Tik skaista tomēr ir ziema! Balta un tīra, dzidra gaisa un bērnu smieklu pilna. Tā vien gribas rakstīt par ko skaistu un iedvesmojošu, šim laikam tik nepieciešamu… Bet… Jau kuro dienu redakcijā uzklausām rūpju pārņemtu, sarūgtinātu un arī… nobijušos cilvēku zvanus. Vienus māc neziņa par to, kas tad tīrīs ceļu uz viņu nesen iegādāto īpašumu laukos. Citi uztraucas, ka, neskatoties uz visām kataklizmām, ar kurām gluži vai kā ar pirkstu acī daba mums – cilvēkiem – liek apstāties un padomāt, cik vērtīgs ir viss, kas dzīvs, zaļo un aug, mēs joprojām uz to skatāmies tikai kā uz preci vai lieku traucēkli iedomātajam sapnim par labklājību vai sakoptu vidi. Sakoptu vai vietām arī ”nokoptu”, protams, mūsu – patērētāju – izpratnē.
Joprojām arī nākas iesaistīties diskusijās ar tiem, kas iebilst gan pret valdības lemtajiem ierobežojumiem, gan atsevišķu ministru rīcību. Un, piemēram, par Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa lēmumu atsaukt no amata veselības ministri Ilzi Viņķeli iebildumi ir visai asi. Sak, nu labi, netika galā arī kuslajiem ierēdnīšiem, ne tās vakcīnas iepirka, runāja pretī ”galvenajam”, bet… Vai tiešām šis nu bija īstais laiks, kad izrādīt ”valdnieka dusmas”? Jā, Viņķele droši vien arī kļūdījās, bet, atšķirībā no vairākiem citiem politikas jaunpienācējiem, viņa ir ļo-ti zinoša un daudz arī izdarījusi. Un, visbeidzot, kāpēc tad ganībās nepalaist, piemēram, ”policistu vadoni” Sandi Ģirģenu, kas uztaisīja putru ar frizierēm-manikīrēm? Vai vēl jo vairāk labklājības Ramonu Petrāviču? Viņa taču ballējās, frizējās un mālējās pat tad, kad visiem tas bija aizliegts! Bet štrunts par ballītēm un nagiem, tieši viņas ”gaišā” vadībā taču vairums sociālo iestāžu ir kļuvušas par stingra režīma ieslodzījuma un covid plašas izplatības vietām!
Tā taču bija labi zināma un izplatīta prakse, ka vairumā pansionātu, īpaši to, kas darbojas valsts paspārnē, ir klejojošie darbinieki. Tātad tikpat skaidrs, ka nekādām cilvēktiesībām neatbilstošajā režīmā, kādā nu jau teju gadu dzīvo pansionātos, vienīgie slimību izplatītāji var būt tikai darbinieki! Kāds risinājums? Ja pati vai padomdevēji nevarēja izdomāt, varēja tak uz kaimiņiem jeb citu valstu pieredzi paskatīties! Daudzviet, arī mums – latviešiem – tik labi zināmajā Lielbriānijā, piemēram, jau no pandēmijas sākuma bija obligāti ātrie testi, uzsākot katru darbadienu!…
Jā, tieši šajās dienās, kad atzīmējam mūsu tautas gara un pārliecības uzvaras jeb barikāžu laika 30. gadadienu, laikraksta lappušu ziņas un stāsti atklāj, ka ir jomas (ļoti ceru, ka tikai dažas), kur tas, jā, nu jau tālais iepriekš un arī vēlāk nepieredzētais tautas vienotības laiks ir tā kā aizmirsies… Re, par nodokļu maksātāju naudu pilsētā iztīra visas ielas un stūrus, laukos – … nu tur daudziem pašiem par sevi jādomā… Valsts pansionātos (aptuveni 30) sola, ka ātrie kovid testi būs pieejami tuvāko dienu laikā, bet pašvaldību iestādēs (102) cilvēkiem joprojām vistiešākajā nozīmē būs jādzīvo kā nāves ēnā, jo tur strādājošajiem būs jāpagaida gan uz vakcīnām, gan ātrajiem testiem… Jā, labklājības, arī izglītības un daudzu citu jomu līmenis mums katram sabiedrībā ir atšķirīgs, taču tāda – atšķirīga – vismaz pamatvajadzību ziņā nedrīkst būt ne valsts, ne arī pašvaldību attieksme!
Būtu laiks atjaunot cukura ražošanas nozari.
Mūs ved iznīcība ,attīstot sportu ,kur pārdesmit specīgako valsts vīru dzenā šaibu ,vai drible bumbu,nākamie spelē teātrus ,viss šis ir nodokļū naudu terešana ,laikā kad jaatjauno tautsimniecība,lai latviesi negrimtu kredītu parādu jūgā un neizmirtu!
Nevajag kautrēties. Kādi tieši būtu mehānismi tautsaimniecības atjaunošanā? Nu, vismaz 6-7 svarīgākos punktus.
Paldies par atbildi.
Nekas šajā rakstā nebija par barikādēm un to atcerēšanos. Gribētos jau gan teikt ka visos pansionātos ir vadītāji, kuri tad arī varēja celt trauksmi par apstākļiem.Visas pašu neizdarības visvieglāk ir uzvelt uz ministra pleciem, tad nu arī varbūt nevajag mums tik daudz to vadītāju?!
Ministrijās, kuras vada vāji startēģi un politiķi, noteikti nevajag! A populistus – pie virpas! Tas, spriežot, pēc tā, kā kāpēveelsiti uzgrūž savu atbildību un pienākumus citiem ministriem, ir vissvarīgākais. Jo tas viņiem tāds iedzimts un, kā redzams, neizārstējams niķis – meklēt vainīgos citur!
Kaut vai pastalās, bet neprasīsim ne centu par dalību barikādēs. Mums ir sava Latvija – būsim tik lieli cik liela ir mūsu Griba. Ne par naudu mēs barikādēs gājām. Ne centa. Kaut pastalās – bet Brīvā Latvijā Barikādniek!
Vairāk interesē kā tika izvēlēts Tukuma domes izpildirektors,ja pēc punktiem uzvarēja RUĢELIS…,ceru ka avīzei tas būtu jāizpēta.