Rit Latvijas jubilejas gads. Un daudziem pasākumiem kā pievienotā vērtība, tomēr, manuprāt, gan vietā, gan nevietā, tiek lietots simtgades simbols.
Aizvien esmu bijusi lepna par latviešu selekcionāriem, par viņu aizrautību, pacietību, darba prieku, azartu, veidojot jaunas šķirnes. Un mūsu mazā valstiņa pamatoti var lepoties ar šiem cilvēkiem, kuri nereti visai pieticīgos, dažkārt pat ekstremālos apstākļos paveic brīnumu. Lai atceramies Rihardu Kondratoviču un viņa brīnišķīgās rododendru šķirnes. Tulpju selekcionārs Juris Egle Liepājas pusē radījis tādas tulpju šķirnes, kas liek lielu Nīderlandes puķkopības firmu pārstāvjiem mērot ceļu pie viņa uz Grobiņu, lai nopirktu selekcionāra radītās jaunās šķirnes, tās reģistrētu un iegūtu selekcionāra tiesības par to. Arī mūspusē ir vairāki puķu selekcionāri, piemēram, Laimonis Zaķis ar gladiolām, savulaik Tukuma dārzniecībā Pēteris Šteinbergs, Ilgonis Kauliņš u.c.
Jaunas augļaugu un ogulāju šķirnes ir tapušas Pūrē, savukārt kartupeļu –Priekuļos, miežu un auzu – Stendē. Taisnības labad gan jāteic, ka tikai retais no mūsu izcilajiem puķu selekcionāriem ir reģistrējis savas šķirnes, jo tam nepieciešami ievērojami naudas līdzekļi, kuru selekcionāriem visbiežāk nav. Nedaudz labāk klājas tiem, kuri strādā valsts institūcijās. Bet arī viņu nereti izcilais veikums, manuprāt, nav pietiekami novērtēts. Uzteicams ir gan Bulduru dārzkopības vidusskolas audzēkņu un skolotājas Ilitas Bērziņas projekts «100 dārznieki 100 gados», kuru varētu vēl turpināt, lai apzinātu visus dārzniekus un selekcionārus. Un vēl paliekošāks ieguldījums Latvijas selekcionāru vēsturei ir Nacionālajā botāniskajā dārzā veidotā virtuālā Latvijas selekcijas slavas zāle, kur tiek apkopots visu Latvijas selekcionāru veikums.
Savukārt mazliet dīvaina sajūta pārņēma, lasot uzņēmuma «Rīgas dzirnavnieks» mājas lapā, ka uzņēmums ir radījis auzu dižšķirni `Herkuless Baltic` (somu selekcionāru šķirne), simboliski tieši Latvijas simtgadē dāvina to Latvijas zemniekiem un ka turpmāk visa Herkuless auzu pārslu produkcija tikšot ražota no šīs šķirnes. Tātad zemniekiem nekādas citas šķirnes izvēles nebūs?! Krievu sakāmvārds jau gan ir, ka dāvinātam zirgam zobos neskatās, tomēr, lasot šo ziņu, mulstu… Un kur tad mūsu selekcionāru Stendē radītās šķirnes `Arta`, `Laima`, kur 2005. gada reģistrētā `Stendes Dārta`? Dažādos šķirņu salīdzināšanas izmēģinājumos šo šķirņu bioķīmiskie rādītāji, ražība, tilpummasa, plēkšņainība neatpaliek, piemēram, no Vācijā, Polijā selekcionētajām šķirnēm. Tā vien izskatās, ka Latvijas simtā dzimšanas diena šajā gadījumā noder kā labs, teiktu, pat mazliet agresīvs reklāmas projekts skandināvu uzņēmējiem…