Kur paliek mūsu nauda MAF
Novada domes Kultūras komisijas sēdē
- septembrī notika novada domes Kultūras komisija sēde, kurā tika izskatīti trīs darba kārtības jautājumi: par to, kā klājies Dziesmu un deju svētkos, kā aizvadīti Rožu svētki un kādas ir turpmāko pasākumu ieceres.
Svētkiem paredzētā nauda ietaupīta
Tā atzina Kultūras un sporta nodaļas vadītāja pienākumu izpildītāja Iveta Grunte, stāstot par Dziesmu un deju svētkiem, viss izdevies godam: “Bijām viena no vislielākajām delegācijām ar vairāk nekā 1200 dalībnieku; dzīvojām divās skolās – Rīgas 6. vidusskolā un Rīgas Sarkandaugavas pamatskolā, salīdzinoši tuvu norises vietām Daugavas stadionam un Mežaparka estrādei, bet protams, gabaliņš bija jānostaigā. Gājienā bijām daudzi un vienoti. Bieži ēdām gurķus, kā jau tika rakstīts sociālajos tīklos, turklāt visdažādākajās versijās, bet, nopietni runājot, ēdienam bija liela Pārtikas un veterinārā dienesta uzraudzība. Bet mums, domāju, laimējās, ka šefpavāres gatavoja garšīgu ēdienu. Vēl laimējās arī gājienā, ka izdevās tajā noiet bez lietus. Ļoti jauks brīdis bija pašvaldības vadītāja pieņemšana, kur skaistu mirkli visiem kolektīvu vadītājiem radīja Engures Mūzikas un mākslas skolas koklētājas. Nekādu sliktu atgadījumu nebija, arī sūdzību no malas nav bijis.”
Kā atzina komisijas locekļi, svētki bijuši skaisti, taču skumji, ka katros ir kolektīvi, kas spiesti gājienā nevis iet, bet skriet, un brīžiem pat kā īstā krosā. I. Grunte skaidroja, ka par to tiekot runāts pēc katriem svētkiem, taču nāk nākamie, un… nekas nemainās.
Kā skaidroja I. Grunte, ar plānoto finansējumu svētkiem pieticis un vēl pat izdevies to ietaupīt, un šī nauda tika novirzīta Rožu svētkiem. Tiesa, precīzas svētku izmaksas viņa tobrīd nevarēja nosaukt, vien piebilda, ka tas nenozīmējot, ka kaut kas no plānotā nav noorganizēts vai kolektīvu dalībniekiem iedots.
Kopumā Dziesmu un deju svētkiem, kā jau pēc sēdes skaidroja Finanšu nodaļas vadītāja Dace Rudēvica, 2023. gada budžetā bija paredzēti 148 700 eiro, no kuriem 12 700 eiro izlietoti svētku sagatavošanas procesam, 53 700 eiro bija transporta izmaksas, 20 300 eiro pašvaldības līdzfinansējums ēdināšanai. 46 800 eiro no plānotā finansējuma tika ieekonomēti un novirzīti Rožu svētkiem.
Negaidīts saviļņojums
Līga Dzelzkalēja, informējot par Rožu svētkiem, pastāstīja, ka vienlaikus ar tiem svinēta arī pilsētas 770. gadu jubileja. Galvenās svētku norises vietas bija nemainīgas – Brīvības laukums un Pauzera pļavas, klāt nāca Tukuma luterāņu baznīca un «Tukku Magi» pagalms. Šo svētku lielākais veiksmes stāsts esot floristu izstāde baznīcā: “Mēs gaidījām ko grandiozu, bet tā, kā tas izvērtās, nebijām gaidījuši. Izstāde svētkus pagarināja vēl par divām dienām. Lielāku interesi nekā gaidīts izraisīja ašā ideja izveidot pastaigu maršrutu «Sapnis par rozi naktī», ko svētku dalībnieki arī aktīvi izmantoja un uzzināja, kā radušies un veidojusies Rožu svētki. Paldies Tukuma literātiem, kas «Tukku Magi» pagalmā izveidoja savu pasauli un par spīti lietum pulcēja apmeklētājus. Jāteic, apmeklētāju skaits bija liels visās vietās, bet vēl neesam visas fotogrāfijas izanalizējuši un visus saskaitījuši. Runājot par ziedojumiem – rožu stādiem tika saziedoti 1635, 08 eiro. Gājiens bija aptuveni kilometru garš, un tajā piedalījās ap 60 uzņēmumu, biedrību, draugu kopu utt., kopskaitā – 1735 cilvēkiem. Rožu vainags šogad ziedu skaita ziņā ir sasniedzis rekordu, kuru, kā saka floristi, būs grūti pārspēt – vainagā ievīti 10 143 rožu ziedi. Iepriekš – bija ap 6000 rožu. Un, pateicoties laika apstākļiem, rožu vainags šogad noturējās gandrīz nedēļu.”
Komisijas pārstāve Viorika Brakmane aicināja domāt par to, kā tiek salikts gājiens – lai nebūtu tā, ka zirgi tiek salikti turpat, kur ir motorizētie gājiena dalībnieki. L. Dzelzkalēja skaidroja, ka visi plusi un mīnusi ir zināmi un jau ir izteikti, un tas viss tiek ņemts vērā, bet – problēmas ar zirgiem esot katru gadu. Vēl tika izteikts aicinājums domāt par autostāvvietām, lai svētku dalībnieki pagūtu uz dažādām norises vietām.
Rožu svētku izmaksas
Pavisam svētkiem pašvaldības 2023. gada budžetā, kā skaidroja D. Rudēvica, tika plānoti 100 000 eiro, bet tā kā kopējās izmaksas bija lielākas, tiem novirzīts viss finanšu atlikums no Dziesmu un deju svētkiem – 46 800 eiro. Kā jau iepriekš bija skaidrojis pašvaldības vadītājs Gundars Važa, tehniskajam nodrošinājumam, to vidū skatuvēm, izlietoti 34 000 eiro, par koncertiem samaksāti 82 000 eiro, par ziediem un rotājumiem – 16 000 eiro, par ātro palīdzību, apsardzi – 7000 eiro, kā arī dažādiem komunāla rakstura darbiem, to vidū tualetēm, sakopšanai un citiem darbiem – 15 000 eiro. Kopējās svētku izmaksas bija ap 154 000 eiro.
Nākamajā gadā – Precību spēles
Tāpat komisijas pārstāve Linda Zemīte interesējās, kas notiks ar svētku formātu turpmāk un vai nākamajā gadā būs Rožu vai kādi citi svētki? L. Dzelzkalēja un I. Grunte skaidroja, ka Rožu svētki notiek katru otro gadu, bet nākamajā gadā būs Precību spēles, kad būs novada dižošanās un tiks aicināti piedalīties arī amatiermākslas kolektīvu pārstāvji. Pagaidām vēl oficiāls svētku datums nav noteikts, bet laiks varētu būt tāds pats, kā šogad – nedēļu pēc Jūras svētkiem.
Kā noskaidrojām, 2024. gadā plānoto svētku datums būs 20. jūlijs.
Izmaiņas kultūras jomā būs
- Grunte stāstīja, ka augustā daudz strādāts pie dažādiem dokumentiem, piemēram, ir sagatavoti, bet vēl nav apstiprināti kultūras centru vērtēšanas kritēriji, kuros tiks ieviestas izmaiņas: “Tiks mainīta kārtība amatierkolektīvu atskaitēm un darba plānojumam – izveidota darba grupa, kurā ir gan pašvaldības vadība, kultūras darbinieki un pagastu pārvalžu vadītāju pārstāvji, kas par to diskutē. Darba grupā mēģināsim atrast pareizāko ceļu un labāko risinājumu. Esam tikušies arī ar deju un koru nozares virsvadītājiem, un jau mēneša beigās amatiermākslas kolektīvi zinās savus uzdevumus un repertuāru jaunajai sezonai – būs gan skates, gan dižkoncerti, lai visiem būtu, ko darīt.”
Izmaiņas būs arī kultūras projektu vērtēšanā
Vēl, kā skaidroja I. Grunte, ir satikusies kultūras projektu vērtēšanas darba grupa, lai izstrādātu izmaiņas noteikumos un lai nākamajā projektu konkursā, kas tiks izsludināts 1. oktobrī, tās jau būtu iekļautas. Vaicājot, kur ir problēmas, I. Grunte atzina, ka konkursā tiek apdalīti mazie projektu iesniedzēji, – visu finansējumu paņem tie, kas jau ir iepraktizējusies un projektus iesniedz gadu no gada – par pasākumiem, kas arī notiek gadu no gada. Tajā pašā laikā esot žēl, ka labas idejas paliek ārpusē, jo tās nav tik labi izklāstītas un līdz ar to neiztur vērtēšanas kritērijus. Komisijas pārstāve Dace Ernšteine atzina, ka arī viņa raksta projektus, lai, piemēram, piesaistītu līdzekļus klasiskās mūzikas koncertiem novadā, bet – ne visus no tiem atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds, tāpēc pašvaldības atbalsts šādiem koncertiem ir ļoti svarīgs. Viņasprāt, ja jaunie kļūdās, rakstot projektus, iespējams, pašvaldībā vajadzīgs kāds konsultants, kas palīdzētu viņiem tos sagatavot. I. Grunte atzina, ka ir plāns izpētīt citu pašvaldību pieredzi, un labākās idejas iekļaut šajos noteikumos.
Svētku laiks turpinās
Iepazīstinot ar pasākumiem, I. Grunte stāstīja, ka tuvākie lielākie svētki ir otrie Virsdiriģentu svētki Irlavā, kas 16. septembrī 17.00 Studentkalna estrādē pulcēs 22 virsdiriģentus, ap 30 koru un 600 dalībnieku no visas Latvijas. Svētku goda viesis būs komponists, novadnieks Aldonis Kalniņš. Oktobrī gaidāma kārtējā Žaņa Katlapa balvas pasniegšana – balva Durbes pilī tiks pasniegta aktieriem Maijai Doveikai un Ģirtam Jakovļevam. L. Dzelzkalēja skaidroja, ka Tukuma kultūras nams 16. septembrī sagaidīs Tukuma teātra 140. gadu jubileju un nedēļu vēlāk būs dzejnieces Sarmas Upeslejas atceres pasākums: “Vēl kultūras nams domā par Helovīna pasākumu; protams, būs 18. novembra svinīgais sarīkojums un Adventes koncerti, kā arī daudz citu notikumu vai katru nedēļas nogali. Domes priekšsēdētāja vietniece Inga Priede piebilda, ka Kandava plāno atjaunot Kafijas svētkus, un tie iecerēti novembrī. Oktobrī, kā informēja Tukuma bibliotēkas vadītājas vietniece Vija Ratniece, novada bibliotēkām būs apkārtota akreditācija – gandrīz visas bibliotēkas ir apsekotas. Novembrī bibliotēka organizēs konferenci par izdevējdarbību Kurzemē un novadnieku, rakstnieku un izdevēju Ansi Gulbi (1873-1936). Savukārt Tūrisma un mantojuma nodaļas vadītāja Ingrīda Smuškova visus aicināja uz Mājas kafejnīcu dienām 16. un 17. septembrī, kad savu piedāvājumu nobaudīt dažādus gardumus aicinās 26 mājas kafejnīcas.
Agita Puķīte
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju “Kur paliek mūsu nauda?” saturu atbild SIA “Novadu Ziņas”. #SIF_MAF2023
