Sākas topošo studentu uzņemšana Latvijas augstskolās. Daudziem vidusskolu beidzējiem tas ir visai trauksmains laiks, jo tikai tagad kļūst zināmi vidusskolas eksāmenu rezultāti, nākas ātri izlemt, kur iesniegt dokumentus, lai turpinātu mācības. Citam, iespējams, pietrūks vajadzīgo punktu, lai tiktu uzņemts izvēlētajā specialitātē, un nu jādomā, vai specialitāti mainīt, vai varbūt meklēt iespējas attiecīgos priekšmetus mācīties no jauna un stāties augstskolā nākamajā gadā. Secinājums – pašreizējā zināšanu novērtēšanas sistēma ar stipri novēlotiem rezultātiem absolventiem rada daudz neskaidrību un neērtību.
Lai gan daudziem mācības augstskolā liedz augstā maksa par studijām. Kā skaidrojis Latvijas Universitātes rektors Mārcis Auziņš, tad no aptaujātajiem jauniešiem vecumā no 18 līdz 24 gadiem 96% izteikuši vēlmi mācīties, taču teju puse apgalvojusi, ka to nedarīs, jo pārāk augsta mācību maksa. Rektors uzskata, ka tas ir nopietns iemesls, lai Latvijā pārskatītu augstākās izglītības finansēšanas modeli. Tajā pat laikā universitātē saņemta Izglītības ministrijas vēstule, ka finansējums samazināms par 2,8%.
Latvijā viena studenta izglītošanai atvēlēts vismazāk līdzekļu salīdzinājumā ar citām Eiropas savienības valstīm. Un tāpēc, šķiet, diskusija par to, vai pilna laika studentiem atļauts strādāt vai nē, ir vienkārši absurda, jo līdzekļi nepieciešami gan maksai par studijām, gan vienkārši izdzīvošanai. Pretējā gadījumā studijas augstskolā varēs atļauties tikai atsevišķu, Latvijā ļoti labi atalgotu profesiju pārstāvju atvases. Un, kaut gan saka, ka pašlaik Latvijā studentiem palīdz Vītolu fonds, Eiropas savienības finansējums, tas palīdz tikai atsevišķos gadījumos un pavisam nelielai daļai studētgribētāju.
Samazinātais budžeta finansējums norāda, ka izglītība valstī nav prioritāte, bet tiem, kuri tomēr apņēmušies to iegūt, jābūt divtik uzņēmīgiem un uzcītīgiem, jāprot apvienot darbs un mācības, lai piepildītu it kā katram tik saprotamu vēlmi – gūt labu izglītību. Turklāt tepat, Latvijā.
