Bez klanīšanās nu itin nekādi?

Kad notiek kāds īpašs, svinīgs, nozīmīgs pasākums, parasti tajā ir bariņš aicināto viesu, no pašvaldības, nereti – arī no Saeimas vai ministrijas. It kā nekas slikts, tikai ar dažiem Saeimas deputātiem bēda tā, ka šie gandrīz nav apklusināmi, pat ja par konkrēto tēmu neko daudz nezina un risinājumu piedāvāt negrasās. Starpvēlēšanu laikā ar to visu ir kļuvis mazliet mierīgāk, bet, līdz ko tiks izziņots nākamais satraukuma un gaidu pilnais tautas kalpu izvēlēšanas cēliens, transports uzreiz jutīs, kur lauki, jo nezin kāpēc tieši lauku pagasti šādiem runātājiem šķiet vispateicīgākie.

Bet ir kāda daudz drūmāka lieta, kam īpaši smagas izpausmes pamanījām aizvadītā gada nogalē. Un proti, tā ir daudzviet teju par neatņemamu visu notikumu virsotni padarītā bezgaumīgi ”bezdibenīgā” pateikšanās ”partijai un valdībai”. Dažviet, kur notiekošais nu ļoti atgādināja ainas no «Mērnieku laikiem», tas lika sakaunēties pasākuma vadītāju vietā. Dažviet notikumi uzvēdīja ne tikai pašus dziļākos padomju stagnācijas laikus, bet pat kaut ko no senākām – no personības kulta laka – smaķelēm. Un, kas daudz briesmīgāk, šo ”klanīšanās” sistēmu krēsliem un amatiem, izrādās, paši amatu vīri un sievas, kas it kā būtu tautas kalpi, tā pa īstam un kundziski kultivē. Izrādās, ir pat gadījies tā – ja kādā vietā klanīšanās nav godam veikta (kāds deputāts zālē notikumu karstumā nepamanīts, bez pateicības un ziediem palicis), pasākuma vadītājam par to aizrādīts un pat ieteikts tūdaļ, uz karstām pēdām kļūdīšanos labot – nolūgties ar dāvanām rokās un, zemu noliektu galvu…

Skaidrības labad jāpasaka, ka nerunājam par Ziemeļkoreju un viss iepriekš uzrakstītais nav pasaku stāsts. To zinām noteikti – visi šeit aprakstītie (izņemot Saeimas deputātus) ir mūsu pašu novadu ļaudis un visi – gan tie, kam jāklanās, gan tie, kas šos paldies gaida un nez kādus kungus tēlo – visi saņem algas, kas no nodokļu maksātāju kabatām nāk. Vien atšķirība tā, ka tas skolotājs vai kultūras darbinieks, kam jāklanās, saņem daudzkārt mazāku algu un reizēm pat nezina, kā par tiem grašiem, ko tie, kas augstākos amatos sēd, pasākumiem atvēl, vispār ko iespējams veikt. Un tās puķes, tās konfekšu kārbas, ko pateicībā pasniegt viesiem vai saviem palīgiem, gan skolotājs, gan kultūras darbinieks nereti nopērk par savu naudu… Un vienīgi, par šo cilvēku sirdsmieru domājot, šoreiz nesaucam ”kungus” un ”kundziņus” vārdā…

Komentāri

  1. Tā gan ir, atliek vienīgi piekrist un pamēģini nepaslavēt, tūlīt būs neapmierinātība ar esošo pasākuma vadītāju un organizatoru.

  2. …bet cilvēki ar stingrāku mugurkaulu paliek pie saviem principiem, aizstāv savus uzskatus ziedojot arī darbu…

    1. Man uzreiz mūsu Kandava ienāk prātā. Kur kultūras pasākumiem, cik zinu, nemaz nekādu naudu nedod, bet klanīšanās ir baigi modē.

  3. pasi jau vien to daram nav jau jamekle deputati viens otrs pasvaldibas vadonis jau ari klust ka kungs deputati talu no tautas tikai velesanas tuvi

  4. Paši mēs to provinciālismu vairojam, tad brīnāmies, ka sanāk Gogoļa Revidents. Brēcam, ka sabiedrība noslāņojas un paši slāņojam, slāņojam, sak, pateicamies biedram Staļinam par M/Lauksaimniecības attīstību mūsu rajonā.

  5. Juusu redaktore pati klanaas domes prieksaa.juus aviize pasi esat lokaami un esat atkarigi no politikiem un vinju leemumiem.
    Neatkariigaa peedinaas

  6. Latvietis – kalpu dvēsele, kurš 700 gadus vergo un joprojām turpina klanīties.

  7. Jā, mani arī pārsteidza nesagatavotu valsts svētki vienā no mūsu novada pagastiem. Valsts svētku koncerts, ne apbalvo kādu nekā, uzstājas viesi un vietējie pašdarbnieki. Beidzās pasākums, un tad panesās – patecībīņa mūsu deputātiņai, pārvaldes vadītājai, sekretārei, kolektīvu vadītājiem, uutt, utjpr,līdz par apkopējai un durvju vērējam… Kaut kā bezgaumīgi un smieklīgi. Jā, bet arī – viss taču sākās ar klanīšanos augstākstāvošiem un vispār ”trepītei”. Bet ja padomātu loģiski, nu kam tur vispār – valsts svētkos, kur nav apbalvoto – būtu jāklanās? Kam, izņemot pieaicinātos vieskolektīvus, būtu puķes jādāvina? Nu ko pasākuma labā bija paveikusi tā deputātīša vai pārvaldniece? Nu kāda loģika tai vispārējais apdāvināšanai?

    1. Ej laukos pastrādā,tad zināsi kāda tam jēga.Un tas vēl nav viss,kultūras darba darītājiem vēl augstāk stāvošas personas norāda kurš pasākuma laikā pirmais pie vārda laižams.Smalko stilu uzreiz māca u.t.t.Iekšējās sajūtas saka ,ka vietējie ļaudis tomēr vairāk gaida un klausās ko teiks vietvara, bet stils prasa oficiālo apsveikumu pa priekšu.Turklāt runas netiek saskaņotas un sagatavotas ar pasākuma scenāriju, norunā to kas tobrīd iešaujas prātā.Raujies nu klubiķīt lai visiem prieks.

      1. Ir jāsauc tie stagnāti vārdā! Citādi mēs no pielīdēju kauna un kundziņu stulbuma ārā netiksim. Tautai jāzina savi varoņi; žurnālistiem viņu vārdi jāpieraksta un pirms vēlēšanām visiem jāatgādina. Un ko jūs, kultūrnieki, raustieties? Jums šausmīgi lielas algas maksā un uz jūsu vietu kāds rindā stāv? Lai nu ko, bet uz jūsu vietu pat bēgļi nevar pretendēt.
        Tāpēc klāj vaļā, kurš pārmet, ka vārds nav dots un pietiekami zemu nav klanījušies? Kurš, konkrēti!

  8. tipiska situācija priekš kandavas un tukuma bauru plukatām…

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *