Cik ilgi Dabas māte izturēs un piedos?

Jau pagājis labs laiciņš pēc dabas katastrofas Šlokenbekas dzirnavu dīķī. Jāteic, ka tik lielu ekoloģisko nelaimi vēl nebijām piedzīvojuši. Apkopojot informāciju, kāda medijos izskanējusi no dažādu amatpersonu puses, jāatzīst, ka visai mērķtiecīgi un pat apzināti esam uz šo visai bēdīgo notikumu virzījušies.

Izrādās, ka ne tikai «Tukuma ūdens» amatpersonas, bet arī Tukuma domes deputāti un amatpersonas ir zinājuši, ka uzņēmumi, kuri nodod savus notekūdeņus attīrīt pilsētas attīrīšanas iekārtām, regulāri pārsniedz pieļaujamos normatīvus, aizbildinoties ar to, ka uzņēmēji esot lielākie darba devēji, ražotāji un tamlīdzīgi. Pieļauju, ka, iespējams, uz kādu noteiktu laiku kādam vienam ražotājam kāda atlaide normatīvos varētu būt, bet tad līdzās līgumam tūlīt vajadzētu būt arī plāniņam, kā un cik ilgā laikā panāks normatīviem atbilstošus attīrāmos ūdeņus. Turklāt šie uzņēmumi taču nestrādā pirmo gadu, ražošanas jaudas aizvien tiek palielinātas… Iznāk, ka visi zināja, bet turpināja eksperimentēt, lai redzētu, cik ilgi Dabas māte izturēs….

Protams, sabiedrības sašutums par notikušo milzīgs. Tomēr derētu mums arī paskatīties katram pašam uz sevi. Kurš gan nezina stāstus par slepeni Slocenē un grāvjos, zemē ievadītām kanalizācijas caurulēm un caurulītēm… Un, šķiet, likumsakarīgi, ka pēc šīs ekoloģiskās nelaimes redakcijā saņemam vairākas sūdzības par vienu tēmu: kaimiņš kaimiņam laiž varbūt ne tieši virsū, bet iesūcina zemē savus notekūdeņus, turklāt tas notiek laikā, kad Tukumā tikko kā izbūvēta kanalizācijas sistēma! Bet, nemaz nav saprotams, kāpēc gadījies tā, ka šie cilvēki vispirms vērsušies domē, pie speciālistiem, bet tur nav uzklausīti, risinājumu savai problēmai nav raduši. Tāpat tas noticis kaimiņos – Lapmežciemā…

Jāatzīst, ka pašlaik valstī darbojas dažādas ar vides aizsardzību saistītas institūcijas, dabas aizsardzības vārdā notiek visdažādākās aktivitātes, taču, kad reāli ir jāaizsargā zeme un ūdeņi no piesārņojuma, iestāžu hierarhija, neskaidrā atbildība vai, iespējams, bezatbildība atgādina kādu stāstu… To par vanniņu, no kuras līdz ar netīro ūdeni izlejam arī mazo bērnu…