Ne jau skaisto acu dēļ. Ne neviltota smaida apburtas. Ne dzīvesprieka, sirds siltuma, gudrības vai labestības dēļ. (Tas viss nāks, radīsies, veidosies un izpaudīsies – ar laiku, pēc gadiem). Ikviena māte savu bērnu mīl tāpēc, ka tas ir viņas bērns! Tieši tā – dabiski un bez jebkādiem nosacījumiem.
Ja nu kāds te ko vēlas iebilst, redzot jauno māmiņu, kura, zīdaiņa ratiņus stumjot, kūpina gluži kā fabrikas skurstenis, un iedomājoties par visiem tiem bērniem, kas aug, savu kaut kur aizklīdušo māmiņu pat nepazīstot, ziniet: jā, jā, jā, – es domāju arī par šīm māmiņām. Par mātēm, kas savu sūtību vēl nezina, kas savas sirdis vēl nav atvērušas visīstākajai un vispatiesākajai – beznosacījumu mīlestībai! Mīlestībai ar lielo burtu…
Beznosacījumu mīlestību māte dāvā gan tikko dzimušajam mazulim, gan spurainam pusaudzim, gan tālos pasaules ceļos, sevis meklējumos aizklīdušam jau sirmot sākušam dēlietim, gan visam tuvinieku pulciņam, kas ir cieši apkārt ikdienā. Mātes sirds priekā un lepnumā vienādi pukst par savu izloloto un tautā iemīļoto mākslinieku, par pašas izauklētā zemnieka stiprajām rokām, apņēmību un godaprātu, par nākamajām paaudzēm, kas – gluži kā stafetes kociņu – pārņem senās zinības un ģimenes tradīcijas, bez apdoma neļaujoties visiem pāri skrejošajiem pasaules “pārmaiņu vējiem”. Māte ir laimīga, redzot laimīgus savus bērnus un bērnubērnus. Māte ir stipra, redzot, ka jaunajiem reizēm šī stipruma pietrūkst, un viņa vienmēr ir gatava saprast, palīdzēt, atbalstīt, dalīties… Ja nu kaut kur tomēr tā vēl nav, tad, ticiet man, mātes mīlestība gluži vienkārši vēl nav atnākusi – bērniņš pasaulē ieradies pirms tās. Ieradies, lai mācītu mīlēt. Ne acu krāsas, ne smaida, ne naudas, ne slavas, ne panākumu dēļ.
Bērns ierodas pasaulē, lai sievieti padarītu par Māti! Lai mācītu mātes mīlestību!
Un tieši tāpēc – svētdienas rītā nebūs par daudz ne smaidu, ne mīļu vārdu, ne apskāvienu, ne dāvanu, ne vēstuļu, ne tālruņa zvanu, nemaz jau nerunājot par visām tām tulpēm, narcisēm, rozēm un citām puķēm, kas šodien plaukušas un vērušās. Mātes dienai par godu.