Bet varbūt nav tik traki?

Kad svētkos notiesātie speķa pīrādziņi un olas māgu spiež, dabiski, ka gribas nedaudz paņaudēt par "lietu kārtību". Kaut vai par to, ka mūsu tautas rindas Dzintara jūras karstos kļūst retākas!
Globālā mērogā raugoties, jau nekas traks vai "vēsturē vēl nepieredzēts" nenotiek. Kopumā cilvēciskā suga pasaulē turpina dominēt – ja ne ar populācijas apmēriem (kukainīšu esot krietni vairāk), tad ar visu veidu resursu hiperaktīvu izsmelšanu – noteikti.
Tomēr, atgriežoties pie mūsu mazajiem mērodziņiem, smieklīga šķiet Latvijas Saeimas deputātu aktīvā ņemšanās par un ap demogrāfiju «Tautas partijas» ciltstēva Andra Šķēles paspārnē, izceļot gan tikai vienu – vairošanās – problēmu. Dievs dod, protams, viņiem izfunktierēt, kā izdarīt tā, lai būtu, kas pēc gadiem viņiem pašiem "ūdeni pienes" un pensiju nopelna. Tomēr, kā norāda sabiedrības procesu pētnieki, pārāk jau šauri esot tie deputātu uzstādījumi! Piemēram, sociālantropologs Roberts Ķīlis uzsvēris, ka vairāk vajadzētu domāt par tādām problēmām kā emigrācija un sabiedrības novecošanās, arī veselība. Īsāk sakot, domāt par tiem cilvēkiem un viņu dzīves kvalitāti, kas jau piedzimuši, nevis potenciālajiem latviešiem, kas kaut kad nākotnē un tikai varbūt parādīsies. Tādā ziņā jācer, ka finanšu ministrs Andris Vilks nebūs samuldējies un pēc mēnešiem deviņiem pasauli, kā solīts, ieraudzīs viņu "rūpju bērns" jeb Latvijas Ekonomikas glābšanas plāns, kas arī nesīs augļus – to sajutīs arī pārējā sabiedrība! Bet, pat ja dzīve Latvijā brīnumainā kārtā sāks iet uz augšu (arī tai sabiedrības daļai, kurai krīzi palīdzēja pārdzīvot tā sauktais "sociālais spilvens"), nu nevar tā vienkārši cerēt, ka pēkšņi latviešu kļūs proporcionāli vairāk! Šajā – sarukšanas ziņā, mēs noteikti esam Eiropā. Un galu galā, ja padomā, ka visa šī "nāciju izmiršanas lieta" jau nav nekāds pasaules gals – tikai pārveidošanās, kļūst tā kā nedaudz mierīgāk…