Šķiet, ir pēdējais laiks kaut mazliet izgaiņāt to biezo dūmu mutuli, ko pāri pasaulei un arī Latvijai pārvēluši notikumi Ukrainā un Krimā. Jo cita starpā, starp dažādām ”kariņu” bildēm ķerot arī tepat, mūsu zemītē, notiekošos jaunumus, sāk pārņemt nopietnas bažas – vai tik, izmantojot vispārējo troksni un apjukumu, netiek sagrauts vai tulkojumā pazaudēts viss, ko iepriekšējā valdība paguva izdarīt, V. Zatlera rīkojuma «Numur 2» paspārnē esot.
Labi, elektrības tirgus atvēršanas nobremzēšana gudri neizskatījās un, ar perspektīvu domājot, noteikti arī nav gudra un valstisku interešu vadīta rīcība, taču tobrīd – pirmajās bažās par tautas revolucionēšanos – vēl it kā bija saprotama. Taču viss tālākais… It visās jomās, kur tik tikko dzird un redz, ir gluži kā tai slavenajā Iļjiča darbā – «Viens solis uz priekšu, divi – atpakaļ». Būvniecības likuma izmaiņas – atliktas. Jau otrreiz. Zemes lietu jautājumā, šķiet, arī notiek kādas dīvainas pārvērtības – redz, zemes iegādes ierobežojumiem, ko iesnieguši reālie Latvijas zemnieki, Zemnieku Saeima, pēkšņi savus pretī nolikuši ”citi”, īsti neidentificēti zemnieki (nojaušams, ka zemes mākleru pārstāvji)… Šķiet, līdz nepazīšanai tiks ”izfiltrētas” arī izmaiņas kreditēšanas likumā; banku lobija ietekmē iecere par taisnīgu kredītņēmēju un banku atbildības sadali, tai skaitā jautājums par tā saukto nolikto atslēgu principu, nupat draud apgriezties ar kājām gaisā – pēdējie priekšlikumi liecina, ka bankas negrib atbildēt ne par ko… Par izglītības un veselības aprūpes reformām pat laikam ir nepieklājīgi runāt – sistēmā apmierināto nav; turklāt joprojām ir spēkā Pasaules bankas pētnieku pārmetums, ka mums izglītība ir orientēta uz skolotāju, ne skolēnu, un veselības aprūpe – uz medicīnu (vairāk tās aprīkojumu) ne cilvēkiem, kam tajā aprūpi jāsaņem un jāstrādā.
Bet vēl bīstamākas man šķiet dažādās politiskās rokādes un, manā izpratnē, pūķa galvas, kas gluži kā dzīvības ūdens slacītas ceļas. Lembergs – prezidenta kandidāts, Šlesers – nācijas glābējs un Sudraba – spīdlaimdota, sociālisma atjaunotāja – šīs lomas un to izpildītāji ir gana daiļrunīgi, lai bažas par to, kas notiek citviet sacelto dūmu aizsegā, būtu nopietnas un pārdomu vērtas.