Eiforija beigusies. Laiks pie darba!

Svētdienas rītā daudzi latvieši, manuprāt, jutās tādi… klusi laimīgi! Un kā nu ne? Referendums beidzies, savas valsts valoda nosargāta. Pasākums noticis bez ekscesiem – latvieši bijuši mierīgi, kulturāli, nav traucējuši izpausties tiem, kam ar savu valodu "nodarījuši pāri"…
Jā, eiforija beigusies. Klāt jauna darba nedēļa, un atkal esam savos darbos, savos pienākumos, savās mājās un savā valodā. Ko tālāk?
Lūk, aktieris Vilis Daudziņš – un līdz ar viņu, manuprāt, visa latviešu tauta – vēlas zināt, kā nonācām līdz šādam referendumam. Kā nepilsonis un terorists varēja Latvijā netraucēti noorganizēt šādu pretvalstisku pasākumu?! Tautai ir tiesības zināt, kuri cilvēki gan atklāti, gan slepeni "stāvēja aiz muguras" un ar savām darbībām (vai bezdarbību) ļāva apdraudēt mūsu valsts pastāvēšanu, tāpēc Drošības policijas pienākums ir to noskaidrot. Tauta par savu nodokļu naudu uztur tik milzīgu valsts aparātu, taču beigu beigās – referenduma dienā – jāglābj, kas vēl ir glābjams! Un mēs gājām un izglābām! Un gan jau, ka būs jāglābj vēl. Latvija ir pārlieku "gards kumoss" Krievijai, lai tā liktos mierā. Tāpēc pagātnes atmiņas par savu "visvarenību" krievu tautā tiek uzspodrinātas aizvien no jauna… Un mēs, latvieši, tam ļaujamies, kad redzam, cik bailīgi un piekrītoši mūsu politiķi māj ar galvām: sak, jā, latviešu valoda Latvijā ir problēma… Kādā sakarā?! Problēma ir jebkura valoda, ja to nemācās!
Tāpēc, paturot prātā jautājumus, uz kuriem tauta gaida atbildes no Saeimas un valdības, arī mums katram jāizlemj par sevi – kā dzīvosim, ko darīsim, lai saglabātu savu valodu un valsti. Un mēs varam patiešām daudz! Vispirms jau – dzīvot ar nesaliektu muguru, ar augstprātīgu šovinistu konsekventi runājot tikai latviski. Varam būt pacietīgi un labestīgi, uzklausot, kā krievu cilvēks lēni un apdomīgi cenšas runāt latviski, jo, steigšus pārejot uz krievu valodu, mēs taču laupām viņam iespēju mācīties mūsējo! Un vēl – varam turēt tīru paši savu valodu, savu durvju priekšu, godu un sirdsapziņu. Lai tiešām nekļūtu par "otrās šķiras cilvēkiem" – ar savu neaudzinātību, slinkumu, rupjību, meliem un negodīgumu…

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *