Pat tiem, kas par politiku īpaši neinteresējas, nez vai paslīdēja garām trīs šīs nedēļas jaunumi – piensaimnieki protesta akcijā Rīgā dalīs pienu par velti, degvielas tirgoņi kaut ko murmina par pasākumiem, kas ļautu amortizēt degvielas cenu kāpumu un vispēdīgi Saeimas Juridiskā komisija noraidījusi tautas rosinātos grozījumus Satversmē, kas ļautu vēlētājiem atlaist Saeimu.
Īpaši neiedziļinoties notiekošajā (cik no mums degvielas tirgoņi, piena ražotāji vai savas tautas patrioti?), iemesli šķiet skaidri – neraugoties uz dzīves sadārdzināšanos, piena iepirkuma cena kritusies – skaidrs, ka piensaimniekiem jāprotestē; degvielas cenas aug straujāk par algām (kurp gan tas novedīs?), bet nav skaidrs, kas īsti pie vainas – jauni jēlnaftas cenu rekordi vai tomēr degvielas biznesa darboņu iedzīvošanās kāre. Bet ar Satversmes grozījumiem skumji – nu kam tad savu laiku tērēja daudzie ļaužu tūkstoši, kad atkal «simts gudrās galvas» visu zina labāk…? Pieņemot, ka Saeima ar varas eliti valstī sadzīvo kā cimds ar roku, tad neko citu ar nevarēja gaidīt…
Interesanti, bet iedziļināties šajās it kā visiem svarīgajās problēmās tomēr negribas, jo ieslēdzas kaut kāds cits «amortizācijas process» – premjers mums ir vīrs ar viedokli un, ja ne citur, tad vismaz 900 sekundēs dara zināmas svaigākās idejas; bet šo ideju pamatojums vienādiņ ir ar tādu hipnotisku fonu – dāsni pildīts ar frāzēm iz finansistu, juristu, datorspeciālistu un vēl nez kādu speciālistu sarunvalodas, kas it kā kaut ko skaidro, taču ne līdz galam, visas runas allaž novedot līdz secinājumam – mums jārīkojas kā Eiropā.
Un varam jau pieņemt, ka speciālistiem un premjeram redzamāk – sasodīti sarežģītā laikā dzīvojam – kur vien paraugies, ik vietā rafinēti naudas un interešu līkloči, lērums sodu un nosacījumu, kas patiesībā liecina tikai vienu – pārāk labi dzīvojam, pārāk daudz vieglas peļņas tīkotāju saradies un diemžēl aizmirsts, cik smagi jāstrādā tiem, kas pārtiku izaudzē. Atbalstot zemniekus, aicinu padomāt, kas mūsu vajadzību sarakstā ir galvenais un kas notiktu, ja vienā melnā dienā zemnieki pārtrauktu pārtikas piegādes. I par dārgo degvielu mēs, mīļie, aizmirstu…!
