Kā stāsta zinātāji, pēdējo mēnešu laikā viens pēc otra savus atklāšanas svētkus piedzīvojuši nelegālo mājražotāju iestādījumi jeb tautā sauktās točkas. Tie, kuri labajos gados bija izvērtējuši, ka risks (kaut arī neliels, bet tomēr) tikt pieķertam un sodītam īsti neatmaksājas, nu, saoduši vieglas peļņas kārdinošo smārdu, atkal ķeras klāt vecajam rūpalam. Ko tur liegties – daudz ir tādu klientu, kas savas dzīves grūtās dienas cenšas apslacīt ar paprāvu devu grādīgā!
Un tieši tagad, alus ražotāju rosinātas, ar sparu atsākušās diskusijas par alkohola aprites likumu Latvijā. Pārstāsts īsumā: ražotāji sajutuši krīzi, jo bāleliņi – neatbilstoši gada saulainākajam laikam – pārāk maz lieto reibinošo apiņu brūvējumu. Nedzer, dīvaiņi! Tas gan būtu tikai saprotams, jo – ja kārtīgu vīru tikai muca alus var nogāzt, tad parēķiniet, cik tas tagad, stājoties speķā jaunajam akcīzes nodoklim, neizmaksā… Ko darīt? Ražotājiem un tirgotājiem plāns gatavs – tirgos alu arī naktīs!? Gan nodokļi nākšot, gan točkām klientu rindas saīsināšoties un vispār… alus taču "arī ira sula"! Kāds patiesības grauds jau šajos izteikumos (paradumi, tirgus iepazīšana utt.) varbūt arī ir, tomēr atļaušos visu šo apšaubīt! Diez vai pašbrūvētās dziras cienītāju rindās ir daudz tādu, kas pērk alus puslitru par latu gabalā, jo īpaši tāpēc, ka par šo pašu summu var ātri un nekļūdīgi tikt pie mērķa – "ragi sūnās, krīze pie pa…as"! Un kārtīgam dzērājam būs vienalga – diena vai nakts – kur uzpildīties vienmēr ir atraduši un atradīs arī turpmāk. Izšķiroša būs tikai dziras cena, bet ne laiks, vieta vai kompānija. Savukārt jauniešiem un citiem "svētdienas dzērājiem", kas nakts vidū atklājuši, ka "ir par īsu", bieži nepārvaramas neērtības radīs vajadzība kaut kur doties un meklēt vēl… Ierobežojumiem jau nav mērķa atturēt pilnīgi visus no kaitīgiem ieradumiem (jo tad vajadzētu aizliegt alkohola tirdzniecību pavisam!), bet jau tas vien ir panākums, ja vismaz kāds izvēlēsies mājas mieru vai citādāku izklaidi nevis šļūks uz veikalu pēc vēl viena "maziņā"..!!
