Traģikomēdija – dramaturģijas žanrs, kas nāk prātā, sekojot līdzi jaunumiem par Latvijas "nacionālo" lidsabiedrību «airBaltic». Nesen atklājies, ka šajā uzņēmumā, kurā valstij it kā vajadzētu būt noteicējai, zaudējumi šī gada pirmajos piecos mēnešos sasnieguši 13 miljonus latu…
Īsāk sakot – «airBaltic» iespējams ir uz bankrota robežas. Uz to ļoti "asi" reaģējis ZZS satiksmes ministrs Uldis Augulis – viņš ierosinājis… samazināt «airBaltic» vadītāja Bertolda Flika algu…
Jā, tas tiešām būtu "liels" sods uzņēmuma vadītājam, kas (jāteic, gan ar atsevišķu politiķu, īpaši A. Šlesera ievērojamu atbalstu) darījis visu, lai valstij nebūtu praktiski nekādas kontroles pār tai piederošu uzņēmumu, kurā tā ieguldījusi miljonus. Uzņēmuma vadītājam, kas veicis virkni aizdomīgu darījumu, piesavinājies «airBaltic» zīmolu un tai pat laikā no valsts uzņēmuma saņēmis vienkārši fantastisku atalgojumu. Lai ar B. Fliks principā un no sākta gala ignorējis mūsu valsts likumus un nav atskaitījies par tajā gūtajiem ienākumiem, zināms, ka jau 2009. gadā viņa alga «airBaltic» bijusi 240 000 latu. Turklāt viņš pats paziņoja, ka to uzskata pārpārēm nopelnījis, jo kompānija strādājusi ar 14 miljonu latu lielu peļņu. Kā tad tā?! Kur tad peļņa un valsts ieguldījumi tik īsā laikā pazuduši?! Uzņēmums uz bankrota robežas un paša B. Flika parādsaistības sasniedz ap 40 miljoniem latu. Nu viņš aizbraucis uz Vāciju, kur rīko starptautiskas preses konferences, ar valsts iestādēm komunicē tikai caur žurnālistiem un Latvijā atgriezties nesteidzas… Turklāt, Fliks visžēlīgi piedāvājis atpirkt «airBaltic» valsts daļas gadījumā, ja Latvijas valsts nolems tās pārdot… Bet politiski atbildīgais ministrs draud ar algas samazinājumu….Vai neizklausās traģikomiski, lai neteiktu vairāk!?
Nešaubos, ka pašreizējos krīzes apstākļos lidsabiedrībām pavisam noteikti neklājas viegli, bet, neskatoties uz to, «airBatlic» iespējamais bankrots tik un tā atgādina klasisku prihvatizācijas shēmu, kurā tiek pazemināta uzņēmuma cena, lai spētu to iegādāties pēc iespējas lētāk.
Šī vasara politikā iesākusies ar bezprecedenta lēmumiem Latvijas vēsturē. Ja jau iesākuši esam, varbūt ir vērts veikt vēl kādu nebijušu precedentu? Iesākumā valsts varētu nodemonstrēt mugurkaulu un atrast iespēju atgūt kontroli pār savu uzņēmumu, un, kas jo svarīgāk – sodīt amatpersonas, kuru bezatbildīgas, nekompetentas vai pat
ļaunprātīgas rīcības rezultātā valsts, tātad – mēs visi, esam reāli zaudējuši ievērojamus līdzekļus un, iesējams, arī perspektīvu uzņēmumu…