Braucot pa ceļiem no Cērkstes uz Apšuciemu, no Tukuma uz Enguri, pa Jūrmalas – Talsu šoseju un droši vien arī vēl pa citiem ceļiem, redzami vien izcirtumi ar atstātām šaurām meža strēmelēm, kurām pat neliels vējelis cauri pūš. Ja šo šauro strēmeļu nebūtu, tad varētu teikt, ka ceļš iet caur vienu vienīgu ļoti lielu izcirtumu. Vēl pie Raudas, Engures ceļa malā, ir meža platība, kurā lielums koku izzāģēts, atstātas vien dažas retas priedes… Esmu par to vaicājusi profesionāliem mežkopjiem, kuri savulaik strādājuši un šos mežus audzējuši un kopuši, arī viņi groza vien galvu un atrunājas, ka tagad viss notiekot pa jaunam…
Nu jau vairs nav nekādu šaubu, ka Latvijas ainavā sagaidāmas visai lielas izmaiņas un tas, ka cilvēki saka, vairs nebūs kur sēņot un ogot, nudien nav joks. Būs tā kā dažās Eiropas valstīs: vai nu dabas liegums ar normālu mežu, vai tādi rokas resnuma pusaugu koki, kas tad arī skaitās mežs, turklāt pavisam drīz atkal nozāģējams.
Būs oponenti, kuri iebildīs, ka šīs te ir tikai manas emocijas, ka mums mežsaimniecība ir ilgtspējīga, dabai draudzīga, ka katru gadu netiek nocirsts vairāk nekā 10 līdz 12 miljoni kubikmetru koksnes un ka ikgadējais pieaugums esot vismaz 25 miljoni kubikmetru koksnes. Uz papīra jau varbūt tas pieaugums ir, bet, skatoties uz mūsu ainavu, kur kādreiz bija meži, to nevar ieraudzīt: ir viena otra jaunaudze, ir krūmainas platības, kurās varbūt kaut kur varētu būt paslēpti arī iestādītie kociņi…
Māc bažas, ka ciršanas apjomi vēl varētu palielināties, jo Zemkopības ministrija nodevusi sabiedriskai apspriešanai grozījumus noteikumos par koku ciršanu mežos. Grozījumi paredz galvenās cirtes koku caurmēra samazināšanu kailcirtēs un kailciršu atļaušanu piejūras priežu mežos, kur tas līdz šim bija liegts. Latvijas Ornitologu biedrība uztraucas, ka tas atstās ietekmi uz putniem. Ja ieviesīs rosinātās izmaiņas noteikumos par koku ciršanu mežos, aizvien mazāk būs dobumainu koku, kur ligzdo dzeņi, dzilnas un nebūs lielu koku ar stipriem zariem, kur ligzdu vīt, piemēram, melnajam stārķim vai kādam no nedaudzajiem Latvijas ērgļiem. Latvijas ornitologu biedrība vēl joprojām vāc parakstus par mežizstrādes pārtraukumu no aprīļa līdz jūnijam. Ornitologu biedrība min, ka ik gadu mežizstrādes rezultātā pavasaros bojā iet 20 000 putnu ligzdu vai 100 000 putnu olu vai mazuļu. Bet meža masīvā aiz Cērkstes putnu dziesmas neskan, te vakaros un arī naktī dzirdama vien harvestera balss…
nu bet večiem vajag naudu, kā to var nesaprast!Tāpēc jau arī ir pa jaunam,vālē tik ārā visu un pie vienas vietas par putniem, t’pāc ka cinisms un vienaldzība sit augstu vilni.Citam vajag lepnas mažīnas, mājas, atpūtu ārzemēs, citam šņabi padzert, citam kaifs no tā vien ka nauda ieripo kontā.
Jautājiet jaunajiem partiju censoņām, kas rautin raujas uz domes deputātu vietām! Jautājiet mežziņiem gan no „Tukuma pilsētai un novadam” saraksta, gan no Latvijas Zemnieku savienības saraksta. Pajautājiet, ko domā mežziņi par šo jauno vājprātu, lai paskaidro. Pēc viņu atbildēm arī zināsiet, vai jums vērts par viņiem balsot, vai tomēr nē.
Jaunie mežziņi tiek atsēdināti, lai nejaucas, ko nevar par naudu, to var pa lielu naudu.vecie darboņu raujas atkal pie varas.
jaunie partiju censoņas bija teikts ar ironiju; patiesībā tie ir veco siles brāļu vecie pakalpiņi!
Manuprāt ar rakstīśanu vien ir par maz.Avīzei ir tā vara rokās,ka var sākt organizęt un meklět mežzińus,kuru viedokli bůtu jāņem vęrā un aicināt sabiedrību rīkoties.Tas kas tagad notiek ir totāla izsaimniekośana,kurai nav izskaidrojuma.
mežziņi, kuru viedokli būtu jāņem vērā ir kapiņos – attopies! – pārdots ir viss šajā valstī
ņav jau vairs valsts,ir krimināli ekonomisku grupējumu pārvaldīta taritorija….
dzenam beidzot to kriminālo grupējumu prom no tās siles! Sākam ar Tukumu.