ar tām visām savām direktīvām, noteikumiem un likumiem!" Bet man tomēr gribētos domāt – ne jau Eiropa mūs nesaprot, kā tiek dziedāts kādā dziesmā, bet mēs īsti nesaprotam, ko tad tajā savienībā tagad Latvijai darīt! Pat ar visiem neskaitāmajiem noteikumiem (kurus mēs ļoti cītīgi piespicējam sev par sliktu) Eiropas Savienība sniedz neskaitāmas iespējās – visiem daudz maz vienlīdzīgas, bez kurām neviena vien lauku skoliņa, kultūras nams būtu gruvešos, ceļa posms – neizbraucams, kultūras, zinātnes projekts – neiespējams! Tikai mēs, nu kā jau mēs, kaut kā vairāk redzam aizslēgtas rūpnīcas un nabadzību, sagrieztus kuģus un apēstu cukuru… Bet vai Eiropa vainīga, ka piesolītie miljoni ir iekārojamāki par prātīgu saimniekošanu savā zemē?…
Piekrītu – 100%