Piešķir līdzfinansējumu
Deputāti piešķīra līdzfinansējumu īpašumam Abavas ielā, Kandavā, lai tas varētu pievienot ūdensvada un kanalizācijas pieslēgumu. Kā skaidroja pašvaldības speciāliste Evita Freimane, iedzīvotāji ir iesnieguši visus nepieciešamos dokumentus – tāmi un tehniskos nosacījumus. Tā kā tajos bija nesakritības materiālu garumos, līdz ar to ir veiktas korekcijas. Kopējās projekta izmaksas ir 1675,86 eiro, no kurām 60% jeb 1005,52 eiro segs pašvaldība.
Atkal diskutē par gājēju pārejām
Kārtējo reizi šajā komitejā bija nonācis jautājums par likvidējamajām gājēju pārejām pilsētā – Brīvības laukumā, Raudas un Spartaka ielu krustojumā, Tulpju ielā, Kurzemes ielā, kā arī Talsu un Dārza ielas krustojumā. Komitejas priekšsēdētājs Mārtiņš Limanskis atzina, ka atkārtoti šo jautājumu uz komiteju virzījis tāpēc, ka līdz šim nekas nav mainījies: “Izbraucu pa pilsētu un redzēju, ka visas gājēju pārejas, neraugoties uz iepriekš lemto, ir savā vietā, izņemot Kurzemes ielas 2 pāreju. Līdz ar to var secināt, ka lēmums par pāreju likvidēšanu nav izpildīts, turklāt ir saņemti arī iedzīvotāju iebildumi un līgumi to nedarīt. Līdz ar to šis jautājums būtu jāskatās kopumā, izvērtējot, vai Tukumā galvenais ir autovadītājs, vai, kā Attīstības programmā ierakstīts, esam gājējiem draudzīga pašvaldība.
Komunālās nodaļas vadītājs Andris Kalnozols skaidroja, ka, piemēram, Kurzemes ielā pāreja noņemta, jo to paredzēja Kurzemes ielas pārbūves projekta izmaiņas. Turklāt šajā ielā starp pārejām ir mazāk par 200 metriem. Citās vietās, domājot, vai atjaunot horizontālos apzīmējumus, secināts, ka situācija nav viennozīmīga: “Kā iedzīvotāji, tā arī Tukuma pilsētas iedzīvotāju konsultatīvā padome uzskata, ka pārejai Kurzemes ielā 2 un citās vietās ir jābūt, bet deputāti ir augstākā lēmējinstitūcija pašvaldībā – viņiem jāpieņem galīgais lēmums. Ja deputāti lems, ka pārejas jālikvidē, mēs tās nofrēzēsim.“
Pašvaldības vadītājs Gundars Važa skaidroja, ka pie pārejas Kurzemes ielā viņš vienmēr redz kādu cilvēku, kas tur gaida: “Arguments, ka Kurzemes ielā pārejas ir par tuvu vienai otrai, tāpēc kāda jānoņem, nestrādā. Cilvēki izmanto šīs pārejas, un mums tas ir jārespektē.” To, ka būs bērnam grūti iestāstīt, ka šajā vieta ir droši iet pāri ielai, lai gan nav pārejas, atzina arī deputāts Kaspars Gribusts. Arī deputāte Edīte Zelča piebilda, ka vienmēr jāpadomā par tiem, kas nespēj ielu šķērsot ātri – veciem cilvēkiem, mammām ar bērnu ratiņiem, cilvēkiem ar invaliditāti – viņi nevarēs pārskriet pār ielai ar intensīvu satiksmi un līdz ar to būs spiesti gaidīt… Iebildumus par šo vietu izteica domes priekšsēdētāja vietnieks Imants Valers, skaidrojot, ka policijas iebildums bijis saistīts ar redzamību – ja grib pāreju, jānozāģē divi koki, lai cilvēki, kas iet pāri ielai, jutos droši un būtu redzami. Viņš teica, ka balsos pret pāreju saglabāšanu, jo speciālisti jau savu viedokli esot izteikuši.
- Limanskis skaidroja, ka šis jautājums jāpārrunā ar ainavu arhitekti, jo šīs liepas nav īpaši labā stāvoklī. Kas attiecas uz attālumiem starp pārejām, līdzīga situācija ir arī Meža ielā, bet tur neviens nerosina tās noņemt…
Deputāte Dace Lebeda piebilda, ka cilvēki izmanto arī pārēju Spartaka un Raudas ielas krustojumā, tikai kaut kas būtu jāizdara ar žogu, lai būtu labāka redzamība. Pašvaldības izpilddirektors Ivars Liepiņš skaidroja, ka ar īpašnieku ir panākta vienošanās par žoga pārcelšanu.
Vēl deputāti diskutēja par pāreju Talsu/Dārza/Tidaholmas ielas krustojumā un vienojās par tās pārcelšanu nedaudz zemāk, uzliekot nožogojumu, lai iedzīvotāji neskrietu pāri krustojumam. Deputāts Kaspars Gribusts atgādināja, ka viņš jau šo risinājumu piedāvājis pērn, jo šobrīd rodas situācijas, kad automašīnai nogriežoties, šoferis neredz gājēju. Tas nozīmē – ja nav naudas žodziņam, tad pāreja ir jālikvidē jau tagad.
Deputāte Dace Adiņa skaidroja, ka, viņasprāt, pārejas pilsētā ir nepieciešamas, jo cilvēku paradumus ir grūti mainīt: ”Jau redzam, kā mēģinām aizaudzēt zālienos iebristās taciņas un ka tas neizdodas.” Deputāts Oskars Kambala iestājās par gājēju pārejām, norādot, ka pilsēta ir domāta cilvēkiem, un vēl viņš rosināja, ka pašvaldības budžetā vajadzētu paredzēt kādu pētījumu par moderniem risinājumiem, kā gājēju kustību organizēt: ”Laika gaitā daudz kas ir mainījies, un ir speciālisti, kas zina, kā šo visu organizēt.” Viņam piekrita teritorijas plānotāja Inga Tramdaha, skaidrojot, ka ir svarīgi saprast, kur ir tās lielākās gājēju plūsmas un kur cilvēki visbiežāk šķērso ielu: ”Pie galda sēžot, ir grūti pateikt, vai pāreju vajag, vai nē – ir jāvērtē, kā tas dzīvē notiek.” K. Gribusts piebilda, ka ir jāņem vērā pilsētas attīstība un līdz ar to arī gājēju plūsmas pieaugums atsevišķās vietās: “Mēs apstiprinām detālplānojumus jauniem īpašumiem dažādās pilsētas vietās, un saistībā ar to arī jāvērtē šī plūsma. Iespējams, pāreju Tulpju ielā varētu noņemt, jo tur nav lielas satiksmes, bet nevar teikt, ka tās nav vispār.”
Jāpiebilst, ka vairākums deputātu sliecās par pārēju saglabāšanu, taču lēmums par šo jautājumu visdrīzāk tiks pieņemts februārī.
Pētīs ezera teritoriju
Vēl sēdē tika diskutēts par to, kāda būtu rīcība plūdu gadījumā un kuras vietas novadā applūst. M. Limanskis iebildās, ka tik lieli plūdu draudi, kā tas ir citur, Tukuma novadā noteikti nav, jo nav tik lielu upju vai ezeru. Kā sēdē skaidroja A. Kalnozols, informācija par applūstošajām teritorijām pašvaldībā ir ļoti ierobežota un arī nekādu plānu nav: “Mēs varam izmantot tikai to, kas ir teritorijas plānojumā norādīts. Tāpēc esam pieprasījuši informāciju no VSIA «Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs» par applūstošajām teritorijām novadā reizi desmit gados. Vēl šī informācija nav saņemta. Tiklīdz to saņemsim, tā varēsim domāt par tālāko rīcību.” Deputāte Gunda Cīrule skaidroja, ka par Kandavu šādai informācijai ir jābūt, jo, kad tika izstrādāts Kandavas novada teritorijas plānojums, šāda informācija tika pieprasīta, līdz ar to tā ir jāsameklē.
Runājot par ezeru, A. Kalnozols skaidroja, ka Komunālajai nodaļai ir bijis uzdots vērsties VSIA «Melioprojekts», lai tiktu veikta izpēte ezera teritorijai un lai noskaidrotu, kādā veidā eseru varētu atjaunot: “Mēs pieļaujam – ja tiešām tiktu nolemts veidot ezeru, visdrīzāk, tas nozīmētu izrakt atsevišķus dīķus posmā no Pienotavas līdz gājēju tiltam, jo veidot ezeru ar uzpludināšanas metodi nevar, jo tad būs jāpaaugstina ūdens līmenis, bet tad applūdīs Lauktehnikas apbūve.” A. Kalnozols vēl piebilda, ka izpētes lūgums šajā iestādē uztverts ar smaidu, jo šo jautājumu Tukuma pašvaldība aktualizējot aptuveni ik pēc astoņiem gadiem: “Nu, cerams, ka mums arī izdosies kaut ko izdarīt – ap 10 000 eiro šai izpētei plānojam atvēlēt. Un pie reizes tiks izpētīts arī Slocenes upes hidroloģiskais režīms.”
M. Limanskis skaidroja, ka Slocenes upes līmenis bijis augsts, tāpēc arī ūdens skāris Pārupes apbūvi. A. Kalnozols skaidroja, ka šajā vietā iedzīvotāji ir uzbūvējuši ēkas un saimniecības ēkas applūstošajās teritorijās, tāpēc viņiem ir jārēķinās, ka reizi desmit gados viņu īpašums noplūdīs.
Teritorijas plānotāja Inga Tramdaha skaidroja: Aizsargjoslu likums nosaka, ka jaunu apbūvi šajās teritorijās veidot nevar, bet, ja tāda ir radusies, tad tā ir patvaļīga būvniecība, jo diez vai būvvalde ko tādu būtu saskaņojusi…
Slūžām ir jābūt ūdens līmeņa atzīmēm
Tā kā plūdus Lauktehnikā saista ar augsto līmeni Šlokenbekas Dzirnavu ezerā, A. Kalnozols skaidroja, ka ir bijusi doma šos līmeņus nomērīt, taču ūdens tobrīd strauji nokrities, tāpēc tas nav izdarīts: “Tomēr te jāpaskaidro, ka šādām hidrotehniskajām būvēm ir jānodrošina atbilstošs hidroloģiskais režīms, kā to nosaka tehniskie noteikumi. Deputāts Oskars Kambala skaidroja, ka šādām būvēm ir trīs ūdens līmeņi – minimālais, normālais un augstākais, un vaicāja, vai pašvaldībai tie ir zināmi, jo arī viņam ir zvanīts un vaicāts, kā šādu mazo HESu darbībai ir jānotiek: ”Es teicu, ka pie slūžām ir jābūt latai un ūdens līmeņa atzīmēm; tad tās var nofotografēt un aizsūtīt Valsts vides dienestam, lai tas pārbauda situāciju. Tiklīdz kāda teritorija applūst, VVD var pārbaudīt, vai pie vainas nav HES.” I. Valers skaidroja, ka lata ir pazudusi un, šķiet, nav arī līmeņa atzīmju.
Ir jau daudz pētīts
Kā pārliecinājāmies sestdien, 14. janvārī, pie slūžām pamanījām iesprūdušu koku, kas, iespējams, bija jau pieminētā lata, un arī ūdens līmeņa atzīmes atradām. Vai tās ir īstās un vai šis ūdens līmenis atbilst HESa tehniskajiem noteikumiem, neizdevās noskaidrot. Savukārt, kas attiecas uz izpētēm, 2010. gadā iespējamo ezera teritoriju pētīja Rīgas Tehniskās universitātes studenti, bet 2013. gadā hidrologi Jānis Miesnieks un Kārlis Siļķe analizēja plūdus Pārupē un iesniedza domē savu atzinumu. Viņi uzsvēra, ka, pirmkārt, upe jātīra un tas pirms dažiem gadiem arī tika izdarīts, otrkārt – ezera atjaunošana varētu līdzēt no plūdiem izvairīties un noturētu upes līmeni vienmērīgāku, kā arī… tas noderētu teritorijas un visas pilsētas skaistumam.
Agita Puķīte
