Būsim vienoti Latvijai!

Latvija tikko kā aizvadījusi savu 96. dzimšanas dienu. Jāatzīst, ka šogad sajūtas valsts svētkos bija neviennozīmīgas – bija prieks par to, ka svētkiem rūpīgi gatavojās galvaspilsētā Rīgā, kur tie izvērtās gana svinīgi, sirsnīgi, aizkustinoši un krāšņi, sākot ar studentu korporāciju gājienu, militāro parādi, «Staro Rīga» objektiem, Prezidenta un citu amatpersonu uzrunām līdz svinību kulminācijai –  visas tautas kopīgi dziedātai himnai un bezgala skaistajām uguns puķēm virs Rīgas un likteņupes Daugavas. Latvijas dzimšanas dienu atzīmēja gan mācību iestādēs, gan visās sevi un valsti cienošajās darba vietās, katrā novadā un lauku pagastā, arī katrā mājā, katrā ģimenē.

Un tomēr, esot šajos priecīgajos, svinīgajos pasākumos, nepamet bažas par to, kas notiek tepat kaimiņos, tepat Eiropā….  Šķiet nav ne dienas, kad neiedomājam par Ukrainu, nav ne dienas, kad mediji nevēsta jaunas ziņas par to, kas notiek Krievijā. Un pats pēdējais jaunums – Krievijā pieņemts likums, kurš paredz, ka ieroči pašaizsardzībai drīkstēs piederēt ikvienam Krievijas iedzīvotājam… Tātad gatavojas karam!? Aizvien biežāk, tostarp arī valsts svētku laikā 18. novembrī, tuvu mūsu valsts robežām vai pat pārkāpjot tās, viesojušies Krievijas bruņoto spēku kuģi un lidmašīnas. Par miermīlīgu šādu kaimiņu nu nekādi nenosauksi…

Šķiet, tieši šogad daudz vairāk nekā agrāk katrs valsts iedzīvotājs ieklausījās valsts prezidenta Andra Bērziņa svētku uzrunā, kurā Prezidents teica: «Plecu pie pleca esam bijuši visos pārbaudījumos,” un pauda pārliecību, ka tā būs arī turpmāk. Uzrunas nobeigumā viņš izmantoja Latgales Māras piemineklī iekaltos vārdus: “Būsim vienoti Latvijai. Pat domās nepieļausim, ka var būt citādi!” Un šie vārdi lielā mērā attiecas uz katru no mums. Cik vienoti spēsim būt un kalpot Latvijai (nevis partiju un oligarhu sīkinteresēm), tik stipra būs mūsu valsts. Lai spējam godam sagaidīt mūs valsts, mūsu Latvijas 100. dzimšanas dienu!