Vasaru ar nedalītu prieku sagaidām visi. Galu galā – dzīvojam ziemeļu zemē un pēc saules un siltuma ilgojamies gada lielāko daļu. Turklāt kur tad vēl vasaras ekonomiskie labumi! Elektrība, siltums, galu galā – arī ēdiens ietaupās. Šo to ēdamu var atrast arī laukos un pļavās. Un statistika liecina – strauji krītas bezdarba līmenis, iespējams, pelēkā un puspelēkā biznesa dēļ, taču darba rokas tiek meklētas gan laukos, gan pilsētā.
Bet, domāju, nekļūdīšos, ja teikšu, ka ir kāda ļaužu kopība, kas, vasaru sagaidot, kļūst jo dienas, jo nervozāka. Viņi ar vāji slēptu satraukumu no rītiem dodas uz darbu un vēl satrauktāki atgriežas mājās. Ļaunu fantāziju apsēsto prātu un steidzamu telefonzvanu saraustīto darba dienu pat varam nepieminēt. Vai nojaušat, par ko rakstu un kādu iedzīvotāju grupu arī pati pārstāvu? Pareizi, uzminējāt! Maz augušu un vēl nepieaugušu bērnu vecākus. Nu, iedomājieties, ko dara, kā savu darba dienu un sadzīvi iekārto, piemēram, pirmo klasi (arī vēl otro, trešo, ceturto…) beiguša skolēna mamma, kam jāstrādā kādā zivju cehā vai veikalā pie kases? Vai tētis, kas strādā uz ceļa kaut kur Liepājas vai Ventspils rajonā un brīvdienu labākajā gadījumā nedēļā saņem tikai vienu?
Visādu saistošo noteikumu, Bērnu aizsardzības u.c. likumu un noteikumu mums ir štābeļiem, un vai ikviens no tiem paziņo strikti – vecāki, kas atstāj mazgadīgu bērnu bez uzraudzības, ir noziedznieki. Un kur tad vēl masu mediji, kas vai ik dienas atklāj pa šausmiņai, kas notikusi ar bērniem, protams, bez uzraudzības atstātiem… Bet nekādu, praktiski nekādu normālu risinājumu šai daudzām ģimenēm tiešām nopietnai problēmai ne valsts, ne pašvaldības nepiedāvā. Vecmāmiņas? Viņas taču mūsdienās strādā vēl vairāk par mammām, jo ir ar pieredzi un, iespējams, pirmspensijas vecumā, tātad – īpaši izpildīgas un sevi darbā izdzīt spējīgas. Aukles? Kāda aukle skolēnam, turklāt – cik tas maksā?! Nometnes? Aizmirstiet! Par aptuveni 14 dienām ar vienu vidēju pārdevējas darba algu būs stipri par īsu!
Tāpēc vienīgais, ko šajā slejā varu darīt – no visas sirds lūgt: radi, draugi, kaimiņi, darba biedri un priekšnieki, esiet iespējami iecietīgi un saprotoši! Nu, vismaz nežēlojieties un nesūdzieties par ar krītiņiem apzīmētu asfaltu un skaļiem smiekliem dienas vidū! (Jā, jā, tādas sūdzības uzklausa gan žurnālisti, gan policisti!) Atcerieties, vasara ir izdzīvošanas skola – gan bērniem, gan – jo īpaši – viņu vecākiem. Un – bērni taču ir mūsu nākotne. Vai ne?
