Pēdējo nedēļu notikumi novados un arī valstī vedina uz ļoti nopietnām pārdomām. Viss viens – vai tie ir kāda bezatbildīga pašvaldības darbinieka uz nopietnu pasākumi neaizsūtīti ielūgumi, vai kāda sanāksme, uz kuru apspriežamos uzaicināt aizmirsies… Vai nopietns vides piesārņojums, vai Dziesmu mēģinājumos piebeigtie bērni – tā īsti atbildīgo nav. Pareizāk sakot, ir atbildīgie pēc aicinājuma, ir tie, kas tādi jūtas; kas visu dara arī tad, ja par to algu nemaksā un paldies nepasaka. Kas rīkojas pēc sirdsapziņas arī tad, ja, zina, ka, iespējams, tiks norāti, norieti un sodīt… Bet tie, kas vainīgi, kas pēc papīriem ir paši atbildīgākie, rausta plecus, ar smaidu likumus pārkāpj un laikam pat nemulst…
Par vides lietām stāsts vēl sekos. Bet šoreiz par tik daudzu skolēnu, viņu skolotāju, vecāku, arī pašvaldību gaidītiem, lolotiem, ļoti skaistiem, bet dažam nu ar lielu sarūgtinājumu izskanējušajiem Skolēnu Dziesmu un deju svētkiem…
Ļaunie, kas nobijās, negribēja uzņemties atbildību, bērniem atņēma prieku! Lai dzīvo drosminieki, kas nekādām pavēlēm nepakļāvās, kas bija varoņi un veda savus kolektīvus gājienā! Lai dzīvo tautas prezidents, kas stājās Lielās pastaigas vadībā! Šādus un līdzīgus viedokļus par aizliegto un tomēr notikušo Skolēnu Dziesmu un deju svētku gājienu jau trešo dienu redakcijā uzklausām gan klātienē, gan telefoniski, gan lasām mājas lapas komentāros.
Neliegšos, pirmajā mirklī, sestdienas rītā uzzinot un televīzijā ieraugot, ka gājiens tomēr notiek, ka tajā nepiedalās tikai daži, tai skaitā trīs mūsu novadu pārstāvji, pievienojos tiem, kas ne pa jokam skaloja mūsu pašvaldības vadītāju kauliņus. Jo vairāk skatījos gājienu, jo vairāk informācijas saņēmu, jo lielāka neizpratne… Kā tad gājiens jeb, pareizāk sakot, Pastaiga var notikt, ja ministres pavēle par gājiena atcelšanu nav mainījusies un tai joprojām ir likumisks spēks? Kurā brīdī pavēle pārtapa par pielaidīgu ieteikumu? Vai ieraksts sociālajos tīklos un īsziņa kādā telefonā aizstāj valstiski pieņemtus lēmumus un likumus? Un kāpēc teikt, ka pastaigā piedalījušies teju 80% dalībnieku, ja, zināms, ka nepiedalījās arī vairums dalībnieku no Rīgas un Daugavpils, ka daudzi svētku dalībnieki pēc ministres pavēles arī no citiem novadiem bija jau ceļā uz mājām vai nemaz vairs netika uz Rīgu vesti?… Kāpēc, labi to zinot, svētku orgkomitejas vadītāja, visatbildīgākā par pārgarajiem mēģinājumiem un citām ģībšanas vērtām lietām A. Bērziņa, lepni iet pašas neorganizētā gājiena priekšgalā un laimīgi smaida?…
Šobrīd, skatoties acīs patiesībai, jāsaka, ka valstī noticis… jā, nacionāli patriotisks, jā, dažam pašapziņu ceļošs, bet tomēr ar likumiskās varas spēku neatļauts pasākums. Un, manuprāt, īpaši bīstami, ka šāda, slikti organizēta vai faktiski nemaz neorganizētā, pat, iespējams, aizliegta pasākuma priekšgalā nostājas Valsts prezidents un svētku direktore… Kādu ziņu, kādu vēsti šis notikums raida nācijai un tās jaunajai paaudzei? Mēs esam kopība!? Mās esam stipri, vareni un diženi!? Jā, bet tai pašā laikā pavisam skaidra ir arī pavisam kāda cita ziņa – likuma varai un augstāko amatpersonu varai, viņu vārdam šai valstī nav nekāda spēka; ja mums ir prieks un vēlēšanās, likumus (arī tiesas lēmumus?) pavisam droši varam nepildīt. Un vēl – tie valsts pilsoņi, kas likumus ievēro, kas atzīst valsts likumisko varu, ir muļķi un lūzeri, zaudētāji… Tā ir?
Paldies par skaidru situācijas novērtējumu.
Dziesmu svētki ir pārāk liels pasākums ar ļoti lielu dalībnieku skaitu nelielā teritorijā,lai varētu nodarboties ar pašdarbību jeb kā redaktore sauc anarhiju.
Vai kāds maz iedomājies par sekām,ja ģenerālmēģinājuma laikā pēc vairākiem ģībšanas gadījumiem būtu sākusies anarhija un milzīgais bērnu bars sāktu panikā kaut kur skriet?
Tieši tāpēc jābūt vienai vadībai un tās dotās pavēles precīzi ir jāizpilda.
Tieši tāpēc tā saucamie ”drosminieki” nav nekādi drosminieki ,bet gan likumpārkāpēji.
beidz mūldēt, liekuligais radījum, tādam histēriķēm ka tev panika sākas lidzko pamani virslūpas apaugumu..
Dumjš komentàrs:((
Cienījamo Edgar, saprotu, ka interneta vide ir mazāk formāla, bet jūsu gadījumā komatu un garumzīmju patvaļīga lietošana, piemēram, vārdā ”muldēt”, tomēr liecina par dziļu necieņu pret savu dzimto valodu un mani – gramatiku.
Ko jūs te runājat? Ja ministre izdod absurdus lēmumus, attaisnojoties ar atbildību par bērniem, jo nekā cita savas rīcības paskaidrošanai izdomāt nevar, tad nav ko pārmest tiem kolektīvu un pašvaldību vadītājiem, kas izvērtējot reālo situāciju, neatņēma skolēniem svētku prieku, jo šāds gājiens lielākai daļai no viņiem ir vienīgais – pēc 5 gadiem daudzi no tiem vairs nebūs skolēni. Slikti palika dziedātājiem, tad kāpēc svētki jāsabojā dejotājiem, folkloristiem un orķestrantiem? Arī lielākā koristu daļa bija gatavi doties gājienā. Vai kāds aprunājās ar kolektīvu vadītājiem, ko viņi saka šai situācijā? Nē. Labi, ka koristiem vēl bija noslēguma koncerts, kas tomēr radīja šo svētku sajūtu, ka viņi ir bijuši un piedalījušies ilgi neaizmirstamā pasākumā.Šis ir kārtējais gadījums, kad augšas (arī vietējās pašvaldības)pieņem lēmumus, nepārliecinoties par reālo situāciju uz vietas, bet pieņemot lēmumus emociju iespaidā.
cien dalībniece, nedaudz paspriedīsim par Jūsu teikto, tā kā sabrauca daudz bērnu, sākās masveida gāšanās, par ģībšanu nezinu, parasti to krampji nepavada kā tas bija šoreiz, ārsti tā īsti diagnozi nav noteikuši, un izrādās, kāda lipīga infekcijas slimība izplatījusies!!! ko tad, tad orgkomiteja, un “varonīgie” neklausītāji sēdētu uz tiesas sola, vai arī tad Jūs skandētu par svētku sajūtām un kopību????
Vienkārši šis pasākums parādīja nihilismu un subordinācijas totālu neesamību mūsu valstī. Ja ministrs pieņēma smagu lēmumu, tad pieņēma, un visiem, īpaši dalībniekiem nav jāzin kāpēc tāds tika pieņemts, āmen. Un visus, kas nodrošināja un atbalstīja šo pastaigu (domāju organizatorus, un atbildīgos), ja viņi zināja, būtu jāsoda administratīvā veidā, jo likumi ir lai viņus ievērotu, un to nezināšana neatbrīvo no atbildības.
Es kad savulaik piedalījos dziesmu svētkos, arī toreiz daudz bērnu ģība. Bet tajā laikā (2005. gadā) nebija tik attīstīta sociālo vietņu gaudošana. Tādēļ arī toreiz neko neatcēla. Bet tagad, kad daži bērni noģībuši, viss tik ātri aizgāja pa plašsaziņas līdzekļiem, sākas gaudošana un ņemšanās. Interesanti, ka iepriekšējos dziesmu svētkos tika vairāk uzsvērts, kā dejotāji ir nodejojušies līdz asinīm, cik pastalu pāri nebija jāpērk jauni, bet toreiz plašāku rezonansi tas arī neizraisīja. Cilvēki paliek dumji ar visiem tiem portāliem, kur gaudo kā veci vilki, ka tas nav labi, šitas nav labi utt. Neatceros nevienus dziesmu svētkus, kur vecāki tā būtu bļāvuši par pārtiku un mitināšanos skolā uz matračiem. Un līdz ar to, vadība (vienalga ministrija vai orgkomiteja) cenšas izdabāt visiem, kas noveda pie gājiena atcelšanas. Jā, stulbi sanāca, bet saprotiet, ja pašiem nekas nav labi un pa prātam, tad negaidiet, to arī no augšām. Tik “vienoti” esam.
Neatceltu gājienu – arī būtu slikti. Dari ko gribi, nekas nebūs labi.
Piekrītu raksta autorei 100%
Dažu ”drosminieku” lielā plātība atgādina dzērājšoferus, kuri arī lielās: stulbi likumi ,man polšs ribās netraucē braukšanai.
Abos gadījumos tas ir tiesiskais nihilisms ,tikai dažādās sfērās.
Ja jau likumus neievēro ,tad priekš kam viņi jāpieņem?
Pat mūžamežu ciltīm ir savi likumi.
Es gan tikai daļēji piekrītu raksta autorei.
Akla likumu paklausība arī nav nekas ļoti slavējams. Jebkurš likums vai lēmums tāpat ir diskutējams, apspriežams un pat prezidenta atgriežams.
Tas ir ierēdņu dabā akli pakļauties, “parastie” cilvēki draudzējas arī ar sirdsapziņu.
Jautājums – kāpēc citu pašvaldību vadītāji varēja zvanīt, noskaidrot, sarunāt, bet mūsējie tālāk par durvju slieksni (lasi – kaimiņu pašvaldību)neko neredzēja un ne par ko neinteresējās?!
Jā, pēc likuma mūsējie ir varoņi, bet pēc sirdsapziņas – pilnīgie nīkuļi!
Kāpēc tad šo lēmumu neizdiskutēja svētku organizatori,Izglītības, Kultūras un Veselības ministriju atbildīgie darbinieki??? Kāpēc šo lēmumu neatgrieza cien. Prezidenta kungs, pirms doties atceltā gājienā???
Es ne brīdi nenoliedzu, ka jau sākotnējais Seiles lēmums bija aplams (manuprāt visloģiskāk bija pārcelt gājienu nedaudz vēlāk, ļaujot bērniem izgulēties un apjaust reālo situāciju), bet Seile savu līdzatbildību ir atzinusi. Visi portāli pilni ar viņas atvainošanos.
Tikai mūsu novada vadība kā īsteni komunisti ir pārliecināti par savu patiesību (aklu likumu izpildi), smieklīgi pieprasa publisku atvainošanos no Dziesmu svētku organizētājiem (kas jau visu laiku tiek darīta), bet paši ne mirkli nejūtas vainīgi un nedomā atvainoties. Un tas ir tas, kas patiesi sāp.
Moderni – pieņemt lēmumu un to neievērot! Kā gribam tā daram! Arī nākotnē, ministrijas lēmumus varēsim neievērot un rīkoties pēc savas galvas?
Cik man zināms ne vienmēr vietējā patvaldība rīkojusies pēc ministriju normām un uzstādījumiem. Tā kā autores termins anarhija ir piemērojams arī pie daudziem iepriekšējiem notikumiem Tukuma novadā. Tā kā atslābstam un nav ko ironizēt, ka tagad nu ir anarhija topā un t.t.!!! Diemžēl populistisks raksts piesegt vietējo varu.
Es tam pilnībā piekrītu
Taisni tā. Līdz šodienai es vismaz Tukuma avīzi cienīju. Tagad arī to vairs – nē.
TAZ – Tukuma atkarīgās ziņas .)
Jā, tādēļ, ka tautai nav mugurkaula esam tur kur esam. Klanamies un klausam muļķīgiem rīkojumiem, noskatamies kā tiek izzagts budžets, celti nodokļi un tik sēžam savā ķēķī un pukstam, cik valdība ir slikta. Tukums nodemonstrēja lielvaras lielo ietekmi, klusiņām šņusktot braucot mājās.
Lasītājs: Velku paralēles starp lēmumu evakuēt veikala apmeklētājus un atcelt dziesmu un deju svētku gājienu (15)
DELFI Aculiecinieks | 15. jūlijs 2015 10:41
Toms Apinis
mūziķis, būvuzņēmējs un patriots
Lasītājs: Velku paralēles starp lēmumu evakuēt veikala apmeklētājus un atcelt dziesmu un deju svētku gājienu
Foto: LETA
Tai pašā Dziesmusvētku sakarā. Atcerējos divus labus piemērus. Viens no neseniem notikumiem, otrs – no personīgās pieredzes.
Pirmais saistīts ar traģiskajiem Zolitūdes notikumiem. Pēc traģēdijas bija pilns internets, un arī daudzi žurnālisti nekavējās tēlot tiesnešus un prokurorus.
Lai piedod man Sandra Veinberga, bet tieši viņa man atkal pirmā nāk prātā ar īpašas izlases epitetiem un steigu bilst savu pilnīgi nepamatoto un “vienīgo pareizo” viedokli, to vēl vienpersoniski nodēvējot par sabiedrības viedokli un salīdzinot ar Zviedrijas pieredzi. Arī es pats jau 10 gadus atrodos starp zviedru ļaudīm un Zviedrijā, tāpēc varu apgalvot, ka ne vienmēr Veinbergas kundzei ir taisnība. Bet tas ir pilnīgi cits stāsts. Tagad par savu salīdzinājumu ar Dziesmusvētkiem.
Saistītie raksti
Lasītājs: Uz vietas Mežaparkā redzēju tos skatus – daži cenšas mazināt notikušā apmērus (398) 12. jūlijs 2015 10:12
Foto: Valsts prezidents negaidīti pārsteidz madoniešus Rīgā (5) 13. jūlijs 2015 09:48
Pavisam īsi – “Maxima” bija sanākuši ļaudis, kas gribēja iegādāties sev nepieciešamas lietas. Atskanēja trauksmes signalizācija, bet cilvēki nesteidzās veikalu atstāt, ne arī tie tika evakuēti. Ja traģēdija nebūtu notikusi, bet cilvēki būtu evakuēti, tie noteikti izrādītu milzu neapmierinātību par to, ka izjaukta viņu iepirkšanās. Velku paralēles starp lēmumu evakuēt veikalu un atcelt gājienu. Paldies Dievam, ka šis lēmums bija, un paldies Dievam, ka šobrīd jānopeļ ministre par šādu lēmumu, nevis jāsauc viņa tiesas priekšā par amatpersonas bezdarbību eventuāla cita scenārija gadījumā.
Otrs piemērs no savas pieredzes. Pirms kāda gada biju aizbraucis ar ģimeni uz vienu no Eiropas atrakciju parkiem. Kā jau sezonas laikā, pie katras atrakcijas bija milzu rindas. Mans mazais puika ir diezgan nepacietīgs attiecībā uz lietām, kuras viņam gribas tūlīt un tagad, tāpēc varat iedomāties, ko no viņa prasīja izstāvēt vairāk kā stundu garu rindu, lai tiktu pie savas iecerētās atrakcijas. Bet īsi pirms pašas atrakcijas sasniegšanas pa mikrofonu paziņoja, ka tā tiek slēgta drošības apsvērumu dēļ. Bija jāpārbauda kaut kādas tur sliedes vai ķēdes. Zināt, kāda bija mana nepacietīgā puikas reakcija? Asaras pa gaisu un dusmas! Vai, citiem vārdiem sakot jeb citējot, lielu daļu Dziesmusvētku dalībnieku vecākus: “Dziļa vilšanās, sabojāti svētki un skumju sajūta sirdī.” Šķiet, ka nav nepieciešams šo tālāk analizēt.
Varu tikai izteikt dziļu nožēlu par to, ka mūsu bērni šoreiz dabūja novērot ļoti neapdomīgu, pat rupju savu vecāku reakciju attiecībā uz lēmumiem, kas tiek pieņemti, rūpējoties par viņu pašu bērnu drošību un pat dzīvību (neaizmirsīsim, ka lēmuma pieņemšanas brīdī bija ļoti skopa informācija par to, kas vispār notiek, un lēmums bija jāpieņem).
Mans ironiskais secinājums ir tāds, ka mūsu bērni dabūja novērot, kā šinī valstī “kontrolieris”, bažījoties par drošību un dzīvību, oficiāli slēdza atrakciju, un, pēc kārtīgas pārbaudes secinādams, ka problēmu tomēr nav, tiem, kas nebija aizgājuši, ļāva izbaudīt šos priekus. Mēs esam liecinieki tam, ka lielā tautas masa pieprasa šo atbildīgo darbinieku sodīt, jo problēmu mehānismos tomēr nebija. Viņš ir jāsoda, vai vismaz jāatlaiž no darba, ja pats neaiziet. Viņš taču ir atbildīgs par tiem simtiem vīlušos un neapmierināto bērnu, kam nu ir iedragāta psihe, jo viņi taču “gadu, ja ne piecus, bija gaidījuši šo notikumu un tam gatavojušies…”.
Un pašā noslēgumā vēl gribu pateikt, ka arī savstarpējā muļķīgā salīdzināšana par to, kurš ir izturīgāks – pilsētnieks vai laucinieks, dejotājs vai korists – ir, maigi sakot, dumja. Daudz dabūjām dzirdēt un lasīt arī šādas lietas, kur dejotāji lepni paziņo, ka viņi ir daudz rūdītāki, tāpat kā laucinieki, kas vairāk staigā un mazāk sēž, vai tamlīdzīgi…
Tāds retorisks jautājums – vai tie vecāki, kas šīs muļķīgās replikas pauda, pilnīgi un nemaz neiedomājas, ka ir vairāk nekā zemiski ko tādu adresēt bērniem?
Lai Dievs dod jūsu bērniem nekad nenokļūt situācijā, kādā bija tiem, kam kļuva slikti. Un tomēr ceru, ka kaut maza daļa manas mīļās tautas man piekrīt. Sabiedrību vienā dienā neizmainīt, bet pamazām to var. It īpaši ar žurnālistu palīdzību. Žēl, ka skaisto “neoficiālo” gājienu negribas skatīties atkārtojumā, pārsvarā tikai kultūras žurnālista Edgara Raginska tendenciozo komentāru dēļ. Prieks par bērniem, prieks par skaistiem svētkiem. Prieks par savu tautu, kaut arī ir kauns par to.
Vismuļķīgākais tagad ir sadalīšanās divās nometnēs. Katram jau bija izvēle – iet vai neiet.Neskatoties uz oficiālajiem lēmumiem. Tas, manuprāt, bija jāizlemj katra kolektīva vadībai kopā ar dalībniekiem, izvērtējot konkrēto situāciju. Vai tiešām Tukuma kolektīvi 6.vidusskolā nesazinājās ar citiem, nepārrunāja situāciju, nezināja, ka gājienā var iet? Ja jau 9 gājiens sākās, tad neviens to nepamanīja? Šī bija reize, kad varbūt tika pieņemti nepareizi lēmumi, kas balstījās uz krīzes situāciju, no ministres puses. Bet vai to kolektīvu vadītāji, kas aizbrauca mājās vai neatbrauca uz gājienu, arī nepieņēma nepareizu lēmumu??? Oficiāli pareizu, bet cilvēciski nepareizu. Tieši tie, kuri neaizveda savus bērnus uz gājienu, tagad vaino visus citus:( Varbūt ir situācijas, kad jāvērtē kopīgā situācija, nevis jānoceļ no sevis atbildība?
spilgts piemērs subordinācijas neesamībai. pēc Jūsu teiktā iznāk ka es drīkstu dzēris braukt, jo nekas slikts 150 reizes nenotiek, viss taču ir kārtībā.
Liekas ka šādu viedokli pārsvarā pauž mammas, jo viņām nav priekšstata kā darbojas vadības ķēdes, vienīgais no kā viņas baidās no šefa, kuru pazīst, kuru var piemānīt ar lētu smaidu. Kauns.
Nekorekts salīdzinajums. Dzēris cilvēks apdraud savu un citu veselību un dzīvību. Ko apdraudēja dziesmusvētku gājiens, nezinu. Likumi un norādījumi ir jāpilda, bet te tika dota izvēle, labprātības princips. jautājums – cik ātri un kas gribēja un varēja noreaģēt.
tā kā ārsti nebija uzstādījuši diagnozi, kas ar bērniem masveidā notika ( jo tie nebija 50 bērni, bet noteikti vairāki simti,) iespējams tā bija kāda infekcija, ko tad??? Protams labi kad tā nebija. tā kā mans salīdzinājums ir korekts, un liels masveida pasākums varēja reāli apdraudēt bērnu veselību un iespējams dzīvību.
Par šefiem, no kā jābaidās, nezinu. Jums varbūt lielāka pieredze:)
Cienījamā Plaudes kundze! Zino to, ka Jūs un NTZ ir Tukuma domes lobēta avīze, neko citu arī negaidīju.
Objektīvu vērtējumu par notikušo šajā avīzē nekad nevar izlasīt.
Ja mūsu domes deputāti, tai skaitā priekšsēdētāja kungs ir tik liels burta kalps, kur paliek viņa likumpaklausība citos jautājumos, kad laiski jāapiet likumi konkursos utt.
Šis gadījums parādīja tikai to, kā Lukmaņa kungs spēj vai nespēj rīkoties ārkārtas situācijā, kad ir jāpieņem steidzami lēmumi. Katrs mēģināja iet vieglāko ceļu, lai nebūtu jāuzņemas ATBILDĪBA. Ko spēja uzņemties tikai šie daī skolotāji. Paldies viņiem.
Varbūt piemērus, lūdzu, par to lobēšanu? Savādāk sanāk tāda plika dir…:)
Un tu, acīmredzot, taisies par nākamo priekšsēdētāju vai vismaz vietnieku, ja tik ļoti uzvelcies, ne ko?:)
ja Jums ir šāda informācija, tad neziņošana par to tiesībsargājošās instancēs ir krimināli sodāms likuma pārkāpums, vai arī tikai izgāžam savu žulti??
mēģināt anarhija grezni taisnību nederēs tautai uzspiestu latviešu valodu bērnu pazemošanas dziesmu svētkus vajadzīga dzels dūre jūtams krietna rādītu visus rīmētu …
Beidz vienreiz dzert!
Tukumā vispār par daudz savairojušies mūždien likumam paklausīgo pilsoņu, kuri darīs jebkuru neracionālu vai pat idiotisku darbību, ja tā paģēr likums. Priekš kam ?
‘Ja likums ir nejēdzīgs, tad nepakļauties tam ir ne tikai pilsoņa tiesības – tas ir pilsoņa pienākums.’ T.Džefersons.