Vienu svētdienu aizbraucu uz «Spici» iepirkties. Apžēliņ, cik tur bija mašīnu! Auto novietošana notika ar vietu ierādītāju palīdzību. Tirdzniecības centrā, protams, rūmes visiem pietika. Preču arīdzan. Spēj tik staigāt no viena veikaliņa uz otru, izvēloties un salīdzinot mantu un cenu. Līdz spēku izsīkumam. Kad vēlējos ar tasi kafijas tos atjaunot, uz brīvu vietu pie galdiņa nācās pagaidīt. Cilvēku kafejnīcā ka biezs – veselām ģimenēm ar bērniem, arī pavisam maziem – tikai ratiņos. Satiku «Spicē» vēl citus tukumniekus un pat paziņas no Valmieras. Šopings kļuvis par brīvā laika pavadīšanas veidu un lielveikali par iecienītu tusiņu vietu.
Tirdzniecības centri iekārtojušies arī mazpilsētās. Nu bezgala ērti taču, kad viss vienuviet: gan ēdamās, gan valkājamās un mazgājamās, gan rakstāmās un lasāmās, gan rotaļu un visvisādas citas lietas. Un darba laiks no paša rīta līdz vakaram bez pusdienu pārtraukumiem, bez brīvdienām. Gandrīz jau aizmirsušies gadi, kad pienu pirka piena veikalā, maizi – maizes veikalā, gaļu – gaļas veikalā utt., bija galantērijas preču veikals, kultūrpreču veikals, vēl daži citi un liels universālveikals – mūsdienu tirdzniecības centra priekštecis. Darbdienās tie strādāja līdz sešiem, septiņiem vakarā, sestdienās – lielākoties līdz pusdienlaikam, bet svētdienās vispār bija slēgti (izņemot dažus, tā teikt, pirmās nepieciešamības). Cilvēki visur stāvēja garās rindās, jo pašapkalpošanās nebija ieviesusies, un apbrīnojamā kārtā paguva visu vajadzīgo iegādāties. Tagad ierosinājums ļaut lielveikaliem svētdienās ievilkt elpu laiku pa laikam gan tiek apspriests, taču plašu mūsu sabiedrības atbalstu nav guvis, neskatoties uz vairāku Eiropas valstu – kā Vācijas, Austrijas, Francijas, Spānijas, Grieķijas – labo piemēru. (Man pašai ārzemēs ir gadījies svētdienīgas vakariņas kombinēt no ceļmalas DUS iepirktām izejvielām.) Pircēju iebildumi ir saprotami – darba laikā katram jādara savs darbs un nav laika šiverēt pa veikaliem.
Labi, lai nu tirdzniecības vietas pie mums darbotos svētdienās – tas noteikti veicina valsts ekonomikas straujāku augšupeju, turklāt, ja jau iepirkšanās tik daudziem sagādā prieku – lai viņiem tiek! Tomēr, ieraugot zem Tukuma «Rimi» jumta izvietojušos mazos veikaliņus laipni gaidām pircējus pat Lieldienās, jutos patiesi izbrīnīta. Interesanti, cik gan televizoru, dāmu somiņu vai skropstu tušu todien tika pārdots?…
Es pati arī nesaprotu tos cilvēkus, kuri lielveikalā katru brīvdienu ar visu ģimeni pavada visu dienu! Kā no rīta ieiet, tā pret vakaru pārguruši velkas mājās. Mani šie šopingi nogurdina, tāpēc ilgāk par 2 stundām es nespēju pavadīt lielveikalā (Spicē, ne jau Tukuma Rimčikā), bet skatoties uz tām ģimenēm ar zīdaiņiem un trīsgadniekiem pie rokas, kas visu dienu tur klīst – paliek slikti. Viņi tur ēd, pasnauž, piedalās akcijās, bezmērķīgi klīst, un domā, ka ir labi pavadījuši savas brīvdienas. Katru dienu pie Spices mašīnas ir stāvgrūdām, brauc darba dienā vai brīvdienā, rītā vai vakarā- viss viens un tas pats.
Uz lielveikaliem pavadīt brīvdienu un vēl jo vairāk ar visu ģimeni var iet tikai pilnīgi stulbi un visticamāk slimi cilvēki. Par laimi man brīvdienas sanāk apmeklēt sportiskus pasākumus, kuros cilvēki ar katru gadu paliek arvien vairāk un vairāk, lai tik resnie staigā pa veikaliem, tikai kā autore iedomājas tas var nākt par labu ekonomikai? Tas ka visi veikalos sēdētāji no mazkustības ap 40-50 gadiem apsprāgst vai ir pa pusei invalīdi?!
Es arī nesaprotu tos ļaudis, kas var ņemties pa tiem veikaliem. Man kad jābrauc iepirkties, tas ir kā zobu sāpes, bezjēdzīgi pavadīts laiks un iztērēta enerģija. Protams ir jau reizes, kad jāsaņemas un tu esi spiests braukt kaut ko pirkt, bet tad arī atlieku cik vien var.Piekrītu arī tam, ka sestdienā saīsinātais laiks, svētdien ciet un par svētku dienā vispār nebūtu jābūt jautājumam. Jo man patīk tā kārtība, kas gan Austrijā, Vācijā, Francijā. Un vēl kas mums tās preces veikalos ir tik garlaicīgas un dārgas, plus čaļi kuri ir 2m un 46 vai 47 kāja vispār var neiegriezties LV veikalos.
Tas būtu pareizi ka svētdienās veikali būtu slēgti, varbūt tad nebūtu jāsūdzās par bērnu fizisko vājumu un uttt, tad varbūt vairāk pavadītu laiku laukā ar visādām nodarbēm. Un varētu arī būt slēgs 25.decembrī un 1.janvārī, jo tie arī ir cilvēki, kuriem tajos datumos jāstrādā.Un galu, galā var taču visu savlaicīgi sapirkt un nav katru dienu jāiet uz veikalu.
svētdienās un svētku dienās( ziemassvētkos,lirldienās,4.maijā,Jāņu dienā,18. novembrī- veikaliem ir jābūt slēgtiem.
Sitos sizetus aizsutiet uz krieviju, lai apskatas. Savadak visadas ždanokas,lindermani un graudini tur stasta, ka letini visi aizbraukusi, veikali pilni ar preci, bet nav kas ieperkas.