Ar plašu vērienu, daudzpusīgu programmu un neierasti kupliem dalībnieku un skatītāju pulkiem aizvadīti Tukuma Pilsētas svētki. Ar prieku un gandarījumu jāteic: reti gadās vienkopus redzēt tik daudz smaidīgu un priecīgu cilvēku!
Iespējams, ka daļu publikas no mājām izvilināja jaukais laiks: šovasar bijis tik maz saulainu dienu bez lietiem un vējiem, ka… mākam novērtēt saulīti, siltumu un to, ka Pauzera pļava nav slapja, kā daudzi bija bažījušies vēl dienu pirms svētkiem… Ir tik jauki redzēt, ka protam novērtēt to, kas mums dots: šajā sakarā, manuprāt, divās svētku dienās pateicība Dieviņam tika teikta varbūt pat vairāk un sirsnīgāk nekā jebkur citur – visa gada garumā…
Klausoties mākslinieciski patiesi vērtīgos koncertus, piedaloties sen nebijuša kupluma un azarta pilnajā svētku gājienā, varēja izjust prieku un gandarījumu par savu pilsētu, par tukumniekiem – ikvienu atsevišķi un visiem kopā! Prieks – par jautrajām bērnu čalām, par ģimenītēm, kur vienādi priecājās visi: gan mazie, gan lielākie bērni, gan vecāki, gan omītes un opīši. Par to, ka pēdējos gados Tukumam garām nepabrauc arī amatnieki ar saviem izstrādājumiem, ka veselīgāk un neierastāk protam pievērsties arī svētku vēderpriekiem – ar baudu un bez pārmērībām. Prieks, ka nu jau varam sākt runāt par pakāpenisku vispārīgās garīgās vides veidošanos Tukumā – vairs ne tikai muzejos, kultūras namos, dažādajos pulciņos, amatieru kolektīvos un interešu grupās.
Visskaistākās atmiņas, ko saglabāt visa gada garumā, manuprāt, būs arī par pasākumiem Trubiņu saimniecībā – «Rozītēs», kur rožu krāšņums un rūpīgi izkoptā ainava allaž apliecina Trubiņu ģimenes skaistuma izjūtu apvienojumā ar nerimstošo darbīgumu. Arī šeit tukumnieki spietoja gluži kā bites! Un kur tad vēl koncerts – ar rožu dārzam veltīto himnu izskaņā (Māras Zālītes vārdi, Marta Kristiana Kalniņa mūzika)…
Noslēgumā gribas izsaukties: prieks, ka protam priecāties! Un – kas reizēm varbūt pat ir vēl svarīgāk – protam sagādāt svētkus sev un citiem. Tas ir labs iemesls būt lepniem – ar Tukumu, uz kuru vēl joprojām daudzi brauc pēc smukuma, ar sevi – pilsētas patriotiem, čakliem darbā un priekpilni gaišiem – svētkos. Novēlēsim sev: lai mums izdodas to visu saglabāt arī ikdienā!
Paldies svētku organizatoriem . Ir prieks , ka Mēs kopā varam. Tukums ir izveidojis divus skaistus zīmolus. Caur tiem mēs varam pilnveidoties . Mūsu laktiņa ir nolikta ,lai ietu uz virsotnēm. Darīsim to kopā un tad visa Latvija varēs runāt , Uz Tukumu pēc smukuma . Paldies !
“laktiņa” ir tikai vistu kūtī!
Liepiņ, pamodies?
Tu gan nebiji redzēts Pilsētas svētkos.
Redzēsim kādi būs nākošie šos praktiski organizēja vecai tik peltais domes sastāvs.Daudzi no tagad ievēlētajiem brēca .ka nepieļaus tadu naudas tērēšanu (otkat,zagšana…)un vispār parto naudu labāk nokrāsot kādu māju.Cerams ,ka viņi arī paliks uz rezervistu soliņa.
Modri, nu ko tu kā tāds stagnāts-”zīmoli, zīmoli”, vai tad amatā iesēdies normālu cilvēku valodu esi aizmirsis? Un ja par laktiņu, tad tā jau gan vairāk vistām, citiem mājputniem piemērota.
Izrādās, ka tai Domē cilvēki tomēr strādā ar!
Bez darba jau šādus svētkus uztaisīt nevar.
Bet deputāti – nevienu svētkos neredzēju.
A kā tad viņi sniegs atsauksmes? Kā plānos budžetu nākamajiem svētkiem, ja neko nav redzējuši un izbaudījuši…?
dīvanīši, nu ejiet paši un organizējiet!!!Viss ir slikti, un kaut kādas piezīmes, utt. Iesakiet deputātiem ko gribat, kā vajag labāk, varbūt pensionāriem palīdzēt materiāli, nevis taisīt šovu.
Ar lepnumu par sevi,pilsētu un novadu,-
apbrīnojams padomju laika rakstības stils.Kaut kas no 1.maija demonstrācijas reportāžas.
“Kā Tev to izdodas saglabāt no ziemas“.
Skaļi pieteiktās “Precību spēles“ izpalika.Tika pieteiktas tēmas bez satura un formas vienotības,bez profesionālas režijas,-kā jau provincei pieklājas,galvenais lai būtu
pasākumu kokteilis un rosība.
Piedod, mīļā studente, bet, kopš kura laika Latvijas Universitāte gatavo režisorus, ja jau tu tik gudri vari spriest?
Gaidīsim svētku izdevuma tāmes publiskošanu.