Beidzot mokošais valdības veidošanās process ir galā. Nu zinām skaidri, kuri ministri atbildēs par konkrētām nozarēm valstī. Daļa ministru amatos jau ir pieredzējuši un sabiedrībai pazīstami politiķi un, šķiet, viņu rīcība varētu būt prognozējama, kā, piemēram, Ingrīda Circene, Artis Pabriks, Laimdota Straujuma, Andris Vilks, Aivis Ronis, iespējams, vēl daži. Diemžēl, palasot interneta portālu ziņas un viedokļus, nav radusies sajūta, ka varam būt droši par to, kas mūs sagaida tuvākajā laikā.
Ziņu portālos parādās biedējošas ziņas par krīzes otro vilni, kaut gan pie mums politiķi lepojas, cik sekmīgi un paklausīgi mēs salīdzinājumā ar citām valstīm esam krīzi pārvarējuši. Tā arī neviens no politiķiem nav pateicis, vai un cik lielā mērā šis otrais vilnis varētu skart Latviju. Tiesa gan, stājoties amatos, viens otrs jaunais ministrs jau paspējis palaist īstus ūdens pūķus, piemēram, izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis ar paziņojumu par to, ka ieviesīs tikai maksas studijas un ka skolas gaitas bērni uzsāks no sešu gadu vecuma. Arī ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts jau paziņojis, ka samazinās nodokļus darba spēkam, bet tajā pat laikā, lai nodrošinātu ieņēmumus, nodokļi būšot jāpalielina kaut kam citam. Kam?! Viņš sola nekavējoties panākt, lai tiktu organizēti īpaši pasākumi, tostarp nodokļu atvieglojumi, lai darba devējs būtu ieinteresēts pieņemt darbā ilgstošo bezdarbnieku. Labi, bet varbūt jārada labāki nosacījumi uzņēmējdarbībai vispār? Citādi iznāk tikai tāda matu skaldīšana…
Ja runājam par nodokļiem, īsti tomēr nav skaidrs, kuru nodokļu palielināšana valdībai prātā. Jo – kā var celt īpašuma nodokli, ja jau tagad ne vienai vien ģimenei nodoklis par nelielu mājiņu ar 100 kvadrātmetru lielu pagalmu pārsniedz Ls 200 un vairāk, bet no nelielās algas jāuztur arī ģimene. Savukārt nodokļu atvieglojumi parasti pienākas mazturīgām ģimenēm, taču, vai kāds ir parēķinājis, cik ir to ģimeņu, kuras balansē uz šī statusa robežas un kurām nepalīdz neviens?
Tā nu sanāk, ka jaunā valsts budžeta veidošana būs pārbaudījums mums visiem. Gan tāpēc, ka joprojām daudz nezināmo, gan tāpēc, ka varētu būt arī daudz nepatīkamu pārsteigumu.
Māja ir luksuss, kas nevar samaksāt pārvācas uz dzīvokli ar kopēju pagalmu. Lēti un ekonomiski.Nodoklis 10 reizes mazāks.
Kāpēc jāpalielina īpašuma nodoklis, kāpēc īpašuma nodokli nemaksā tie, kas jau dzīvo uzceltajās mājās un pat ilgus gadus, bet māja neskaitās nodota un nav jāmaksā. Dzīvo un viss ir labi. Ja jāmaksā, tad visiem! Tā būtu taisnīgi!
Nav gan 10x mazāks.
Vidēji 4x mazāks.
Varam jau strīdēties, cik gribam, bet kāpēc jāmaksā par māju, kuru cilvēki par saviem līdzekļiem sūri, grūti cēluši?
P.S. Es dzīvoju dzīvoklī.
A moshka vispaar nodokljus nav jaamaksaa! Prieksh kam? Tik peec tam nesuudzaas – sarunaats!?
Nē nodokļus viennozīmīgi ir jāmaksā, citādi dažām vietējām siciliešu ģimenēm nebūs no kā tik labi dzīvot.
Nu vareetu padomaat, ka tu personiigi nevienu pashu, pat ne nieciigaako nodoklju naudas labuminju nebaudi…Paskatiitos, kaa tu te spiegtu, kad vajadzeetu pilnapjomaa par mediciiniskajiem pakalpojumiem, beernu izgliitoshanu, celju asfalteeshanu utt. utjp. maksaat!
Cita lieta, ka diez gan speciigu procentu norij pats valsts aparaats, tomeer, lai pacelj roku, kuram neviens pats radinieks vai, labi, draugs, nav valsts algots vai atkariigs no “valsts pasuutiijuma”? Un tad iedomaajies sho draugu, radinieku bez darba…Atkal buutu par ko pazuudiities.
Un pats jociigaakais, cik nu sanaacis runaat, tie lielaakie spiedzeeji ir tie, kas pie pirmaas izdeviibas apkaash valsti, bet, redz, no pesnijas, maaminjalgas vai bezdabnieku pabalsta gan kaut kaa neatsakaas!?
Nu vispār ja personīgi –
Ceļus cik zinu pa europas naudu remontē un tikai, valsts tur gandrīz neko nepiedalās.
Mani bērni privātos dārziņos,jo šī pašvaldība pat to nevar nodrošināt, tā kā pats vien maksāju nosvīdis.
Med.aprūpei man ir apdrošināšana ar ne lēta, bet tas tā jo neslimojam un no valsts šai sakarā man neko nevajag jau kādus gadus četrus piecus.
Tā kā rūpīgi papētot, izņemot smiekīgos bērnu pabalstus nebaudu neko.
Toties mana atdeve uhū..
Jā, un tie piecsimts soliņi Tukumā par manu nodokļu naudu man ar nav vajadzīgi – es uz tiem NESĒŽU!!!
Da labi – jebkuraa mineetajaa ES projektaa ir liidzfinanseejums, kas, vismaz celju remontu gadiijumaa, ar nav nekaads nieciigais. Taapat ar privaatajiem daarzinjiem (ja runa par Tukumu) – nu gana daudz taadas iestaades liidzfinansee. Un forshi, ka neslimo – lai taa arii ir turpmaak, bet, nedo dies, ka tev kaadreiz aatros, policiju vai ugunsdzeseejus ievajadzeesies!
Ar to gribeeju tikai teikt, ka bljaushana par to “kaapeec man nodoklji valstij jaamaksaa, ja taa man neko nedod!” vairaak piedien pirts sarunaam pie glaaziites, tjipa, kad promiles liek kljuut “iipashi emocionaalam”. A ja nopientni, tas bishki velk uz tumsoniibu!
Vakar ģimenē spēlējām spēli „UZMINI NU – kāpēc Tukumam vajag 500 jaunus soliņus?", ja krīzes laikā būtu līdzēts jau ar 50.
Mūsu ģimenē pirmajā vietā izvirzījās versija sekojoša – nākamvasar tūrisma sezonu dome atklās ar devīzi „Tukums – Soliņu Pilsēta”. Pilsētas svētku laikā tiks organizētas orientēšanās sacensības un tam kurš atradīs visus piecsimt soliņus dome izmaksās piecus šulciņus. (šulciņi – tā būs mūsu jaunā nauda, tā kā latu mums drīz nebūs, bet eiro mums ne īpaši patīk un vispār pilsētu mode šobrīd ir ieviest savu naudu). Tad pieci šulciņi katram kas atradīs visus piecsimt soliņus.
Otrajā vietā mūsu ģimenē ir versija šāda – dome cītīgi gatavojas otrajam krīzes vilnim, kad bez darba būsim mēs pilnīgi visi. Tad katram iedzīvotājam būs sava vieta uz soliņa, kur viņš laimīgs un priecīgs varēs pavadīt savu laiku un sajust cik ļoti pašvaldība par mums visiem rūpējas 🙂
Kādas ir jūsu versijas?
Ar šo tikai gribēju pateikt, ka vari mūs saukt par tumsoņiem, bet mūsu ģimene nedzīvo pāri saviem līdzekļiem kā to dara pašvaldība un valsts ar saviem nenormālajiem budžeta deficītiem, turklāt ik uz soļa var redzēt nodokļu naudas pilnīgi nejēdzīgu izlietojumu. Kā piemērā ar šiem nelaimīgajiem soliņiem.