Kur gan citur, ja ne Dziesmu svētku gājienā, tā īsti varam vērot un salīdzināt mūsu latviešu tautisko tērpu dažādību un bagātību? Savukārt Vidzemē, Kurzemē, Zemgalē un Latgalē katram novadam, katrai pilsētai, apdzīvotai vietai ir savs tautiskais tērps. Piemēram, Dobeles Amatu mājā skatāmi sieviešu svārku raksti Zemgales apdzīvotajām vietām – Bērzei, Dobelei, Glūdai, Bikstiem, bet Penkulei apskatāmi pat trīs dažādi raksti. Laika gaitā tautas tērps pilnveidojies
un turpina to darīt arī vēl šodien. Aizvien vairāk atrod jaunu informāciju etnogrāfiskajos un vēsturiskajos materiālos. Tautiskie tērpi joprojām tiek pilnveidoti. Lielākoties tajos tērpjas pašdarbnieki – koristi, dejotāji, folkloristi. Taču aizvien vairāk atbilstoši latviskajai dzīvesziņai dzīvojošas ģimenes, kaut gan nepiedalās pašdarbībā, izvēlas iegādāties vai pat darināt paši savus tautiskos tērpus, kaut arī pie mums tas nebūt nav ierasts, kā, piemēram, Austrijā, kur ļoti daudzas dāmas uz koncertu vai citu svinīgi saviesīgu pasākumu ierodas tieši tautiskajos tērpos. Turklāt, kā vietējie stāsta, tad katrai sievietei esot ne viens vien tautiskais tērps, ar ko iziet sabiedrībā.
Kā tad pie mums varētu tikt pie sava tautastērpa? Savulaik lauksaimniecības novirziena tehnikumiešiem bija populārs konkurss «Zemes meita» un «Zemes dēls», kur neviena vien meitene lepojās ar pašas darināto tautisko tērpu. Pašlaik aktīvas kļuvušas dažādas studijas, meistardarbnīcas, kur auž, šuj un izšuj. Spriežot pēc interneta veikalu piedāvājuma, lai iegādātos jau gatavu tautastērpu, pie mums jārēķinās vismaz ar Ls 270 līdz pat Ls 700. Iespējams, cenas uzskrūvējis tuvo Dziesmu svētku laiks. Taču tie, kuri paši prot šūt un izšūt dažādus rakstus, caurās vīles, gan varētu tikt pie tautiskā tērpa ievērojami lētāk. Taču, lai to paveiktu, vispirms jāievāc informācija – kāds tad īsti ir pašam un novadam atbilstošs tērps? Un kur gan to labāk to izdarīt, ja ne Dziesmu svētku skatē!?