Kādu lasītāju mans viedoklis par plastmasas maisiņu pārmērīgu lietošanu bija stipri saērcinājis, un avīzes mājas lapā varēja lasīt sašutušus komentārus: vairāk esot jādomā par to, ko likt maisiņā, nevis par iepakojumu. Bet var gadīties, ka, domājot tikai par dienišķo maizi, cilvēce attopas, ka piesārņojuma dēļ vairs nav sātīgas pārtikas, ko iepakot…
Manuprāt, kamēr cita planēta, ko piedraņķēt, vēl nav piemeklēta, tikmēr jāgādā, lai apstākļi uz Zemes pēc iespējas ilgāk būtu labvēlīgi dzīvajai radībai. Tomēr jāpiekrīt lasītājam, ka saspringtie dzīves apstākļi resursu taupību neveicina. Daudzas preces, kas nonākušas mūsu veikalos, ir kā baltās mušmires – lietojamas tikai vienreiz, precīzāk – īslaicīgi. Lētā gala ražotāji ir ieinteresēti straujākā preču apritē – jo vairāk plīstošu grabažu, jo vairāk iemeslu pirkt atkal jaunas. Kad servisā sūdzējos par jauna putekļsūcēja nepieklājīgi ātro sakaršanu, man atbildēja: ja vēl rūc, ir labi, pēc tam – nelabojams vraks. Jāpiebilst, ka rūkt pārstāja visai ātri… Kad pirku veļas mašīnu, redzēju lieliem burtiem rakstīto "Garantija – 7 gadi" un steidzos uz mājām, starodama, ka esmu iegādājusies vienreizēji izdevīgu preci un man par remontu tuvākos septiņus gadus nebūs jāmaksā. Bija gan – piecos gados reizes trīs, jo nebiju ievērojusi, ka apakšā – mazākiem burtiem – teikts, – garantija attiecas tikai uz ārējo karkasu. Printeris, vienu dienu pēc labošanas paklausīgi padarbojies, pēc īslaicīgās darba dzīves ir aizmidzis mūža miegā. Arī tvaika nosūcējs ilgojas pēc detaļas, lai varētu atsākt darbu. Kā pēdējā laikā esmu secinājusi, rezerves daļas sadzīves un biroja tehnikai ir gandrīz tikpat dārgas (ja vispār kaut kur dabūjamas), cik jauns aparāts. Tā mēs apaugam ar lieko un nederīgo lietu kalniem, šķērdējot to, ko vajadzētu taupīt.
Kāds iebildīs: "Skopais maksā divreiz – par labu kvalitāti arī pieklājīgi jāmaksā." Bet, pirmkārt, parasti nevis skopums nosaka preces izvēli, bet iespējas. Otrkārt, summas, kas izdotas par īslaicīgi derīgajām precēm (piemēram, Ls 300 par dušas kabīni, kas bez santehniķa mudinājuma darbojās tikai pusgadu) uz vispārējās rocības fona nav nemaz tik niecīgas. Kā līdzekļos ierobežotam preču lietotājam izbēgt no burvju loka, pa kuru viņš tiek trenkts ar saukli: "Patērē, maksā un pārmaksā!"?