Virzās uz prasību izpildīšanu
Jau vēstīts, ka Tiesībsarga birojs, kas ir institūcija, kuras uzdevums ir vētīt, kā tiek ievērotas cilvēktiesības, visai asi vērsās pret to, kāda šobrīd situācija izveidojusies Kandavā, Ķiršu ielā 10. Oficiāli tā tika pielīdzināta sociālajai mājai, kas ir risinājums gadījumos, kad cilvēki palikuši bez sava mājokļiem, bet pēc būtības tā tomēr ir pansija, un, novadiem apvienojoties, to arī mēģināja sakārtot oficiāli. Lai to paveiktu, gan bija jāveic arī uzlabojumi, pirmkārt, ēku padarot pieejamāku cilvēkiem ar kustību traucējumiem, izbūvējot papildu dušas, otrkārt, algojot sociālo darbinieku. Šo pašvaldības plānu pēc būtības atbalsta arī Labklājības ministrija, tomēr ir noteikts arī termiņš – 15. augusts. Līdz šim datumam, kā skaidroja Tukuma sociālā dienesta juriste Ieva Liepiņa, visticamāk, visu nepieciešamo, lai pansiju oficiāli reģistrētu, paveikt tāpat neizdosies, bet vismaz minimālo, piemēram, par papildu cilvēka algošanu uz pusslodzi, var risināt. Domes priekšsēdētājs Gundars Važa gan pauda bažas, vai tik gala rezultātā netiek veidota vēl viena ilgstošās aprūpes iestāde, kāda jau ir «Rauda» un Irlavas slimnīca? Varbūt tomēr jāmeklē cits nosaukums un risinājumi, īpaši, ja Ķiršu ielas 10 iedzīvotāji paši ir apliecinājuši, ka viņus pakalpojums apmierina un pārcelties noteikti negribētu? To, ka pārcelties nevēlas arī tie, kas teorētiski ilgstošās aprūpes pakalpojumam tomēr kvalificētos, jo ir, piemēram, pārsvarā guloši, – apstiprināja arī I. Liepiņa (esot to apliecinājuši arī rakstiski). Tomēr Tiesībsarga ieskatā, viņa atgādināja, “[..] šie cilvēki, iespējams, neizprot situāciju līdz galam, un tāpēc nodrošināti ar mazāku aprūpi, nekā viņiem būtu nepieciešams”. Iespējams tas tāpēc, kā tiek uzsvērts, lai ietaupītu līdzekļus. Tomēr pašvaldība un sociālais dienests tam īsti nepiekrīt, norādot, ka būtisks aspekts ir arī paša cilvēku vēlme. Un tāpat kā no mājām nevienu ar varu uz pansionātu nevedot, arī šajā gadījumā – iedzīvotāji vēloties palikt šajā mājoklī. Sociālais dienests citu starpā kategoriski nepiekrīt arī vērtējumam, ka Ķiršu ielā 10 esot “dzīvībai un veselībai” kaitīgi apstākļi. Taču tajā pašā laikā, protams, uzlabojumi būtu veicami. Nu, piemēram, kaut vai jāsalabo plīts otrajā stāvā, ja jau norādīts, ka iemītniekiem ir šāda iespēja – pašiem sev gatavot ēst.
Pēc garām diskusijām par to, vai maz būtu jāturpina ceļš uz pansijas oficiālu reģistrāciju, kas tāds kā starplīmenis starp aprūpi mājās un ilgstošo aprūpi, deputāti nolēma jautājumu tomēr virzīt tālāk. Tā teikt, sakārot jautājuma oficiālo pusi, pat ja brīžiem šķiet, ka prasības ir kaut kādā mērā pretrunīgas. Deputāts Juris Šulcs vēl interesējās, kā būtu, ja būtu un pašvaldība jautājumu vēl pavilktu garumā? I. Liepiņa apstiprināja, ka ministrija solījusi, – šis ir pēdējais termiņš. Bet tālāk var būt arī sodi, tāpat kā aizliegums šajā ēkā sniegt konkrētos sociālos pakalpojumus.
Rosina «Sapņu» pārcelšanos
Lielā mērā līdzīgs stāsts ir arī ar bērnu un jauniešu centru «Sapņi», kas pēc būtības iepriekš ir bijis bērnunams. Šī gada sākumā iestāde tika likvidēta un izveidota jauna – sociālā dienesta paspārnē, ar domu, ka bērniem, kuriem šis sociālais pakalpojums ir nepieciešams, tas būs pēc iespējas ģimeniskai videi pieskaņots. Tika plānoti arī ieguldījumi ēkā, kas, kā tiek lēsts, būtu aptuveni 25 000 eiro apmērā. Tomēr vēl pirms tam pie vērtējuma ķēries gan Tiesībsargs, gan arī Labklājības ministrija. Un, lai atkal no jauna reģistrētu pakalpojumi, būtu jāveic uzlabojumi, piemēram, higiēnas telpās, bet, kas būtiski, būtu jānodrošina vides pieejamību ēkā, pat ja iepriekš īsti tas nav bijis aktuāli. Te jāpiebilst, ka centrs atrodas ēkas otrajā stāvā un risinājumi, kā vides pieejamību nodrošināt, ir ierobežoti un tie paši – ļoti dārgi. Tad nu kā viens no variantiem, kas cita starpā pārrunāts arī ar centra vadītāju, ka «Sapņi» varētu pārcelties uz pilsētu, uz Meža ielu 4, kur līdz šim ir bijis tā sauktais grupu dzīvoklis, kura iemītniekus septembrī vai oktobrī plānots pārcelt uz Celtnieku ielu. Ieguvums būtu dzīvoklis, kas tomēr ir atbilstošāka „ģimeniskās vides“ telpa, turklāt tas ir pilsētas centrs, kas paredz arī izglītības un pakalpojumu plašāku pieejamību. Tāpat būtu mazāki izdevumi transportam un arī remontam – tik vien kā kosmētiski uzlabojumi dzīvoklī būtu jāveic, skaidroja I. Liepiņa. Visbeidzot, arī vides pieejamības jautājums būtu potenciāli vienkāršāk atrisināms, jo dzīvoklis ir ēkas pirmajā stāvā, kur jāpievar vien četri pakāpieni. Tāpat ir balkons, kur arī iespējams risinājums. Īsāk sakot, šis variants uzskatāms par ilgtspējīgāku un nebūtu lieki jāiegulda 25 000 eiro.
Kad ārpakalpojums, iespējams, pat lētāks
Protams, nākamais jeb paralēlais jautājums – kā būt ar ēku, kurā iepriekš bijis Irlavas bērnunams, bet šobrīd – minētais centrs. Komiteju sēdē piedalījās arī pagastu pārvaldes vadītājs Vilnis Janševskis, kurš uzsvēra, ka strīdēties vai ļoti iebilst viņš nevēlas, bet aktuāli tas tāpat ir. Šobrīd savā ziņā atspaids ir tas, ka ēkā arvien dzīvo 16 ukraiņi, kas ar šo iespēju ir apmierināti, strādā un par telpām arī maksā. Tomēr brīvās telpas varbūt nākotnē varētu piešķirt ļaudīm pagastā, kam nepieciešama palīdzība mājokļu jautājumā? Tāpat par dienesta dzīvokļiem interesējusies arī Irlavas slimnīcas vadība. Vēl arī, ja ne tikpat būtisks, tomēr jautājums par darbiniekiem, no kuriem četri – irlavnieki, atgādināja V. Janševskis. Par pēdējo, skaidroja juriste, gan viss neesot tik viennozīmīgi. Proti, kad centru veidojuši jeb reorganizējuši, bijušas sarunas ar esošajiem darbiniekiem un panākta vienošanās par to, kurš darbu turpina. Bet, tikko process noslēdzies, visi darbu uzteikuši. Savukārt, kad meklējuši trūkstošos darbiniekus, atkal pieteikušies tie paši. Jā, piekrita juriste, cilvēki it kā izmantoja savas iespējas saņemt kompensācijas, taču tajā pašā laikā Tukumā potenciālo darbinieku būtu bijis vairāk.
Savukārt, ja par izmaksām, tad šobrīd centrā ir pieci darbinieki un seši bērni, no kuriem viens drīz būs pilngadīgs, vēl viens – no citas pašvaldības. Centra budžets gadā pārsniedzot aptuveni 160 000 eiro, jo summā iekļauta arī nauda ēkas uzturēšanai. Un pie šādiem apstākļiem ārpakalpojums, kur bērni ārpus ģimenes aprūpi saņem, piemēram, citā pašvaldībā, potenciāli varētu būt pat izdevīgāks, skaidroja sociālā dienesta speciālisti.
Nu bet šobrīd pēc garām diskusijām tomēr nolēma, ka turpinās skatīt šo – Meža ielas 4 – variantu, īpaši tādēļ, ka arī šajā ziņā jau noteikti termiņi, kuros jautājums jāatrisina. Tāpat lūkos, kā tas būtu, ja bērniem būs jāmaina, piemēram, skola. V. Janševskis rosināja viņiem to arī pajautāt. Savukārt G. Važa vēl piebilda, ka sarunas visos līmeņos, tostarp ar Labklājības ministriju būtu jāturpina, īpaši jau par šīm vides prasībām, kas šobrīd visur tiekot uzstādītas. Sociālā dienesta Rehabilitācijas nodaļas vadītāja Jeļena Hodakovska diskusijas laikā gan piebilda, ka tas neesot aktuāli līdz brīdim, kamēr tas neskar pašu…
Visbeidzot, J. Šulcs arī šajā gadījumā vēlējās precizēt, kas notiks gadījumā, ja prasības pašvaldība neizpildīs? Un atkal jau atbilde viena – aizliegs pakalpojumu šajā vieta sniegt, un bāriņtiesai būs uzdevums bērnus neievietot, un būs jāmeklē cits risinājums.
Izvērtēs pakalpojumus
Meža ielas 4. nama jautājums tika skatīts arī cita lēmumprojekta ietvaros. Proti, sabiedrības vērtēšanai ir jānodod Saistošie noteikumi par pašvaldības sniegtajiem sociālajiem pakalpojumiem, un, izmantojot šo iespēju, tiek veikta arī virkne labojumu, kas citu starpā arī paredz minētās adreses izslēgšanu no grupu dzīvokļu saraksta, skaidroja I. Liepiņa. Spēkā tas stātos gan tikai oktobrī, taču arī kopumā paredzams, ka grupu dzīvokļu piedāvājums ir itin plašs – «Mežrozītes» Irlavā, «Lodes» Jaunpilī, drīzumā arī «Rīti» Slampē. Vēl, kas diezgan būtisks papildinājums, – jau oktobrī noslēdzas deinstucionalizācijas projekts, kas līdz šim sedza pakalpojumus, ko saņēma bērni un cilvēki ar invaliditāti rehabilitācijas centrā «Avotiņš». Projekts paredz, ka vismaz piecus gadus pakalpojumi saglabājas, bet finansiālo pusi būtu jāpārņem pašvaldībai. Vēl šajā gadā, apzinot potenciālos pakalpojuma saņēmējus (tie, kuri to saņem jau šobrīd, kā arī ap 30 bērnu no izglītības iestādēm, kurām pašām nav iespējas nodrošināt, piemēram, psihologus vai logopēdu), tas varētu izmaksāt ap 20 000 eiro, nākamgad papildu vajadzētu vēl aptuveni 60 000 eiro.
Deputāti interesējās, vai sociālais dienests šo naudu nevar sameklēt savā budžetā, piemēram, samazinot kāda sociālā pakalpojuma apmērus? Taču I. Liepiņa skaidroja, ka lielākoties jau tie ir pakalpojumi un tādā apmērā, kā to valsts noteikusi un uzdevusi pašvaldībām. Bet ietaupīt var uz tādām iniciatīvām, kā, piemēram, piedzimšanas pabalsti vai balvas jubilejās, piebilda juriste. Tomēr, lai jautājums būtu pārskatāmāks, deputātiem gan tikšot sagatavots arī apkopojums, kur sagrupēti pakalpojumi, kas obligāti, un pakalpojumi, kas pašvaldības iniciatīva. Savukārt pēc priekšsēdētāja rosinājuma vēl plānots pievienot tabulu ar pakalpojumu izmaksām citās tuvējās pašvaldībās. Tas – salīdzināšanai. Tā teikt, lai izvērtētu, vai Tukuma novads tiešām ir tik devīgs.
Turpmāk vēl.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju “Kur paliek mūsu nauda?” saturu atbild SIA “Novadu Ziņas”. #SIF_MAF2023
