Kur apliek mūsu nauda MAF
Jūs jautājāt
Iedzīvotāji gan komentāros, gan arī, sazinoties ar laikrakstu, norādīja, ka viņus šāds aicinājums izbrīna, jo iepriekš grāvjus rakusi un tīrījusi pašvaldība, turklāt daudzviet tie arī atrodas pašvaldībai piederošajās zemēs. “Lietus ūdeņi mums rada pamatīgas problēmas, jo applūst ne jau tikai zemes gabali, bet arī mājas, pagrabi, un daudzviet šos ūdeņus nav, pa kurieni aizvadīt, jo īpašumi ir sabūvēti cieši kopā, tāpēc nav vietas grāvim. Uzskatu, ka vajadzētu izvērtēt visu pilsētu un saprast, kur ir tās trakākās vietas, un tad meklēt risinājumu. No tā, ka aizvāks zarus, vien līdzēts nebūs, jo pēdējā lietū virs grāvjiem izveidojās ezers,” skaidroja kāds lasītājs no Durbes mikrorajona. Situāciju lūdzām komentēt novada domes Komunālās nodaļas vadītājam Andrim Kalnozolam.
Ir vairākas problēmu vietas
A. Kalnozols skaidroja, ka tik milzīgā un intensīvā lietū, kāda nebija bijis daudzus gadus, cilvēkiem jārēķinās, ka kaut kur kaut kas applūdīs, jo nevienas komunikācijas šādu ūdeni uztvert nevarēs, pat ja visi grāvji un caurtekas būs iztīrītas: “Ja grāvis ir cilvēka īpašumā, viņam tas ir jātīra, bet arī mēs savus grāvjus tīrām, lai ūdeņi iespējami īsākā laikā pēc lietavām aizplūstu, tāpat arī meklējam risinājumus tām vietām, kur ūdens ilgi neaizplūda, jo tieši tur arī nākotnē varētu būt lielākās problēmas. Tādas ir, piemēram, Smilšu ielas rajonā, kur applūst mājas, taču to pāris nedēļu laikā atrisināsim. Problēmas, kuras ir ilggadējas, ir arī Raudas ielas galā pie uzņēmuma «Tukuma mēbeles», kur caurteka nespēj uzņemt visu ūdeni, kas šajā vietā sakrājas. Turklāt tā iet zem ēkas. Šajā vietā tiks izstrādāts tehniskais projekts lietus ūdens savākšanai, lai nākamajā gadā to varētu īstenot. Vēl viena problēmu vieta ir Spartaka iela, kur apbūve ir tuvu brauktuvei un kur nav grāvju, tāpēc lietus laikā brauktuvi sedz ūdens. Projekts ir izstrādāts, ir tikai jāizsludina iepirkums būvdarbiem. Esam arī izsludinājuši iepirkumu dzelzceļa šķērsošanai, lai savāktu šos ūdeņus Lielajā ielā, un, ceram, ka tur vairs plūdu nebūs.” A. Kalnozols arī skaidroja, ka iedzīvotāji viņu informējuši ne tikai par jau minētajām vietām, bet arī, piemēram, par Kluso ielu, kur lietus cauri kapiem no Ozoliņu mikrorajona ieplūdis kādā īpašumā. Šo problēmu centīsies risināt, izrokot nelielu grāvīti un ierīkojot ievalku.
Pārupē – ”globāla problēma”
A. Kalnozols skaidroja, ka Pārupē, kas iekārtojusies plūdu riskam pakļautajā teritorijā (Ir vai nav šī atziņa oficiāli iegrāmatota,– tas vēl ir jautājums. Tāpat kā nav skaidrs, kas un kā šeit – mazdārziņu teritorijā – devis atļauju veikt fundamentālu būvniecību.– Red.), plūdi tiešām ir globāla problēma, taču nav taisnība iedzīvotājiem, kas saka, ka tur kaut kas nav laikus iztīrīts vai ir aizsērējis. “Un vēl mums tiek pārmests, ka Šlokenbekas dzirnavas ir vainīgas un tā tālāk. Starpība starp dzirnavām un augšteci ir septiņi metri, tā ka vaina dzirnavās nevar būt nekāda. Arī nekas tur nav aizsērējis. Pirms gadiem trim vai četriem Valsts nekustamie īpašumi organizēja konkursu augšteces regulēšanas darbiem. Tika iztīrītas visas meliorācijas sistēmas, visi grāvji, ieskaitot Vašlejas upi, un tas savas divas reizes palielināja lietus ūdeņu ieplūšanas ātrumu Slocenes lejas daļā. Pirms šo grāvju tīrīšanas ūdens palika laukos, akumulējās un lēnām ietecēja Slocenē, bet tagad tas upē lietus laikā nonāk uzreiz un paliek Pārupes teritorijā un pie bērnudārza. Mums iesaka atkal tīrīt upi, bet nevar to darīt katru gadu, jo upē ir organismi, kam tur ir jādzīvo. Iespējams, risinājums būtu neliels dambītis, ar kuru varētu iežogot upes teritoriju, bet jautājums – cik tālu, jo otrā upes pusē ūdens jau ir līdz ielas līmenim, kuru pērn jau par 10 centimetriem pacēlām, lai ūdens neieplūst garāžās. Īstas receptes tam nav. Ir doma atjaunot ezeru, bet tas kalpos tikai kā ūdens akumulācijas vieta, taču īpaši tas nepalīdzēs Pārupei. Tagad plānojam nocirst krūmus, lai šīs pļavas varētu nopļaut,” skaidroja komunālā dienesta vadītājs.
Domes priekšsēdētājs Gundars Važa vakar, 19. augustā, skaidroja, ka ticies ar Pārupes iedzīvotājiem, kas aicina glābt šo vietu, taču šobrīd nav pat zināms, kādu risinājumu piedāvāt, jo īpašumi ierīkoti vietā, kas minēta kā simts gados applūstoša, un pēdējos gados šī vieta applūst gada laikā pat vairākkārt – pēdējos plūdos jo īpaši. Iedzīvotāji rosina būvēt aizsargvalni, taču tam būtu nepieciešamas milzīgas izmaksas. Vaicāts, vai ezers būtu risinājums, G. Važa skaidroja, ka ezera platība varētu būt ap 10-12 ha, taču ne lielāka, bet tas vienalga nerisinātu Pārupes problēmu.
Agita Puķīte
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju “Kur paliek mūsu nauda?” saturu atbild SIA “Novadu Ziņas”. #SIF_MAF2024
