Uzskatām, ka dzīvojam demokrātiskā sabiedrībā, kur ievēro pilsoniskās brīvības, likumību, vienlīdzību un cilvēktiesības, kur sabiedrība pārvalda valsti, ievēlēdama savus priekšstāvjus, kam uzticas. Un kaut arī šķiet, ka katrās vēlēšanās diemžēl no visiem ļaunumiem cenšamies izvēlēties to mazāko, valsts amatpersonu rīcība nebeidz mūs pārsteigt.
Nav vēl īsti beidzies pašvaldību un to ”preses izdevumu” – žurnālistikas imitācijas – skandāls, esam jau pieraduši pie KNAB un VID amatpersonu sarūpētiem skandāliņiem, kad jau atkal esam sagaidījuši ko jaunu… Kā šķiet, to varētu uzskatīt par mēģinājumu uztvert sabiedrisko mediju…
Visu cieņu Latvijas televīzijas žurnālistiem un to sagatavotajām programmām. Visu cieņu Finanšu ministrijai, kas beidzot sadomājusi apkarot ēnu ekonomiku. Tomēr ministrijas iecere par 151 000 eiro piešķiršana Latvijas televīzijai ēnu ekonomikas raidījumiem izskatās un izklausās nedaudz dīvaina.
Vispirms jau tāpēc, ka ēnu ekonomiku vajadzētu apkarot attiecīgajām valsts institūcijām un dienestiem, bet žurnālistu atbildība būtu to atspoguļot, rakstīt par to, kā tiek atklātas aplokšņu algas, vai kā atklāj dažādu nodokļu izkrāpējus, par likumiem, kuri it kā nevainīgi sagatavoti ar caurumiem krāpniecībai.
Taču šāda finansējuma piešķiršanas kārtība rada aizdomas, ka ēnu ekonomika tiek veicināta un apstiprināta ar pašas Finanšu ministrijas rīcību.
Raidījumu pasūtīšanai ir paredzētas sabiedriskā pasūtījuma piešķiršanas procedūras, kuras būtu jāievēro gan pašvaldībām, gan valsts institūcijām, nemaz jau nerunājot par tādām lietām, kā mediju brīvība un neatkarība.
Ja tik klaji ministrija ignorē valsts noteikto kārtību šādā, it kā pavisam necilā jautājumā, salīdzinot ar daudz vērienīgākiem lēmumiem, kādus nākas pieņemt, tad tikai varam minēt, kā kopumā un kā labā strādā mūsu valdība un tās ieceltās amatpersonas.