Par veselīgu uzturu un dzīvesveidu dažādos atraktīvos veidos nebeidz vien runāt politiķi, it sevišķi tad, kad spriež par valsts finansējumu veselības nozarei. Turklāt spriešanu pavada arī pārmetumu gūzma – tā sakot, pie tā, ka slimojam un daudz jāārstējas, esam galvenokārt paši vien esot vainīgi, jo, redz, lietojam neveselīgu pārtiku, dzer kolu, ēdam čipsus u.t.t.
Valsts institūcijas, kas it kā rūpējas par pārtikas kvalitāti, sarakstījušas tonnām smagus sējumus ar dažādiem noteikumiem, lai cilvēki veikalos iegādātos veselībai drošu pārtiku. Taču šie noteikumi vairāk vērsti uz ārišķīgām lietam, piemēram, produktu ražošanas apstākļiem, jo pat nelielā ražotnītē vai skolas ēdnīcā noteikts, pa kurām durvīm produktu ienes un pa kurām durvīm iznes, taču to, ka, piemēram, cepumi «Selga» saturēja pārāk daudz bīstamās transtaukskābes, atklāja un sabiedrību informēja dāņu profesors Stēns Stenders. Un, kā vēlāk izrādījās, ražotne neizputēja, kad neveselīgo skābju klātbūtni cepumos novērsa. Kur šajā gadījumā bija valsts atbildīgās institūcijas? Nav jau vēl šobrīd skaidri pateikts, cik transtaukskābju satur tas, ko sauc par krējuma vai siera izstrādājumu. Ar grūtībām tika panākts, ka likums nosaka – produktu marķējumā tiek noradīts, kādas E vielas produkts satur (turklāt ne gluži visas E vielas ir kaitīgas). Taču kas attiecas uz transtaukskābēm, tad noteikumi joprojām ir labvēlīgi ražotājam, jo pārtikas produktu marķējumā tās nenorāda. Tāpat arī aizvien mazāk pārtikā lietojam svaigus produktus un tos aizstājam ar terminizētiem, tas ir – labi iekonservētiem, kurus iespējams mēnešiem uzglabāt. Gan E vielu dažādība, gan citu konservantu klāsts šādā produktā ir tik liels, ka parasts pircējs to nemaz nespēj apzināt un novērtēt, turklāt, ja arī parādās kāda informācija uz produkta iepakojuma, tad tik sīksīkiem burtiņiem, ka bez lupas un papildu brillēm to tā arī neizlasīt. Vai šis nebūtu īstais darba lauks politiķiem, lai nodrošinātu atbilstošu likumdošanu, lai cilvēks justos kaut cik aizsargāts un informēts par to, kādu pārtiku viņš ikdienā lieto?
