Deg barikāžu atmiņu ugunskuri, notiek piemiņas pasākumi tiem, kuri tolaik atdeva dzīvību par atgūto brīvību. Tie, kuri šo laiku piedzīvoja un pārdzīvoja, dalās atmiņās.
Izaugusi jauna paaudze, kas par barikādēm zina tikai no vecāku un muzejos stāstītā. Arī paaudze, kas savulaik pieredzējusi karu, lielākoties šo pasauli jau ir atstājusi. Viņu bērni, kas tagad jau ir pieklājīgā senioru vecumā, par karu, par to, kā maizi varēja iegādāties tikai uz kartiņām un tās nepietika, atceras vien no savu vecāku stāstītā. Tiesa gan, arī padomju laikā daudz ko no dzīvei nepieciešamā nevarēja iegādāties. Lai arī badu neviens necieta, ar to, ka nepārtraukti kaut kā trūkst, vajadzēja samierināties. Šai paaudzei daudz ko ir grūti iedomāties un saprast, iespējams tāpēc, piemēram, Covid 19 laikā, kad tika noteikta komandantstunda, dažam tā bija tāda problēma, ka gandrīz jājūk prātā, arī aizliegums pulcēties, rīkot ballītes bijis teju vai nepārvarams. Protams, katram jau gribas pabūt sabiedrībā, satikt cilvēkus, noskatīties kādu izrādi vai noklausīties koncertu. Bet konkrētā situācijā taču nav grūti saprast, kāpēc tas kādu laiku ir liegts…
Jaunais gads pie mums atnācis ar jauniem pārbaudījumiem jeb, kā tagad mēdz teikt, ar jauniem izaicinājumiem. Pandēmijas laiks nav beidzies, bet elektroenerģijas, dabas gāzes cenu kāpums jau dzen izmisumā gan lielus, gan mazus uzņēmējus un arī lielāko daļu mājsaimniecību, kam maksa par siltumu, elektrību jau uzņēmusi tādus apgriezienus, ka maciņš nu nemaz vairs netiek līdz. Inflācija aug augumā, ceļas pārtikas cenas, pakalpojumu cenas. Jāteic, ka, piemēram, kartupeļu, dārzeņu cenu ietekmējusi arī pagājušā gada klimatiskie apstākļi. Arī tiem, kuri pamanījušies dārzeņus un augļus izaudzēt paši, jārēķinās, ka sēklu cenas palielinājušas vismaz par 10%, tātad arī stādu cenas pavasarī būs augstākas. Minerālmēslu cenas palielinājušās, kas atsauksies gan uz katra paša dārzu, gan lielražošanu. Jārēķinās, ka arī nospraustais Eiropas Savienības zaļais kurss radīs pārtikas produktu sadārdzinājumu. Bet ir jāapzinās, ka, ražojot pārtikas produktus, jārēķinās ar šīs ražošanas ilgtspēju, procesiem dabā, vienlaikus arī nedrīkstam paļauties neapdomīgumam un populismam, kas nereti saistīts ar zināšanu trūkumu, vēlmi iegūt lētu popularitāti, vēlmi kļūt pamanītam politikā, iespējams, arī ar vēlmi papildus nopelnīt. Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) pētījumā konstatējusi, ka Latvijā ražotie lauksaimniecības produkti ir visdrošākie un tīrākie, izvērtējot tajos augu aizsardzības līdzekļu atliekvielas. Tātad mēs veikalos pērkam salīdzinoši labu, kvalitatīvu pārtiku, un ļoti gribētos, lai šos pārtikas produktus arī turpmāk varētu nopirkt gan pensionārs, gan daudzbērnu ģimene, gan minimālas algas saņēmējs.
Neatceros, kurai valdībai atjaunotās brīvvalsts laikā vēl ir bijis tik daudz izaicinājumu, kā tas ir bijis šai – Krišjāņa Kariņa vadītajai. Protams, lēmumi varēja būt izsvērtāki, konsekventāki, ātrāki, pareizāki, saliedētāki…. Arī pašlaik, kad visi gaida, kāds tad īsti būs atbalsts mājsaimniecībām, kāds – uzņēmējiem. Bet taisnības labad jāteic, ka šī ir pirmā valdība, kas ar konkrētu naudas atbalstu palīdz izdzīvot gan pensionāriem, gan ģimenēm ar bērniem, kuru ienākumi netiek līdzi tām valstī noteiktajām algām, kas gadu gaitā tomēr ir palielinājušās. Nevaram noliegt, ka valstī tomēr esam sasnieguši zināmu labklājības līmeni.
Kā redzams, jaunu izaicinājumu ir ļoti daudz, kā pratīsim tos pieveikt, tai skaitā draudus, ko rada ieroču žvadzināšana pie mūsu valsts robežām, to rādīs laiks. Dzīvojam patiesi ļoti sarežģītā laikā, kad nepieciešams izvērtēt katru soli, lai pasargātu un saglabātu savu valsti un arī paši sevi.
