Jādomā, ikviens ir pieredzējis brīžus, kad kādā kantorī (institūcijā) jāvēršas, lai kaut ko nokārtotu. Ir gadījumi, kad veicas ātri; ir gadījumi, kad tā arī neizdodas pierādīt, ka neesi muļķis. Tāpēc ikviens noteikti būs pārsteigts, uzzinot, ka jau gadu Valsts kanceleja cenšas mazināt birokrātisko slogu valsts pārvaldē, turklāt, kā pati uzskata – veiksmīgi. Tā pat izdevusi klientu apkalpošanas rokasgrāmatu, lai “izkoptu klientorientētu kultūru valsts pārvaldē”, un runā par mazāku administratīvo slogu un vienkāršāku regulējumu. Tikai ir viens ”bet” – var jau būt izcili laipns ierēdnis, taču fakts, ka viņš pieprasīs no klienta kaudzi dokumentu, birokrātisko slogu nemazinās. Un var jau šis ierēdnis runāt kaut vieglajā valodā, tas dokumentu aisbergs, kas aiz viņa stāv, ir jāliek lietā.
Tāpēc, lai arī dzīvojam laikmetā, kas ar katru dienu kļūst arvien datorizētāks, tas nenozīmē, ka jāaizpilda mazāk atskaišu… Tieši otrādi – vairāk. Ir daudz stāstu par neskaitāmām izziņām, parakstu apliecinājumiem, dokumentu kopijām un citādiem papīriem, kas jāiesniedz, lai apliecinātu, ka tu esi tu pats, ka tava māja ir tava vai ka tavs bērns vai tuvinieks, kas pat acīmredzami ir invalīds, tāds ir. It kā roka varētu ataugt vai Dievs varētu iedot citu prātu – tāds, skarbi skumjš, ir tuvinieku secinājums. Piemēram, lai šāda – rīcībnespējīga cilvēka vietā – saņemtu valsts atbalstu, vajadzīgas vismaz četras tiesas, turklāt reizi pāris gados… Un tai pat laikā, lūkojot, ko jaunu izskatījusi un pieņēmusi, un tautas izpildei nodevusi Saeima, jāsecina, ka likumprojektu daudzums un grozījumi tajos ir tikpat daudz kā agrāk un vai katrs paredz jaunu kārtību, nosacījumus un prasības. Piemēram, vieni grozījumi Pārtikas aprites likumā vien prasa izstrādāt trīs jaunus un izdarīt izmaiņas 24 Ministru kabineta noteikumos. Saožat administratīvā sloga samazināšanos?! Es ne.
Bet būs jau labi. No aptaujātajiem tukumniekiem neviens nebija ieskatījies MK vai Saeimas mājas lapā, tāpēc, visticamāk, Valsts kancelejas labā apņemšanas samazināt birokrātiju tā arī paliks šīs iestādes un kādas reklāmas aģentūras kopīgas izdomas auglis. Bet mēs, kas esam nonākuši likumu un noteikumu, pareizāk sakot, papīru kalnu jūgā, ne tikai to visu pildīsim, bet par to arī maksāsim – kā bankā!