Līdztekus ikdienas aktivitātēm referenduma sakarā nu jau labu laiku kaut kur nedaudz perifērijā peld arī sāpīgais demogrāfijas jautājums. Tā teikt, ko līdz oficiāls apstiprinājums pašsaprotamajām tiesībām Latvijā runāt latviešu valodā, ja kaut kad – teju pārskatāmā nākotnē – paši runātāji būs teju relikts, ko antropologiem būs kāri pētīt, tāpat kā Brazīlijas džungļu iedzimtos?
Prātus par un ap šo jautājumu gan mežģī daudzi. Arī Saeimas Demogrāfijas jautājumu apakškomisija ar gana vaislīgo Imantu Parādnieku priekšgalā, kur jau kopš iepriekšējās – atlaistās – Saeimas ir ērta vietiņa, lai ceptu kolektīvai ausij gana tīkamus priekšlikumus. It kā jau jebkuri centieni uzteicami, tikai vēlāk, atreferējumos klausoties un ielasoties, brīžam gribas tā grūši, grūši nopūsties… Viena no oriģinālākajām atziņām, protams, piedēvējama pašam komisijas vadītājam, kas izspļāvis ideju par to, ka dzimstību varētu veicināt… nemaksājot ārstiem par abortu veikšanu. Vienlaikus diskusijās gan nonākot pie secinājuma, ka vajadzētu "vairāk iesaistīt vīriešus" šīs problēmas risināšanā. (Diez ko tas varētu nozīmēt!) Ieklausoties šāda tipa diskusijās, gribas bļaut, ka ne no tā gala govij, tpfu, problēmai pieķērušies! Vai nevajadzētu padomāt, pirms ko aizliegt, par sociālekonomisko situāciju, piemēram, laukos, kur bezdarba situācijā diez vai pastāv īpašas iespējas būt "atbildīgam" un rūpēties par kontracepciju?!… Līdzīgi, vismaz interneta forumos, kur daiļā dzimuma pārstāves neklātienē izvillojas, tiek vērtēts arī veselības ministres Ingrīdas Circenes ierosinājums – finansiāli atbalstīt pārus, kas vēlas veikt mākslīgo apaugļošanu. Problēma, jo īpaši pāriem, kurus tas skar, ārkārtīgi būtiska, bet, kā precīzi tiek norādīts diskusijā, vai tik tā nebūs tāda "puķīšu stādīšana" uz "pamatīgas mēslu čupas"? Vai pāris šādu – ar piepalīdzēšanu radītu – pēcnācēju glābs nākotnes sociālo sistēmu? Vai tomēr vispirms nebūtu jādomā par jau esošajiem bērniem, kas prasa ēst un vēlas dzīvot pilnvērtīgā ģimenē jau šobrīd, nevis kaut kad… tāltālā nākotnē?!…
nu kā var nesaprast, darba vietas ir nepieciešamas ar normālu atalgojumu, domāt par to lai jaunie paliek uz vietas strādāt, lai nebrauc projām.