Bērniņ, tu ar tādiem pirkstiem arī ēd?

Tā, mazliet pārfrāzējot klasiku, gribētos pavaicāt puišiem, kas vieglu roku un, nerēķinoties ar sekām, klabina augšā viltus ziņas. Apsteidzot atsevišķus anonīmus mūsu laikraksta interneta versijas fanus, precizēju, ka ar terminu “viltus ziņas“ apzīmē nevis žurnālistu publikācijas, kas kādam neglauda pa spalvai jeb nesaskan ar viņa personisko pārliecību, bet gan apzinātu melu izplatīšanu, nereti peļņas, ietekmes vai citu labumu gūšanas vārdā.

Pati melošana, visticamāk, ir tikpat sena kā cilvēku cilts kopumā, un kristīgās pasaules nāves grēku sarakstiņā tā arī pieminēta, vien garām ejot (ar domu, ka nedrīkst nepatiesas liecības sniegt!). Tomēr, vien dzīvojot sociālo mediju uzlabotā realitātē, ir parādījusies iepriekš nenoskārsta blakusparādība. Viens prasmīgi palaists meliņš nu spēj zemeslodi apskriet pāris sekunžu laikā, pa ceļam, ļoti iespējams, uzaudzējot vēl kādu papildu ticamības kārtiņu. Un, ja kaut daļa sociālo tīklu lietotāju tam gala rezultātā notic, sekas var būt pavisam neprognozējamas. Viens no hrestomātiskajiem piemēriem, kas, starp citu, arī ļoti daudz pētīts, ir iepriekšējās Amerikas Savienoto Valstu prezidenta vēlēšanas. Īsi pirms to noslēguma internetā izplatījās virsraksti, kas apgalvoja, ka, piemēram, pats pāvests ir devis svētību Donalda Trampa kandidatūrai. Savukārt viņa tā laika konkurentes Hilarijas Klintones vārdu melu ziņu ražotāji jeb internettroļļi mēģināja sasaistīt ar FIB aģenta nāvi un citiem “tumšiem noslēpumiem“. To, cik tieši tas ietekmēja vēlēšanu iznākumu (cik procentu, cik balsu), šobrīd, protams, ir grūti pateikt, taču tas spilgti raksturo to apšaubāmo realitāti, kādā dzīvojam. Vieni nav par slinku, lai sacerētu melus, bet citi savukārt ir par laisku, lai mestos pārbaudīt, kur informācijai, kas pretī skrien, īsti “kājas aug”. Un ja vēl šajā maisā piemet citus mainīgos lielumus, piemēram, mākslīgo intelektu, kas jau šobrīd itin labi spējīgs ģenerēt it kā žurnālistu radītus rakstus, kļūs pat tā kā neomolīgi…

Mūsu pašu valsts ”viltus ziņu“ mazie karalīši, kā, piemēram, Niks Endziņš, kuram, acīmredzot, ar vienreizēju rūtainās cietuma saulītes baudīšanu bija par maz, gan tik attapīgi un aprīkoti nav. Viņu shēmas pavisam trulas – sacerēt kādu iespējami skaļāku virsrakstu, lai pretī savāktu pēc iespējas vairāk interneta klikšķu, kas savukārt ļauj viltus lapu turētājiem konkurēt interneta reklāmas tirgū. Un to visu vēl piedevām organizē īpaši šai vajadzībai izstrādāti algoritmi, neba jau dzīvs cilvēks iepretim. Iepriekš jaunietis bija atļāvies saviem viltus rakstiņiem izmantot Zolitūdes traģēdiju, bet nesen attapies, ka jaunais “klikšķu” magnēts taču ir koronavīruss jeb, precīzāk, «Covid-19»! Nu un naudas un melu kārais puisis mēģināja iestāstīt, ka tas jau atceļojis uz Latviju, ka ir absolūti nāvīgs un ka tāpēc tagad vajadzētu iznīcināt ķīniešus un Ķīnu… Un tas, ignorējot faktu, ka tā, pirmkārt, nav taisnība, jo Latvijā vēl pagaidām vīrusa nav, otrkārt, šis vīruss, kaut vēl līdz galam neizpētīts, netiek uzskatīts par bīstamāku vai, kas īpaši svarīgi, letālāku par iksezonas gripu. Un par “treškārt” pat kaut kā neērti runāt… Vai tiešām rasu naida kurināšana kādai daļai Latvijas publikas vēl arvien ir gana laba ēsma, lai to izmantotu klikšķu pievilināšanai? Vai lai atceras kaut gadījumu šepat mūsu pilsētā, kad kāds it kā jau paaudzies vīrietis mudināja iet “sist“ imigrantus…Tas gan atkal stāsts ne tik daudz par viltus ziņām, cik daža laba personīgo aprobežotību.

Taču atgriežoties pie vīrusa, – ko tad saka speciālisti? Pirmkārt, mazgājiet rokas! Otrkārt, un tā tālāk uz priekšu ir jāievēro visi citi profilaktiskie pasākumi, kas palīdz izvairīties no ikvienas saslimšanas. Jāvēdina telpas, vairāk jāuzturas svaigā gaisā, jālieto pilnvērtīgs uzturs un, kas jo svarīgi,…mazāk jāpadodas stresam. Esat veseli!