Atceros, ka bērnībā savas skolas brīvlaika vasaras pavadīju laukos pie tantes un onkuļa. Viņi bija kolhoznieki, tomēr pašiem bija sava govs, aitas, cūkas, mājputni – viss kā kārtīgā lauku sētā pienākas. Tā kā tante bija kolhoza aitkope, tad turpat mita 80 līdz 100 aitas, bet onkulis kopa kolhoza zirgus – agrākos gados to bija ap 20, 30, vēlākos palika tikai divi, jo vairāk paturēt neatļāva – uzskatīja, ka visi darbi jāveic tikai ar traktoriem. Visam šim kolhoza ganāmpulkam abi kolhoznieki, strādādami ar zirgiem, sagatavoja lopbarību arī ziemai un vēl kādas 100 tonnas siena aizveda uz citām kolhoza fermām. Neizpalika arī obligātā cukurbiešu ravēšana kolhoza laukā. Un to visu paveica divi cilvēki. Nu jā, darbos piedalījos arī es. Nejutos ne pārpūlējusies, ne ka man kāds būtu pāri nodarījis, ka biešu vagas par garām, kā tagad viens otrs izsakās par iespēju bērniem strādāt. Arī nostrādātās stundas neviens neskaitīja. Bet man laukos patika vēl kāda cita, kā tagad šķiet, apbrīnojama lieta: tante paspēja ne tikai darbus apdarīt, bet bija arī sabiedriski aktīva: dejoja veco ļaužu deju kolektīvā, piedalījās visos kolhoza rīkotajos braucienos uz brīvdabas teātra izrādēm, ekskursijās (turklāt vēl ar smago automašīnu, kurā bija salikti soli), neatteica, ja kaut kur kaimiņos rīkoja godus un vajadzēja saimnieci, aizvien apciemoja savus radus un draugus. Un mani viņa aizvien visur ņēma līdz. Un man tas patika: Dziesmu un deju svētki Cēsīs, teātra izrādes Cēsīs, Raunā, Dzērbenē un citās vietās, kur brīvdabas estrāde. To atceroties, brīnos, nu kā viens cilvēks to visu varēja iespēt!?
Nejauši to iedomājos salīdzināt ar mūsdienu steidzīgo dienu ritmu. Tagad, šķiet, viss notiek daudz ātrāk, ar lielākām iespējām: katram ir telefons, sociālie tīkli, tv, radio, daudzi teātri, koncertzāles, ziņu portāli, laikraksti… Atliek tikai izvēlēties sev vajadzīgākās un piemērotākās. Arī nokļūšana visur ātrāka un komfortablāka. Jāatzīst gan arī, ka dzīves ritms tagad arī cits. Un mēs skrienam kā vāveres ritenī… Bet vai paveicam tikpat daudz, kā savulaik mana lauku tante?
Laba lieta ir feisbuks: no lielāka attāluma iespējams uzzināt, kā seniem draugiem, skolas un kursa biedriem klājas, ar viņiem sazināties, atrast interesantas receptes un pamācības sadzīvei, uzzināt dažādas citas interesantas lietas, arī iepirkties un nokārtot daudz ko citu. Bet atver tikai feisbuku un nemanīsi, kā laiks paiet, jo arī iemanīšanās aizšķirt tukšprāšu vai intrigantu rakstīto, arī tobrīd neinteresējošo ziņu pāršķiršana aizņem mūsu tik dārgo laiku. Tā vien šķiet, ka Aldis Gobzems, sevi reklamēdams, vien jau vairākas dienas no mana mūža paņēmis, kaut gan viņa rakstīto cenšos iespējami ātri pāršķirt…
Vēl lielāks laika zaglis ir TV reklāmas, kas dažkārt ir pat zombējošas. Nu ko citu, lai saka, ja, piemēram, kad tu redzi uz ielas atpazīstamu, cienījamu cilvēku, kas piedalās reklāmā, un tas pirmais, kas ienāk prātā par viņu, ir „gemze ar atsperi”? Un, ja mēs saskaitītu laiku, ko pavadām pie televizora, tad arī varētu aprēķināt, cik ilgs laiks no mūža tā vienkārši izniekots. Un kur tad vēl maldinošie garie apraksti sociālajos tīklos un portālos, kur faktiski nav iespējams atrast autoru, kas atbild par ievietoto tekstu, turklāt reklāmā izmantoti atpazīstamu personu vārdi. Dīvaini, ka šos autorus nevar atrast, bet reklāmas beigās gan ir norādīts, kur pasūtīt, piemēram, piedāvātās brīnumzāles…
Zinu, ka par TV un ziņu portālu reklāmām runājot, tūlīt tiks skaidrots par finansiālo jautājumu, bet, runājot par ar sociāliem tīkliem, gan mums katram jāizdara sava izvēle. Laiks, kurā varam daudz ko labu paveikt, mūsu dzīvē ir ierobežots. Tas nozīmē, ka cīņa ar mūsu laika zagļiem, kas nav pārāk viegla, tik un tā ir tikai un vienīgi mūsu pašu rokās.
Pēc mana vislielākais laika zaglis ir mūsu(precīzāk ne mūsu) valdība
Vislielākie zagļi ir Tukuma kases turētāji ar partijām TPN un JV galvgalī. Tiem atņemsim nākamgad kasi un tā būs iedzivotājiem. Pietiek zagt un mānīt tautu. Un partijas rupors Miķelsons netiks pie kārotā kumosa lai varētu remontet savu Zelmeņu skolu. Kur prātiņš bija pirkt šo objektu, ja nezin kur dabūs naudu remontam. No 12 objekta kārotājiem bija vairāki miljonāri un ari vietējie daži bagātnieki un visi pavīpsnāja. Un nāca gudrais Miķelsons unnpaņēma. Pašam patīk citus mācit, bet pats ta glups.
eu, ntz, aizvāciet to Straķi vismaz no jūsu lapas!Nu cik var viens slims cilvēciņš debilizēt informatīvo telpu! lai iet pie sava Zvaigzneskana un Tukuma Balss, kam ir viens no ziedotājiem-dibinātājiem, un krata sirdi, cik uziet! Vai tiešām normālai informācijas vietai jāatbalsta pustraks piuisītis, kas arī ”grib domē labu aldziņu”! Nesaprotu arī, kāpēc viņu sen nav paņēmusi ciet policija, viņš taču nav ne medija pārstāvis, ne žurnālists, kas veic sabiedrības sargsuņa funkciju – viņš grib, kā pats raksta, tikt pie kases jeb būt politiķis un uzbrūk un apavino parastus iedzīvotājus, 100 reižu pārkāpjot gan personas privātuma, gan datu aizsardzības regulas principus! nemaz nerunājot par to, ka viņa tā sauktie ” atklājumi” ir meli un melu savārstījumi, izgudrojumi un murgi! neticu, ka par viņu neviens nav iesniegumu policijā uzrakstījis. Vai tiešām tad policijau nav jāreaģē?! Būtībā tādi straķi un viņu viltus profili (guntis ābols un citi) taču ir tipiski informatīvā kara produkti, kuru sākotnējais uzdevums jau arī ir debilizēt sabiedrību tā, ka nevar vairs saprast, kur meli, kur patiesība, Tiešām ceru, ka līdz vēlēšanām tāds Straķis un viņam līdzīgie debilizatori jau būs krimināli sodīti! Lai top!
Kā raksts NTZ, tā klāt Tvaika ielas pacienti rusans, mihelsons, staķis, ābols, un stāsta savus Nibiru plānus un teleportāciju nozīmi novada attīstībā.
Miķelsons rej. Bet karavāna iet tālāk. Vau vau vau.