Vētām partijas un to piedāvājumu

 

Kā ierasts, strauji tuvojoties 14. Saeimas vēlēšanām, vētām, kas tajā startē un ko tad saviem vēlētājiem sola, īpaši, domājot par valsts drošību, sociālo atbalstu un reģionālo politiku. Tāpat sarakstos izcēlām atrodamos novadniekus un, protams, kas svarīgi – ieskatījāmies politiskajā vēsturē. Savu skatījumu uz politisko piedāvājumu pievienojis arī mūsu bijušais kolēģis – karikatūrists Vents Dubrovskis. 

1.«Jaunā Vienotība»

Statistika.  Vēlēšanās startē ar maksimālo kandidātu skaitu – 115, no kuriem 63,5% ir vīrieši, 36,5% – sievietes. Vidējais kandidātu vecums: 46,2 gadi. 89,6% ir ar augstāko izglītību. Visplašāk pārstāvēta Rīga – 31,3%.

Mūsējie: Tukuma novadu pārstāv trīs kandidāti –  Mārtiņš Limanskis, Judīte Dobele, Sergejs Kovaļovs, kas startē Zemgales vēlēšanu apgabalā.

13. Saeimā. Apvienojoties «Vienotībai» un virknei reģionālo partiju – «Kuldīgas novadam», «Tukuma pilsētai un novadam», «Valmierai un Vidzemei», «Jēkabpils reģionālo partijai» un «Latgales partijai», «Jaunā Vienotība» pirmo reizi startēja pagājušajās – 13. Saeimas vēlēšanās. Neskatoties uz aptaujām, kas liecināja, ka apvienība Saeimā neiekļūs, tā tomēr saņēma 6,9% vēlētāju balsu un pēc tam, kad ne «KPV LV» kandidātam Aldim Gobzemam, ne Jānis Bordānam («Jaunā konservatīvā partija») neizdevās izveidot koalīciju, par valdības vadītāju kļuva «Jaunās vienotības» kandidāts Arturs Krišjānis Kariņš. Koalīcijas sadrumstalotības dēļ viņa vadītajai valdībai tāpat nesolīja ilgu mūžu, tomēr arī šī prognoze nepiepildījās. 13. Saeimas valdībā partiju pārstāv Ministru prezidents Krišjānis Kariņš, Finanšu ministrs Jānis Reirs, Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

Iz vēstures. Par vienu nu apvienības lielākajiem spēlētājiem – «Vienotību». Jāatgādina, ka partija tapa 2011. gadā, apvienojoties  partijai «Jaunais laiks», «Pilsoniskā savienība» un «Sabiedrība citai politikai» un, to pārstāvot, valdību vadīja Valdis Dombrovskis (pirms tam viņš šajā amatā pārstāvēja «Jaunais laiks»). Pārsitot līdzšinējos rekordus ilglaicīguma ziņā premjera amatā, V. Dombrovskis atkāpās 2013. gadā, uzņemoties politisko atbildību par Zolitūtes traģēdiju jeb lielveikala sagrūšanu, kad dzīvības zaudēja 54 cilvēki. Viņa vietu ieņēma līdzšinējā Zemkopības ministre un partijas biedrene Laimdota Straujuma, kas pēc, acīmredzot, nesaskaņām koalīcijā 2015. gadā gana pēkšņi demisionēja. Un pēc tam valdību pārņēma Zaļo un zemnieku savienība. Nākamajās – 12. Saeimas – vēlēšanās «Vienotība» apvienojās ar «Reformu partiju». Tika iegūti 23 mandāti, tomēr apvienību plosīja iekšējas nesaskaņas, īpaši Solvitas Āboltiņas dēļ, kura Saeimā iekļuva, tikai pateicoties tam, ka cits kandidāts no savas vietas atteicās. 2017. gadā S. Āboltiņu no partijas tika izslēgta “par partijas iekšējās disciplīnas neievērošanu, apzinātu partijas valdes autoritātes graušanu un piedalīšanos aizkulišu sarunās ar mērķi diskreditēt ekonomikas ministra izraudzīšanās procesu”. Un uz nākamajām, 2018. gada vēlēšanām, jau tika izveidot «Jaunā vienotība».

Īsi no saīsinātās programmas: 

«Jaunās vienotības» programmā ir jūtama Ukrainas kara ietekme – apvienība sola turpināt atbalstu Ukrainai, kā arī stiprināt Latvijas aizsardzību, tam novirzot 2,5% no IKP (šobrīd 2,2%), par ko aprīlī valdība jau ir nobalsojusi. Tiek uzsvērts, ka politiskais spēks iestājas par to, lai izskaustu jebkāda veida vardarbību pret bērniem un sievietēm, kā arī turpinās ceļu uz to, lai ieviestu faktiskās kopdzīves regulējumu, kur, jāatgādina, kvoruma iztrūkuma dēļ balsojums Saeimā šogad tika “norauts”. Viens no rosinājumiem izglītībā – ieviest obligātu vidējo izglītību, iekļaujot arī gala eksāmenu kādā no dabaszinātņu priekšmetiem. Ekonomikā sola virzīties uz klimata neitralitāti, kas ir arī visas Eiropas mērķis, ieviest zaļo kursu, bet “saskaņā ar Latvijas iedzīvotāju interesēm”. Tāpat programmā minēti reģioni – partiju apvienība sola, ka nodokļu sadalījums pašvaldībām būšot līdzsvarotāks.

2. «Latvijas Krievu savienība»

Statistika. Vēlēšanām pieteikti 102 kandidāti, no kuriem 64,%,7 ir vīrieši, bet 35,3% – sievietes. Vidējais kandidāta vecums: 50,2 gadi. 59,8% kandidāti ir ar augtāko izglītību. Atšķirībā no citiem kandidātu sarakstiem, 52% ir norādījuši, ka ir krievi. 40,2% kandidāti pārstāv Rīgu, tāpat lielākās Latvijas pilsētas, piemēram, Jelgavu – 6,9% apmērā, Liepāju – 8,8% apmērā, Daugavpili – 7,8% utt.

Mūsējie. Neviens no kandidātiem nav norādījis, ka pārstāvētu Tukuma novadu.

13. Saeimā šis saraksts neiekļuva, jo vēlēšanās saņēma 3,20% balsu.

Iz vēstures. Latvijas Krievu savienība ir izveidota 2014. gadā, taču vēsture, kas nesaraujami saistīta ar partijas vadītāju un šobrīd Eiropas parlamenta deputāti Tatjanu Ždanoku, ir daudz senāka. Proti, iepriekš tās nosaukums bija «Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā», kas, apvienojoties līdzīgi domājošiem politiskajiem veidojumiem (lielākoties sevi pasniedz kā mazākumtautību pārstāvošos iedzīvotājus, pārsvarā – krievu interešu aizstāvjus), radās jau 1998. gadā pirms 7. Saeimas vēlēšanām, tajā iegūstot 16 vietas. Tas bija arī gads, kad tika rīkots referendums par izmaiņām Pilsonības likumā, ko 52,54% balstiesīgo arī atbalstīja – tika atvieglota naturalizācija un atļauta pēc 1991. gadā dzimušo nepilsoņu un bezvalstnieku bērnu reģistrācija par Latvijas pilsoņiem. Par to aktīvi aģitēja arī PCTVL, nākamajā gadā rosinot un iestājoties par izmaiņām vēl citā –  Pensiju likumā, kas gan atbalstu tomēr neguva. Rezultāti nākamajās 8. Saeimas vēlēšanās apvienībai bija vēl veiksmīgāki – iegūti 25 mandāti. Drīz pēc vēlēšanām, 2003. gadā, PCTVL kļuva par tā dēvētā Krievu skolu aizstāvības štāba vienu no dibinātājiem – rīkoja mītiņus, protestus un sūdzējās Satversmes tiesai par plāniem ierobežot izglītību krievu valodā; 2004. gadā iestājās pret iestāšanos NATO un arī vēlāko gadu darbība saistīta ar regulāru vēršanos Satversmes tiesā, gan ar ļoti mainīgiem panākumiem. 9. Saeimā ieguva 6 balsis, drīz pēc tam no savienības oficiāli izveidojot partiju, tomēr starts 10. un 11. Saeimas vēlēšanās nebija tik veiksmīgs, kas, ļoti iespējams, saistīts ar to, ka krievvalodīgajiem vēlētājiem tika piedāvāta alternatīva partijas «Saskaņa» izskatā. Jāatgādina, ka pirms šīm vēlēšanām ir gan vākti paraksti par to, lai «Latvijas krievu savienība» tiktu aizliegta, gan arī Valsts drošības dienests mudināja sniegt informāciju, ja nu tiešām kādam pilsonim ir aizdomas, ka partija neatbilst spēkā esošajiem likumiem. Tomēr beigu galā tai tika atļauts startēt vēlēšanā, bet ne protestēt pret Uzvaras pieminekļa nojaukšanu, kas arī pirms tam bija tās plāno.

Īsi no saīsinātās programmas:

Šajā ziņā partija ir konsekventa – sola aizstāvēt krievvalodīgo intereses Latvijā, kas šobrīd esot jo īpaši aktuāli (Latvijā un jo īpaši masu medijos esot izvērsta “rusofobijas kampaņa“). No tā arī izriet virkne programmā norādīto mērķu: neļaus nojaukt pieminekļus, toties atļaus krievu kanālus un krievu valodu izglītības iestādēs. Tāpat arvien tiek uzturēta prasība par “nulles pilsonību“, bet tiem, kas tomēr paliek nepilsoņi, pieprasīta atļauja piedalīties Eiropas Savienības parlamenta vēlēšanās. Interesants piedāvājums: noteikt kvotas mazākumtautību pārstāvniecībai tiesu un izpildvarā. Ir arī virkne pievilcīgu solījumu sociālajā jomā, tostarp brīvpusdienas bērniem līdz 9. klasei (šobrīd – līdz 4. klasei), PVN samazināšana pārtikai un pirmās nepieciešamības precēm (līdz 5%), bērnu pabalstu celšana u.tml. Tieši kur naudu tam pasmelties, programmā minēts netiek. Vēl partija, ja nu gadījumā taptu ievēlētā, iestātos par Covid-19 sodu atcelšanu un ierēdņu algu piesaisti minimālajai algai (šobrīd pieprasītās profesijās tie ir 80% no vidējās algas privātajā sektorā). Sola arī, ka došot plašāka pilnvaras plānošanas reģioniem un pašvaldībām.

3. «Zaļo un Zemnieku savienība»

Statistika. Vēlēšanās startē 115 kandidāti – 67,8% vīrieši, bet 32,2% – sievietes. Vidējais kandidātu vecums – 51,1 gads. 90,4% kandidātu ir augstākā izglītība. 86,1% ir norādījuši, ka ir latvieši, ap 13% – nav izcēluši tautību. Galvaspilsētai piederīgi 27,8% kandidāti, no reģioniem visplašāk pārstāvēta Ventspils – 7,8%.

Mūsējie. Tukuma novadu Zemgales vēlēšanu apgabalā šajās vēlēšanās pārstāv Ligita Gintere un Andris Fridrihsons, bet Rīgā – Augusts Brigmanis.

13. Saeimas vēlēšanās ieguva 9,91% balsu, tomēr pēc vairākiem premjera kandidātiem, kuriem vajadzēja veidot valdību, gala rezultātā Krišjāņa Kariņa veidotajā koalīcijā ZSS vieta neatradās (saistības ar A. Lembergu kā sarkanā līnija kategoriski bija minēta Jaunās konservatīvās partija nostājā), tāpēc pēdējie četri gadi pavadīti opozīcijā.

Iz vēstures. «ZZS», apvienojot «Zemnieku savienību» un «Latvijas zaļo partiju», tika izveidota 2002. gadā uz 8. Saeimas vēlēšanām. Bija arī sava pārstāvniecība reģionos – sadarbība ar Daugavpils novada partiju, Liepājas partiju un «Latvijai un Ventspilij», kur pēdējo pārstāv arī tradicionāli šīs partiju apvienības, nu partijas izvirzītais premjera kandidāts Aivars Lembergs. Lielā mērā tieši viņa apsūdzību un aktuālo tiesvedību dēļ, veidojot sarakstu šī gada vēlēšanām, no apvienības esot izstājusies «Latvijas zaļā partija», un tās vietā stājās Latvijas Sociāldemokrātiskās Strādnieku partijas kandidāti. Jāpiebilst, ka pati Zemnieku savienība, komentējot šo atdalīšanos, norādījusi, ka “iemesli esot citi“, nevis viņu ilggadējais premjera kandidāts, tomēr neprecizēja, – kādi. Divreiz apvienībai ir bijusi iespēja arī vadīt valdību – 2004. gadā, kad premjers bija Zaļās partijas pārstāvis Indulis Emsis, bet no 2016. līdz 2019. gadam – Liepājas partijas pārstāvis Māris Kučinskis. I. Emša vadītā valdība drīz viena krita, jo nespēja ar balsu vairākumu pieņemt valsts budžetu. Savukārt 2007. gadā, kamēr I. Emsis bija Saeimas priekšsēdētāja amatā, viņa darbībām uzmanību pievērsa Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs. Proti, I. Emsis tiesībsargājošajās iestādēs bija vērsies par Ministru kabineta kafejnīcā it kā nozagtiem 10 000 ASV dolāriem, taču paskaidrot, kas tā ir par naudu viņš nevarēja un drīz no politiskās skatuves arī nokāpa. Kopš šī gadījuma mediji ieviesa terminu  “Lemberga stipendiāti“, tādējādi norādot un dažādos smagos noziegumos apsūdzētā A. Lemberga ietekmi valdības un Saeimas darbā. M. Kučinska politiskā darbība gan bija veiksmīgāka – pēc premjerministres Laimdotas Straujumas («Vienotība«) demisijas viņš stājās viņas vietā, un M. Kučinska valdība nostrādāja līdz pat nākamajām vēlēšanām. Otrreiz šis amats M. Kučinskim piedāvāts netika. Toties 13. Saeimā viņš vadījis Nacionālās drošības komisiju.

Īsi no saīsinātās programmas:

Runājot par drošības politiku, ZSS iestājas par Aizsardzības budžeta palielināšanu un to, ka jāatbalsta Ukraina, neļaujot “Krievijai atgriezties pie imperiālistiskās politikas”. Kas interesanti: sola atjaunot arī mediju neatkarību, gan nenorādot, kur šobrīd tiek saskatīta “atkarība”, un tieši ZZS pārstāvji bija un dažviet joprojām ir tā saukto ”mediju izstrādājumu” jeb pašvaldības ”avīzīšu” dibinātāji un atbalstītāji. Partija programmā atbalsta atjaunojamos energoresursu attīstību un zaļo kursu  kopumā. Daudzos punktos tiek skarta arī reģionālā politika, tostarp aicinot “izvērtēt un pārskatīt” neseno administratīvi teritoriālo reformu, kā arī solot pašvaldībām novirzīt 80% no INN (šobrīd – 75%). ZZS arī uzskata, pārtikai un pirmās nepieciešamības precēm būtu jāsamazina PVN, tāpat kā jāatjauno speciālie nodokļu režīmi mazajiem uzņēmējiem. Vēl no sociāliem labumiem tiek solīts: pensiju indeksācija divas reizes gadā, īpaši pabalsti 240 eiro apmērā ik rudeni u.tml. Kur papildu līdzekļus gūt? Tiek piedāvāts apkarot korupciju un tautsaimniecībā ieguldīt 2. pensijas līmeņa uzkrājumus. Šobrīd tie ir banku pārziņā.

4. Tautas kalpi Latvijai

Statistika. Vēlēšanās startē 82 kandidāti, no kuriem mazliet vairāk nekā puse – 54,9% ir vīrieši, bet 45,% – sievietes. Vidējais kandidāta vecums 47,4% gadi. 63,4% ir ieguvuši augstāko izglītību. 82,9% ir norādījuši, ka viņu tautība ir latviešu. Rīgai piederīgi ir 43,9% kandidāti, 6,1% – Daugavpilij, kas arī lielākais skaitlis pārstāvniecībai reģionos.

Mūsējie: «Tautas kalpus Latvijai» Tukuma novadā pārstāv un Zemgales vēlēšanu apgabalā startē divi kandidāti – Ruslans Straķis un Olga Žurova.

13. Saeimā šis politiskas spēks nav bijis pārstāvēts.

Iz vēstures: pašas partijas mājas lapā par tās veidošanos pieejams nav praktiski nekas. Kaut, manoties nosaukumiem un pārstāvniecībām, partiju reģistrā tā ir kopš 2007. gada. Vēl iepriekš – 1999. gadā – tā minēta kā «Labklājības partija», ko dibināja Juris Žuravļovs, pamatā startējot Rīgas domes vēlēšanās, vēlāk – arī Jūrmalā, un salīdzinoši veiksmīgi, jo tika iegūta pārstāvniecība. 2018. gada 22. maijā Jānis Kuzins, Anita Laizāne un Juris Žuravļovs nodibināja partiju «Par Alternatīvu». 2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās pārdēvējās par «Jauno saskaņu», un to pārstāvēja Tatjana Kargina. Bet 2022. gada jūnijā partiju pārņēma tajā iestājušies biedri, kuru līderis bija sociālo tīklu aktīvists Aivars Smans. Partijas līdzšinējie vadītāji tika atstādināti, bet pašu partiju pārsauca par «Tautas kalpi Latvijai». Pandēmijas laikā aktīvi aģitēja pret vakcināciju, tāpat runas vīri un sievas, piemēram, skaistumkonkursu organizatore Kristīne Rozenblate regulāri koķetē ar prokrievisku propagandu. Tādēļ gada sākumā vairākas skaistuma konkursu uzvarētājus pat atteicās no saviem tituliem. Premjera krēslā šī partija cer ieraudzīt vokālo pedagogu Edgaru Kramiņu.

Īsi no saīsinātās programmas:

Mērķi partijai ir lieli, tostarp mainīt iekārtu Latvijā, ieviešot prezidentālu republiku, kā arī atjaunojot Satversmi ”tāsvēsturiskajā veidolā“, sīkāk gan nepaskaidrojot, kādā. Vēl partija sola ”izstādies no starptautiskām organizācijām”, kur dalība neesot tautas interesēs. Tas, vai ar to domāts NATO un ES, gan atkal netiek precizēts. Lai neliktos vēl par maz, partija sola, ka tikšot atjaunota nacionālā valūta lats un kultūras dzīve, kā arī izglītības sistēma tikšot pakārtota Saulgriežu ritiem, latviskajai dzīvesziņai. Partija arī plāno pilnībā reformēt reģionus, piemēram, atgriežoties pie teritorijas sadalījuma pēc 1940. gada un izveidojot pagastu pārvaldes, kurām būs piesaistīta arī zemessardze. Visbeidzot partija uzskata, ka medijos nav nodrošināta viedokļu dažādība, kas būtu jāmaina: jābūt vairāk neitrāliem un pat draudzīgiem ar kaimiņvalstīm, atkal neprecizējot, – kurām.

 

5. «Suverēnā vara»

Statistika. Partiju pārstāv 100 kandidāti, no kuriem 59% ir vīrieši, bet 41% – sievietes. Vidējais kandidāta vecums: 46,8 gadi. 71% ir ieguvis augstāko izglītību. 43% ir izvēlējušies norādīt, ka ir latvieši, bet 41% – nenorādīt tautību. Rīgu pārstāv 47% kandidātu. Nākamā lielākā pārstāvniecība jeb 6% – Jūrmalu.

Mūsējie. Neviens no kandidātiem nav norādījis, ka pārstāvētu Tukuma novadu.

13. Saeimā partiju pārstāv Jūlija Stepaņenko, kad gan tika ievēlēta no partijas «Saskaņas». Tad darbojās kā ārpusfrakcijas deputāte. Vēlāk iestājās partijā «Likums un kārtība» (Aldis Gobzems) un partijā «Latvija pirmajā vietā» (dibinātāja un valdes priekšsēdētāja). Precīzi tāpat Saeimā gājis Ļubovai Švecovai.

Iz vēstures. Uzņēmuma reģistrs liecina, ka «Suverēnā vara», kas agrāk zināma arī kā partija «Likums. Atbildība. Kārtība» un «Savienība Latgales sirds» dibināta jau 2005. gadā. Vēl šopavasar, pirms partija nebija vēl pārsaukusies, kopā ar vēl 18 politiskām organizācijām tā nonāca Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja redzes lokā, jo nebija iesniegts gada pārskats. Visādi citādi šī politiskā spēka vēsture iet paralēli ar Jūlijas Stepaņenko politisko darbību, jo mainījies ir arī valdes sastāvs. Proti, «Suverēno varu» vada Stepaņenko laulātais – Vjačeslavs Stepaņenko, kā arī Timurs Safiuļins, Jūlija Rjazanova, Vladislava Drobiševa, Reinis Ziļevs, Ernests Jurkāns un Pāvels Naumovs.

Īsi no īsās programmas:

Partija itin dāsni sola dažādus nodokļu atvieglojumus, piemēram, sola atcelts IIN jauniešiem līdz 25 gadu vecumam, samazināt līdz 5% PVN likmi elektrībai, apkurei, izmitināšanas pakalpojumiem, sabiedriskajai ēdināšanai, pilnībā atcelt NĪN un ieviest, piemēram, īpašu nodokļu režīmu “ģimenes uzņēmumiem” – 10% apmērā. Tajā pašā laikā partija sola ieviest pastāvīgu materiālo atbalstu enerģētiskās krīzes risināšanai un iespēju vecākiem ar bērniem sēdēt mājās līdz pat trim gadiem. Partija iestājas arī par tā dēvētās “dabiskās ģimenes“ jēdziena nostiprināšanu Satversmē un to, ka būtu jāsauc pie atbildības visi, kas īstenoja “cilvēka pamattiesību pārkāpumus”, acīmredzot ar to domājot Covid-19 vakcināciju. Runājot par reģionālo politiku, partija sola, ka virzīšot pašvaldībām 95% no IIN, kā arī veidošot īpašas programmas reģionu atbalstam.

 

6. “Kristīgi Progresīvā Partija”

Statistika. Vēlēšanās startē ar 31 kandidātu, no kura 58,1% ir vīrieši, bet 41,9% – sievietes. Vidējais kandidāta vecums – 53,9 gadi, 67,7% ir ar augstāko izglītību. 51,6% ir norādījuši tautību “latvietis“,  45,2% – izvēlējušies tautību nenorādīt. Pārstāvniecība: 45,2% saistīta Rīgu, 9,7% – gan Jūrmalu, gan Ogres novadu, tikpat – Tukuma novadu, bet 12,9% – Ropažu novadu.

Mūsējie: vēlēšanās startē trīs novadnieki, pārstāvot Kurzemes vēlēšanu apgabalu: Aivars Ošenieks, Laima Ošeniece un Andis Mārtiņš Ošenieks.

13. Saeimā partija nav pārstāvēta.

Iz vēstures. Kaut līdzīgi kā dažas citas partijas, arī šī savu nosaukumu ieguvusi salīdzinoši nesen, tās pamatā ir 2009. gadā dibinātā «Vienotā Rēzekne», kas startēja Rēzeknes pašvaldības vēlēšanās un gadu pēc partijas dibināšanas tā iekļāvās ar Aināra Šlesera un Andra Šķēles dibinātajā politiskajā apvienībā «Par Labu Latviju!». Daļai kandidātu līdz šim ar vēlēšanām ir bijusi tikai pastarpināta saistība, taču ir arī vīri ar pieredzi. Piemēram, Vidzemes vēlēšanu apgabalā startē kādreizējais Saeimas un Rīgas pašvaldības deputāts Imants Burvis, kurš ir vairākkārt mainījis sarakstus, kā arī paspējis iekulties nepatikšanās ar likumu, tostarp piesavinoties ziedotāju naudu un reibumā uzbraucot ceļu policistam.

Īsi no īsās programmas:

Vairākkārt programmā tiek solīts izmantot “zinātnisku pieeju” problēmu risināšanā, starp citu ar ticību, ka Latvija varētu kādā brīdī kļūt robotu ražošanas lielvalsts. Tiek solīti lielāki pabalsti ģimenēm, pensijas vecuma cilvēkiem, gan neprecizējot – kādā apmērā. Kandidāti uzskata, ka iespējams vairākkārtīgi palielināt jauno ģimeņu skaitu Latvijā. Drošības jomā tiek uzstāts, ka jāstiprina valsts stāvoklis NATO un ES ietvaros, kā arī pašiem jāiesaistās militāro produktu ražošanā, tam piesaista vietējos uzņēmējus u.tml. Arī reģionos partija sola ieviest “zinātniski pamatotu” ekonomisko programmu.

 

7. «Saskaņa. Sociāldemokrātiskā partija»

Statistika. Vēlēšanās startē 87 deputātu kandidāti, 65,5% vīrieši un 34,5% sievietes. Vidējais vecums – 49,1 gads. Vairāk nekā puse jeb 51% nav norādījis tautību, 19,5 sevi identificē kā krievus, bet 17,2% – kā latviešus. 41,4% pārstāv Rīgu, 12,6% – Liepāju. Citus reģionus pārstāv 1-3 kandidāti.

Mūsējie.  Neviens no kandidātiem nav norādījis, ka būtu saistīts ar Tukuma novadu.

13. Saeimā «Saskaņa» ieguva 23 deputātu vietas un lielāko atbalstu no tiem, kas aizgāja uz vēlēšanām – 19,80% apmērā. Tomēr vadīt vai veidot valdību «Saskaņai» neviens nepiedāvāja un tā turpināja darboties opozīcijā.

Iz vēstures. «Saskaņa» ir dibināta 2010. gadā, apvienojoties «Tautas saskaņas partijai», partijai «Jaunais Centrs» un «Sociāldemokrātiskajai partijai», kam vēlāk pievienojās arī «Daugavpils pilsētas partija». To arvien vada Jānis Urbanovičs un Nils Ušakovs. Bet partijas pirmsākums ir tieši «Tautas saskaņas partija», kas izveidojās 1994. gadā un sevi pozicionēja kā kreisi centrisku un sociāldemokrātisku partiju, kas iestājas par mazākumtautībām un ciešāku sadarbību ar Krieviju. Līdz 2005. gadam par partijas priekšsēdētāju bija Jānis Jurkāns, pēc tam –  Sergejs Dolgopolovs, ko savukārt nomainīja Nils Ušakovs. Laika gaitā atbalsts vēlēšanās partijai ir bijis augsts, tomēr neviens nav uzņēmies to iesaistīt koalīcijā, īpaši tādēļ, ka partijai ilgus gadus ir bijis sadarbības līgums ar partiju «Vienotā Krievija», kas ir arī valdošā partija šajā kaimiņvalstī, ko iepriekš pārstāvējis prezidents Vladimirs Putins, tagad – Dmitrijs Medvedjevs. 2017. gadā gan N. Ušakovs uzsvēra, ka līgums it kā vairs īsti neesot spēkā, jo, iestājoties Eiropas sociālistisko partiju pulkā, sadarbības veidošana tiek uzticēta tai. Jāatgādina, ka N. Ušakovs no 2009. līdz 2019. gadam bija Rīgas mērs, līdz tā brīža Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce, norādot uz “sistemātiskiem pārkāpumiem“ un korupcijas gadījumiem, viņu no šī amata atbrīvoja. N. Ušakovs to izmantoja, lai pēdējā brīdī startētu Eiropas Savienības parlamenta vēlēšanās un tiešām arī tika ievēlēts. Savukārt partijas «Saskaņa» vadība tad pilnībā tika uzticēta J. Urbanovičam. Drīz pēc tam no Saeimas frakcijas tika izslēgti Vjačeslavs Dombrovskis un Ļubova Švecova, daži partijas pārstāvji, piemēram, Evija Papule, Jūlija Stepaņenko, to pameta paši. Jāpiebilst, ka partijas vadītājs J. Urbanovičs, sākoties karam Ukrainā, publiski Krievijas agresiju nosodīja, un tas arī tika paziņot partijas kongresā. No atsevišķiem balsojumiem, tostarp atzīstot Krieviju par terorismu atbalstošu valsti, «Saskaņa» gan izvairījās, skaidrojot, ka tā, viņuprāt, ir provokācija.

Īsi no īsās programmas:

Arī «Saskaņa rosina virkni izmaiņu vēlēšanu sistēmā. Piemēram, ja būtu pēc viņu prāta, tad būtu iedzīvotāju vēlēts prezidents un mažoritāra vēlēšanu sistēma (tiek ņemtas vērā tikai par to kandidātu vai politisko partiju nodotās balsis, kas ir ieguvusi balsu vairākumu). Vēl partija ir par to, lai jau ievēlētos  deputātus varētu arī atsaukt. Partija uzskata, ka nepilsoņiem jābūt iespējām balsot pašvaldību un Eiropas Savienības parlamenta vēlēšanās. Svarīgākajām tautsaimniecības nozarēm, neprecizējot, kādām, esot jābūt valsts kontrolē. Tāpat valstij esot jāiejaucas cenu politikā un kopumā – ”jābūt taisnīgai resursu sadalei”, ar ko esošā valdība, tāpat kā ar krīzes izaicinājumiem, galā netiekot, norādīts «Saskaņas» programmā. Par valsts aizsardzību vismaz šajā – saīsinātājā versijā – programmā nekā daudz nav, toties ir punkts par to, ka “jānodrošina plašākas iespējas izvēlēties mācību valodu visu līmeņu izglītības iestādēs”. Par reģioniem: arī tajos esot jābūt iespējām rīkot savus referendumu, un kopumā  tam būtu jābūt vienkāršāk organizējamam.

 

8. “Stabilitātei!”

Statistika. Vēlēšanās startē 65 kandidāti, no kuriem 52,3% ir vīrieši, 47,7% – sievietes. Vidējais kandidātu vecums ir 42,1 gads, 56,9% ir augstākā izglītība. Rīgai piederīgi ir 53,8% kandidāti, otra lielākā pārstāvniecība jeb 6,2% – Jelgavā. Lielākais vairums jeb 93,8% ir izvēlējušies nenorādīt savu tautību.

Mūsējie. Tukuma novads nav pārstāvēts.

13. Saeimā partija nav pārstāvēta.

Iz vēstures. Salīdzinoši jauna partija – izveidota vien 2021. gada februārī ar mērķi piedalīties pašvaldību vēlēšanās. Nodibināja to divi bijušie Rīgas domes deputāti – Valērijs Petrovs un Aleksejs Rosļikovs, kas ir partijas premjera kandidāts un iepriekš pārstāvējis arī tādus politiskus veidojumus kā «Tautas varas spēks» un «Alternative». Rīgas domē gan darbojās partija «Saskaņa» frakcijā, no kuras kā viens, tā arī otrs tika izslēgts pēc tam, kad nebalsoja par dažiem amatu kandidātiem, tostarp pašvaldības kapitālsabiedrībās. Izslēgtie deputāti medijiem skaidroja: esot gribējuši kandidātus rūpīgāk izvērtēt. Rosļikovs, jāpiebilst, ir Latvijas apvienotās policistu arodbiedrības viceprezidents, darbojies arī arodbiedrībā un biedrībā, kas pārstāv apsardzes jomā strādājošos. Pati partija lepojas, ka jau 2020. gadā rīkoja protestus pret Covid-19 ierobežojumiem, tāpat vākuši parakstus, lai aizstāvētu tā dēvētās krievu skolas. Pēdējās partijas aktivitātes bija saistītas ar karu Ukrainā – «Stabilitātei!» pārstāvji ir, var teikt, neslēpti prokrieviski, un pats Rosļikovs sociālajos tīklos pat solījis izrēķināties ar tiem, kuri nogāza Uzvaras pieminekli. Ar piebildi, tas notiks tad, kad nāks pie varas.

Īsi no īsās programmas:   

Covid-19 un krievu skolu aizstāvība minēta  arī partijas programmā. Tiek solīts sodīt tos, kuri izsludināja pandēmiju, kā arī solīts saglabāt iespējas visiem bērniem mācīties viņu dzimtajā valodā. Vēl partija sola, ka par katru piedzimušo tiks samaksāts 1000 eiro, kā arī palielināti pabalsti kopumā. Tajā pašā laikā tiek solīts, ka mazliet samazinās ministrijas (dažas apvienos), kā arī Saeimas deputātu skaitu – līdz 50. Par valsts drošību, tāpat ka reģionālo politiku īsajā programmā nekas nav sacīts. Toties, pēc būtības, tiek piedāvāts pamest Eiropas Savienību un “kontrolēti nepildīt saistības” jeb nemaksāt valsts parādus.

 

9. Tautas varas spēks

Statistika. Startē vēlēšanās ar 112 kandidātiem, no kuriem 66,1% ir vīrieši, bet 33,9% – sievietes. Vidējais kandidāta vecums: 45,3 gadi, 31,2% ir ar augstāko izglītību, gana liels – 16,1% – ieguvuši tikai pamatizglītību. 63,4% norādījuši, ka viņi ir latvieši. 46,4% pārstāv Rīgu un, kas interesanti, 3,6% norādījuši, ka nedzīvo Latvijā.

Mūsējie. Kurzemes vēlēšanu apgabalā kā pēdējā sarakstā startē Rainelda Greize, augstāk jeb 5. Kurzemē ir Kaspars Feldmanis.

13. Saeimā – nav pārstāvēta.

Iz vēstures. Iepriekšējie partijas nosaukumi: «Alternative» un «Spēks vienotībā». Pirmo reizi kā partija reģistrēta jau 2007. gadā. Viens no šobrīd redzamākajiem partijas pārstāvjiem ir Valentīns Jeremejevs, kuram ir jau garums garš aktivitāšu saraksts. Nu, piemēram, 2018. gadā viņš, pārstāvot tādu organizāciju kā «Tautas varas fronte», aģitēja par tā sauktajām “dabiskajām ģimenēm”, organizēja “boikotu” pret degvielas cenām u.tml. Savukārt Covid-19 pandēmijas laikā V. Jeremejevs pat iemanījās nonākt apcietinājumā par to, ka izplatīja viltus ziņas. Tika atbrīvots, jo kāds par viņu iemaksāja 50 000 eiro drošības naudu. Pēc Valsts drošības dienesta lūguma, tiesa izbeidza «Tautas varas frontes» darbu. Vēl viens kandidāts un potenciāli – apcietinātais – Jānis Sondors.  Policija deputāta kandidātam savulaik piemēroja 250 eiro administratīvo sodu par agresiju pret Saeimas deputātu Juri Pūci («Attīstībai/Par!»). Tāpat J. Sondaram tiesa piespriedusi brīvības atņemšanu uz diviem mēnešiem par pētnieciskās žurnālistikas centra «Re:Baltica» žurnālistes Ingas Spriņģes vajāšanu.

Īsi no īsās programmas:

Daudz nekas programmā netiek solīts, ja nu vienīgi, izmests no valdības un Saeimas “zagļus un muļķus”. Tad ir plašs uzskaitījums, kas, pēc partijas domām, šobrīd nav pareizi. Piemēram, nav pareizi, ka “jaunu slimnīcu vietā – lielgabali un tanki”; “vārda ”māte” vietā – vecāks Nr.1.”, četru gadu laikā neesot pieņemts neviens pareizs likums vai lēmums un tā tālāk. Tad nu partijas aicina cilvēkus nebūt par “izmēģinājuma trušiem” un pārņemt varu. Protams, ar šīs partijas starpniecību.

 

10. “Vienoti Latvijai”

Statistika. Vēlēšanās startē ar 28 kandidātiem, kur puse ir sievietes un puse – vīrieši. Vidējais vecums: 41 gads; 42,9% ir ar augstāko izglītību; 96,4% nav norādījuši tautību. 35,7% pārstāv Rīgu; pārstāvniecība 7,1%  apmērā – Jelgavai un Jūrmalai.

Mūsējie. Sarakstā nav pārstāvēts Tukuma novads.

13. Saeimā neviens no saraksta nav darbojies.

Iz vēstures:

Dibināta 2011. gadā Rēzeknē, bet īsi pirms 12. Saeimas vēlēšanās par to ieinteresējās un par partijas priekšsēdētāju kļuva Ainārs Šlesers, kas gan panākumus vēlēšanās neguva. Tad – 2016. gadā – partija priekšsēža amatu pārņēma Inese Muhamberga, līdz šī gada aprīlim tas bija Andis Adats, bet nu – Dainis Vītols. Lielākoties partija startējusi pašvaldību vēlēšanās, iegūstot pa vienai vai divām deputātu vietām, piemēram, Dagdas, Ilūkstes novados, arī Madonā, pieminētājā Rēzeknē un vēl dažās vietvarās. 2020. gadā izmēģināja spēkus arī Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās, kad to pārstāvēja Jānis Pļaviņš, kas pazīstam ar tā dēvētā atmiņūdeņa tirgošanu, un šobrīd startē Saeimas vēlēšanās no saraksta «Latvija pirmajā vietā», ko atkal jau vada A. Šlesers. Bet nu «Vienoti Latvijai» redzamākie tēli ir Anita Mitriķe un Madara Gobziņa, kas bieži uzstājušās «Brīvvalsts.tv», kuru Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome slēgusi, jo tika atzīts, ka kanāls izplata informāciju, “kas apdraud vai var apdraudēt valsts drošību”. Proti, tajā pārsvarā tika gatavota un izplatīta informācija pret vakcināciju.

Īsi no īsās programmas:

Partijas programmā – tādā, kāda tā publicēta Centrālās vēlēšanu komisijas mājas lapā, ir atrodams viens vārds: «Tautvadība».

 

11. Nacionālā apvienība «Visu Latvijai!»–«Tēvzemei un Brīvībai/LNNK»

Statistika. Vēlēšanās startē 115 kandidāti, no kuriem 73% ir vīrieši, bet sievietes – 27%. Vidējais kandidāta vecums: 47 gadi, 87% ir ar iegūtu augstāko izglītību, 98% norādījuši, ka ir latvieši. 38,3% pārstāv Rīgu, 3,8% – Cēsis, 3,5% – Valmieras novadu.

Mūsējie. Tukuma novadu oficiāli pārstāv viens kandidāts, kurš startē Rīgas vēlēšanu apgabalā, – Ritvars Jansons.

13. Saeimā Nacionālā apvienības jau no pirmsākumiem ir koalīcijas sastāvā (vēlēšanās ieguva 13 deputātu vietas). Ieguvusi Kultūras ministra portfeli, kas tika Naurim Puntulim, Zemkopības ministriju (Kaspars Gerhards), kā arī pēc tam, kad valdību atstāja ‘KPV.LV’ ministri, – Ekonomikas ministriju, ko līdz šī gada maijam pārstāvēja Jānis Vitenbergs, vēlāk nomainīja Ilze Indriksone. Šī maiņa notika uz “politiskās vienošanās” pamata. Proti, Nacionālā apvienība pieprasīja Iekšlietu ministres Marijas Golubevas («Attīstībai/Par’») atkāpšanos, pēc tam, kad 9. maijā pie Uzvaras pieminekļa Rīgā izcēlās nekārtības. Pieprasīja, piedraudot ar valdības pamešanu. Tad nu premjers Krišjānis Kariņš uzstāja, ka Nacionālajai apvienībai arī jāzaudē kāds ministrs un pieprasīja Jāņa Vitenberga atkāpšanos. Vēl viens būtisks amats Nacionālajai apvienībai ir Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece. Tāpat par premjera konsultantu demogrāfijas jautājumos apstiprināja Imantu Parādnieku, kuru pašu 13. Saeimā gan neievēlēja.

Iz vēstures. Apvienība izveidojās 2010. gadā, apvienojoties politiskajām partijām «Tēvzemei un Brīvībai/LNNK» un «Visu Latvijai!», startējot 10. Saeimas vēlēšanās. Drīz pēc tam, 2011. gadā, apvienība rosināja vākt parakstus par pilnīgu pārēju uz mācībām latviešu valodā. Parakstus nesavāca, bet tā rezultātā bija atbildes gājiens jeb tika noorganizēt referendums par krievu kā otro valsts valodu, kas gan arī netika atbalstīts. Oficiāli par vienotu partiju Nacionālā apvienība kļuva 2013. gadā, un par jaundibinātās partijas priekšsēdētājiem – Raivis Dzintars un Gaidis Bērziņš. Savukārt kopš 2017. gada un partijas kongresa – tikai R. Dzintars. Kopš dibināšana brīža Nacionālā apvienība vienmēr ir bijusi koalīcijā, tomēr brīdī, kad tās premjera kandidātam (13. Saeima), eiroparlamentārietim Robertam Zīlem piedāvāja veidot valdību, viņš no šī goda un pienākuma atteicās. Ar «Jauno vienotību» arī sastrādājas ne pirmo reizi, taču ne bez saķeršanās. Nu, piemēram, vēl 2012. gadā tā brīža Tieslietu ministrs un šīs partijas pārstāvis Gaidis Bērziņš no amata atkāpās, jo atteicās pildīt premjera Valda Dombrovska uzdoto – izveidot darba grupu, kas apzinātu ebreju kopienai piederošos īpašumus. Jāpiebilst, ka tas tika darīts, kamēr tā brīža premjers bija devies ārzemju vizītē. Un ļoti līdzīgi tapa arī M. Golubevas demisijas pieprasīšana šī gada pavasarī, jo tobrīd K. Kariņš atradās Kanādā.  Neskaitot demogrāfijas jautājumus, 16. marta un 18. novembra gājienu, Nacionālā apvienība cauri gadiem ir tikusi saistīt ar maksātnespējas administratoriem. Lielā mērā tas arī tādēļ, ka apvienības ilggadējais ģenerālsekretārs Aigars Lūsis pats bija maksātnespējas administrators. 2013. gadā gan viņš izlēma šo amatu atstāt, vēl pēc gada – notika arī maiņa partijas ģenerālsekretāra postenī. Tomēr runas par šo ciešo saistību tāpat nerimās, pat tiktāl, ka 2018. gadā tobrīd Rīgas domes deputāts un bijušais Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbinieks Juris Jurašs («Jaunā konservatīvā partija») apgalvoja, ka ticis pie izdrukām, kas apliecina, ka ar A. Lūša starpniecību Nacionālās apvienības pārstāvji tikuši pie ievērojamām summām – R. Dzintars pie aptuveni 100 000 eiro, bet I. Parādnieka ģimene pat pie 500 000 eiro. Nacionālā apvienība gan to kategoriski noliedza un solīja J. Jurašu, iespējams, pat iesūdzēt tiesā. Nenotika ne viens, ne otrs – J. Jurašu neiesūdzēja, bet nu arī jautājums par šiem it kā veiktajiem maksājumiem tālāk nekur nepavirzījās. Un kā medijiem apgalvoja Nacionālās apvienības Tieslietu ministrs 12. Saeimā Dzintars Rasnačs, maksātnespējas administratoru ietekme uz Nacionālo apvienību esot tikai konkurentu un nelabvēļu radīts mīts.

Vēl no aizejošās Saeimas balsojumiem: lielā mērā tieši Nacionālās apvienības dēļ izgāzās balsojums par Civilās savienības likumu, kas tika skatīts jau pēdējā lasījumā. Nacionālā apvienībā ar «Saskaņas» atbalstu panāca, ka Saeimas sēdē nav kvoruma. Tāpat, pretēji citiem koalīcija partneriem, Nacionālā apvienība nenobalsoja par bijušās Satversmes tiesas tiesneses Sanita Osipovas iecelšanu par Augstākās tiesas tiesnesi.

Īsi no īsās programmas:

Daudz punktu partijas programmā veltīts drošības jautājumiem, tostarp tā iestājas par obligāto militāro apmācību un aizsardzības mācību skolās. Sola, ka tiks nodrošināts, lai iedzīvotājiem nebūtu pieeja kanāliem, kas izplata Krievijas propagandu, un sola, ka ārvalstu pilsoņus, kas atklāti atbalsta Kremļa politiku – izsūtīs. Plašāk nepaskaidrojot, tieši kā to plāno panākt, partija atbalstīšot ”latviešu īpatsvara pieaugumu Latvijā”. (Iespējams, veicinot reemigrācijas procesu, ko arī sola.) Līdzīgi kā citās partiju programmās, arī šajā tiek runāts par nodokļu izmaiņām, to skaitā PVN samazināšanu sabiedriskās ēdināšanas nozarei un Latvijai raksturīgām pārtikas precēm. Vēl partija veicināšot uzlabojumus uz ceļiem (”par 20% vairāk labu ceļu!”), tāpat mājokļu celtniecību, sola virzīties uz to, lai augstākā izglītības Latvijā būtu bez maksas. Reģionu attīstību stimulēs ar tiem pašiem mājokļiem, kā arī industriālajiem parkiem.

 

12. Latvijas pirmajā vietā

Statistika. Vēlēšanās startē 115 kandidāti, no kuriem 70,4% ir vīrieši, 29,6% – sievietes. Vidējais kandidāta vecums: 49,2 gadi, 73,9% ir ar augstāko izglītību. Vairākums ir izvēlējušies norādīt tautību, un 73,9% tā ir latviešu. Rīgu pārstāv  41,7% kandidātu, no reģioniem 5,2% katram ir Ventspilij, kā arī Ogres novadam.

Mūsējie. Neviens nav norādījis, ka būtu saistīts ar Tukuma novadu.

13. Saeimā pats politiskais spēks netika pārstāvēts, tomēr partijas rindās ir arī esošie deputāti, piemēram, Ramona Petraviča, Ralfs Nemiro un Linda Lliepiņa, kas Saeimā nokļuva, pateicoties «KPV.LV» sarakstam.

Iz vēstures. Drīz vien pēc tam, kad 2021. gadā Kriminālprocesā par iespējamām nelikumībām digitālās televīzijas ieviešanā prokuratūra uzrādījusi apsūdzību uzņēmējam un bijušajam premjeram Andrim Šķēlem un bijušajam satiksmes ministram Aināram Šleseram, pēdējais paziņoja, ka atgriežas politikā. Vispirms gan tika izveidot biedrībā «Latvija – pirmā», partija izveidota tā paša gada augustā, un jāpiebilst, ka nosaukums ir tiešā veidā aizņemt no bijušā Amerikas Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa bieži lietotā uzsaukuma par ”Ameriku pirmajā vietā”.  Par valdes priekšsēdētāju partijā sākotnēji ievēlēja Jūliju Stepaņenko. Viņa tika izvirzīta arī par partijas kandidāti Valsts prezidenta amatam, savukārt A. Šlesers – par partijas kandidātu Ministru prezidenta amatam, bet bijusī Saeimas deputāte Linda Liepiņa – partijas Saeimas priekšsēdētāja amata kandidāte. Jāatgādina, ka J. Stepaņenko tomēr vēlāk izveidoja pati savu vēlēšanu sarakstu, kas gan bija spiestā kārtā, jo viņu no partijas «Latvija pirmajā vietā» izslēdza. Partija un A. Šlesers apgalvoja, ka tas tādēļ, ka J Stepaņenko un Ļubova Švecova it kā neesot gribējušas iestāties pret Krievija agresiju Ukrainā. Tomēr no partijas izslēgto dāmu puses komentāra izriet, ka patiesībā tās esot bijušas A. Šlesera bailem par savu biznesu ar Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam pietuvināto oligarhu Dmitriju Mazepinu, un viņš cerējis, ka krievvalodīgo līderu izstumšana no partijas rindām varēs mazināt uzraugošo iestāžu interesi par viņu pašu. Jāpiebilst, ka atsevišķas publikācijas sociālajos tīklos varētu liecināt, ka tieši šis pēdējais iemesls tomēr ir ticamāks, jo itin bieži tikusi apspēlēta Krievijas propaganda. Nu, piemēram, deputāta kandidāts un tā dēvētā atmiņūdeņa tirgotājas Jānis Pļaviņš pat izteicies, ka “iespējams, šis ir ne gluži karš, bet specoperācija tieši pret deep state”, jo Ukrainā esot gan bioloģisko ieroču laboratorijas, gan “bērnu nometnes pedofīlijai”. Iesākumā – vēl pirms kara – partijas runas vīru retorika vairāk bija saistīta ar tobrīd aktuālo Covid-19 pandēmiju, vēršoties pret vakcināciju un ierobežojumiem. Vēlāk, kad ierobežojumi viens pēc otra tika atcelti, partija savukārt iestājās par parakstu vākšanu par tā sauktajām ”dabiskajām ģimenēm”. Tam par godu tam un pirms oficiāli sāka uzskaitīt izdevumus priekšvēlēšanu kampaņām, visā Latvijā norisinājās bezmaksas koncerti, kur aģitēja parakstīties. Tomēr beigu galā atsaucība nebija tik liela, lai rosinātu referendumu par izmaiņām Satversmē. Tad nu šobrīd partijas sociālo tīklu jaunā aktualitāte: dzīves dārdzības apspriešana, kā arī ar reliģiju saistīti teksti, ņemot vērā, ka kandidātu sarakstos ir arī reliģiskām sektām piederīgi ļaudis.

Īsi no īsās programmas:

Partija ir visdāsnākā attiecībā uz pabalstiem bērniem – sola, ka par katru piedzemdēto bērnu vecāki varēs saņemt 5000 eiro, tāpat viņiem ”dzēsīsies mājokļu kredīti”. Proti, ja bērni ģimenē vismaz pieci, kredīts par mājokli tiks dzēsts pat 100% apmērā. Naudu tam iegūs, veidojot īpašu fondu, kur savukārt līdzekļus uzkrās, tirgojot uzturēšanās atļaujas investoriem. Bieži programmā tiek runāts arī par Covid-19, tostarp, ka visi savulaik no amatiem atlaistie (jo nevakcinējās) varēšot saņemt kompensācijas, bet lēmumu pieņēmēji – sodu.  Vēl partija sola, ka ne gluži šīs Saeimas laikā, bet astoņos gados gan Latvija kļūšot par vienu no bagātākajām valstīm pasaulē – par “Ziemeļu Dubaju”. Partija nerosina izstāties no ES vai NATO, bet uzsver, ka jo īpaši jāstiprina tieši valsts iekšējā drošība.

 

13. Konservatīvie

Statistika.  Startē 115 kandidāti, no kuriem 70,4% ir vīrieši, bet 29,6% – sievietes. Vidējais kandidātu vecums: 46,1 gads, 85,2% sarakstā ir ar augstāko izglītību un 91,3% izvēlējušies iespēju norādīt, ka viņi ir latvieši. Pārstāvniecība – 35,7% ir piederīgi Rīgai, no lielajām pilsētā plašākā pārstāvniecība jeb 4,3% – Jelgavai.

Mūsējie. Sarakstā Tukuma novadu pārstāv un Zemgales vēlēšanu apgabalā startē Gatis Eglītis.

13. Saeimā «Konservatīvie» ir koalīciju veidojoša Saeimas frakcija. Tās pārziņā ir Tieslietu ministrija, ko vada Jānis Bordāns, tāpat Labklājības ministrija, kas uzticēta Gatim Eglītim, un Satiksmes ministrija, ko pārvalda Tālis Linkaits. Sākotnēji Labklājības ministrija gan bija «KPV.LV» pārziņā. Tāpat «Konservatīvie» atbild par Izglītības un Zinātnes ministriju. Lielāko daļu perioda to vadīja Ilga Šuplinska, tomēr tika uzskatīts, ka viņa ir nepopulārākā valdības ministre un partija to 2021. gadā izvēlējās atsaukt, vietā piedāvājot Anitas Muižnieces kanditatūru. Rotācija tiešām arī notika, un I. Šuplinska no partija izstājās, kļūstot par frakcijai nepiederošu Saeimas deputātu.

Iz vēstures.  «Konservatīvie», kas agrāk bija «Jaunā konservatīvā partija» tika izveidota 2014. gadā un to vadītāja amatā ievēlēja Jāni Bordānu, kas tāds ir arī šobrīd. 12. Saeimas vēlēšanās šis politiskais spēks atbalstu vēl neguva, daudz labāki rezultāti partijai bija 2018. gadā, kad arī iegūtas 16. vietas Saeimā. Īsi pirms tam, 2017. gadā, partijas rindas papildināja Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja bijušie darbinieki – vispirms Juris Jurašs, kam sekoja Juta Strīķe. Tāpat partijas un saraksta rindas kuplināja virkne citu iekšlietu struktūrās strādājošu darbinieku. Viena no prioritātēm, kas figurēja priekšvēlēšanu laikā, bija iestāšanās pret korupciju, pret tā dēvētājiem oligarhiem. Tieši tādēļ, kad J. Bordānam tika piedāvāts veidot valdību, viņš atteicās koalīcijā iesaistīt «Zaļo un Zemnieku savienību», kas allaž saistījusies ar vienu no oligarhiem – Aivaru Lembergu. Rezultātā sarunas pajuka (no tām izstājās «Attīstībai/Par»), un J. Bordāns par premjeru nekļuva. Arī darbošanās valdībā, koalīcijā nav bijusi viendabīga. Neskaitot jau pieminēto ministres maiņu, «Konservatīvie» arī bijuši vieni no tiem (kopā ar «Nacionālās apvienības» deputātiem), kuru dēļ, piemēram, amatā netika pārvēlēta Finanšu izlūkošanas dienesta vadītāja Ilze Znotiņa. Tika skaidrots, ka viņas kandidatūra neesot bijusi tik pārliecinoša, tāpēc frakcijas deputātiem esot bijis brīvais balsojums.  Līdzīgā veidā  «Konservatīvie» gribēja pastīvēties par KNAB vadītāja amatu, kur konkursa kārtībā par atbilstošāko tika atzīts līdzšinējais vadītājs Jēkabs Straume. Partija uzsvēra, ka, viņuprāt, konkurss tomēr būtu rīkojams atkārtoti. Gala rezultātā vismaz J. Straumi amatā apstiprināja.

Īsi no īsās programmas:

Konservatīvie jo īpaši iestājas par enerģētisko neatkarību no Krievijas, tostarp uzverot, ka būtu jāpadomā par modernas AES būvniecību. Turpinot par drošību, programmā tiek minēts, ka tuvāko piecu gadu laikā Bruņotos spēku vajadzētu papildināt ar 50 000 jaunu karavīru, to skaitā arī zemessargiem un rezervistiem. Tāpat jāceļ iekšlietu struktūrās strādājošo atalgojums, lai, piemēram, policijā un robežsardzē strādātu valstij lojāli darbinieki. Partija arī uzskata, ka izdosies palielināt IIN neapliekamo minimumu algām, minimālo algu un vidējo pensiju līdz 750 eiro. Tāpat sola dubultot finansējumu, kas paredzēts zinātnei un izglītībai. Savukārt, lai izaugtu jauno profesionāļu paaudze, «Konservatīvie» uzskata, ka būtu jāveido Tieslietu akadēmija. Par reģionālo politiku: ja Finanšu ministrija būšot tās pārziņā, partija sola pašvaldībām novirzīt 80% no IIN.

 

14. «Katram un katrai»

Statistika. Vēlēšanās startē ar 115 kandidātiem, no kuriem 60,9 ir vīrieši, bet 39,1% – sievietes. Vidējais vecums: 44 gadi, 69,6 sarakstā ir ar augstāko izglītību, 76,5% norādījuši, ka ir latvieši. Rīgu pārstāv 27,8%, lielākā pārstāvniecība lielākajās pilsētās – 3,5% Daugavpilī, Jūrmalā, Ventspilī, 6,1% – Ādažu novadu.

Mūsējie. Sarakstā Tukuma novadu pārstāv Aija Balandiņa un Mārcis Slavinskis, kas abi startē Zemgales reģionā vēlēšanu apgabalā.

13. Saeimā no šī vēlēšanu saraksta šobrīd arvien deputātu godā ir Aldis Gobzems un Karina Sprūde. Savukārt partija, no kuras abi tika ievēlēti sākotnēji – «KPV.LV». A. Gobzemam – kā otrajam pēc J. Bordāna – pat tika piedāvāts veidot valdību. Tomēr pēc divām nedēļām viņa kandidatūra tika atsaukta, jo tāpat neizdevās atrast sadarbības partnerus. 2019. gadā A. Gobzems tika izslēgts no partijas «KPV. LV» un nedaudz vēlāk arī no tās Saeimas frakcijas ar pamatojumu, ka viņš ir sācis pulcēt cilvēkus jauna politiska veidojuma tapšanai. Tāpat šajā gadā Satversmes aizsardzības birojs viņam oficiāli atteica pielaidi darbam ar valsts noslēpumu. Dažādu pārkāpumu dēļ A. Gobzems vairākkārt izslēgt no iespējas piedalīties Saeimas sēdē, tostarp – arī pēdējās.

Iz vēstures. partija «Katram un katrai», kas šo nosaukumu ieguva vien šī gada sākumā, sākotnēji veidojās no ārpus frakcijas esošiem Saeimas deputātiem – Alda Gobezema, Karinas Sprūdes, Jūlijas Stepaņenko un Ļubovas Švecovas. Abas pēdējās gan šo politisko veidojumu pameta pēc vienas no A. Gobzema aktivitātēm pandēmijas laikā – viņš aicināja nevakcinētos iedzīvotājus nēsāt Dāvida zvaigzni un salīdzināja ierobežojumu ar ebreju holokaustu. Tieši pandēmija bija viens no partijas jājamzirdziņiem. Deputāts A. Gobzems ar atbalstītājiem pat noorganizēja vairākus protestus, ko nodēvēja par rododendriem. Daudzi dalībnieki, ieskaitot pašus organizatorus, saņēma sodus, jo neievēroja valstī spēkā esošos noteikumus un ierobežojumus, taču A. Gobzems turpināja solīt, ka tos galu galā tomēr atcelšot, tāpat kā musināja iedzīvotājus un savus sekotgājus jauniem protestiem, jaunām akcijām. Tajā pašā laikā A. Gobzems vairākkārt ir draudējis pamest Latviju, ja viņš netiks atbalstīts, un pat pārcēlās uz dzīvi Spānijā. Šobrīd partijas tēls galvenokārt saistīts ar pašu saraksta līderi, kurš neskopojas arī ar padomiem, kā, viņaprāt, visiem būtu jādzīvo. Kaut vienu brīdi šķita, ka A. Gobzems varētu iesaistīties arī A. Šlesera vadītājā partijā «Latvija pirmajā vietā», ņemot vērā, ka retorika abiem bieži vien ir līdzīga vai pat identiska, tomēr tie tā arī palika par diviem nošķirtiem sarakstiem. Vēl vairāk – pie Šlesera pārceļoja A. Gobzema kādreizējie sadarbības partneri, Jāni Pļaviņu un Sandri Toču ieskaitot.

Īsi no īsās programmas:

Arī vēlēšanu sarakstu programmas «Katram un Katrai» un «Latvija pirmajā vietā» ir ļoti līdzīgas. Piemēram, arī A. Gobzems sola maksāt par bērniem 5000 eiro. Bet minēti arī citi labumi, tostarp brīvpusdienas visiem skolēniem, NĪN atcelšana un bezmaksas sabiedriskais transports visiem Latvijas senioriem. Kur ņemt naudu visiem šiem labumiem, programmā gan netiek analizēts. «Katram un katrai» iestājas par iekšējās un ārējās valsts drošības stiprināšanu, tostarp par to, ka aizsardzībai vajadzētu novirzīt 2,5% no IKP. Partija redz Latviju kā ES un NATO līdzvērtīgu partneri. Par Covid-19 – salīdzinoši nedaudz – tikvien, ka partija atcels ierobežojumus un neļaušot nevienu piespiedu kārtā potēt.

 

15. «Progresīvie»

Statistika: vēlēšanās startē ar 115 kandidātiem, no kuriem 54,8% ir vīrieši, bet 45,2% – sievietes. Vidējais kandidātu vecums ir 36,2 gadi, 84,3% – ar augstāko izglītību, tautību neviens no kandidātiem nav izvēlējies norādīt. Rīgu vēlēšanās pārstāv 49,6%, 7,8% – Jūrmalu, trešā lielākā pārstāvniecība jeb 4,3% – no Talsu novada.

Mūsējie. Tukuma novads nav pārstāvēts.

13. Saeimā sarakstam nav savas pārstāvniecības.

Iz vēstures: «Progresīvie» tika dibināti 2017. gadā, lai startētu pašvaldību vēlēšanās. Kopš 2021. gada partijas līdzpriekšsēdētāji ir: «Iespējamā misija» skolotāja un RSU lektore Antoņina Ņenaševa un uzņēmējs Atis Švinka. Iepriekš partijas vadītāji vai līdzvadītāji bijuši: Edmunds Cepurītis, Roberts Putnis un Māris Graudiņš. Vēl pirms partijas – kopš 2011. gada – tā darbojās kā biedrība, ko izveidoja cilvēki, kas pameta Latvijas sociāldemokrātisko strādnieku partiju. Pirmā aktivitāte: partija vāca parakstu par progresīvu nodokļu sistēmas ieviešanu. 13. Saeimas vēlēšanās «Progresīvie» 5% barjeru pārvarēt nepārvarēja, tomēr ieguva valsts finansējumu, kas ļāva turpināt darboties līdz pat šīm vēlēšanām. 2020. gadā, apvienojoties ar «Attīstībai/Par», startēja Rīgas ārkārtas vēlēšanās, un šī apvienība arī ieguva vēlētāju lielāko atbalstu. Iepriekš partijas Ministru prezidenta kandidāts bija kādreizējais biedrības «Sabiedrība par atklātību – Delna» priekšsēdētājs Roberts Putnis. Pēc salīdzinoši neveiksmīga starta Eiropas parlamenta vēlēšanās 2019. gadā R. Putnis no amata partijā atkāpās, 2020. gadā paziņoja, ka pamet Latviju, bet 2021. tika no partijas izslēgts, jo tās biedri uzskatīja, ka intervijās partiju kritizēt, īpaši, ja pats tās darbā neiesaistās, nav ētiski un grauj partijas prestižu.

Īsi no saīsinātās programmas:    

«Progresīvie» uzsver, ka pārstāv sociāldemokrātisku un zaļu politiku – ar to arī lielā mērā saistīti partijas solījumi. Nu, piemēram, partija iestājas, lai tiem nodarbinātajiem, kuru algas nepārsniedz 1000 eiro, būtu nodokļos jāmaksā mazāk. Tāpat rosina noteikt cenu griestus energoresursiem. «Progresīvie» redz ciešu sadarbību ar ES un NATO, uzsver, ka militārajā, aizsardzības jomā īpaši būtu jādomā tieši par Baltijas valstu sadarbību. Iestājas par biodaudzveidību, paplašinātu dabas aizsardzības tīklu, vienlaikus paredzot kompensācijas īpašniekiem. Partija uzver, ka iestājas pret jebkuru diskrimināciju – nav pieļaujam naida runa un tamlīdzīgi.

 

16. «Attīstībai/Par»

Statistika. Vēlēšanās startē 115 kandidāti, no kuriem 65,2% ir vīrieši, 34,8 – sievietes. Vidējais vecums: 45,6 gadi, 91,3% ir augstākā izglītība un 86,1% norādījis, ka ir latvietis. Pārstāvniecība 41,7% apmērā ir saistīta ar Rīgu, 7% norādījuši, ka dzīvo Cēsīs, bet 5,2%,  ka ir jūrmalnieki.

Mūsējie. Kā pēdējais sarakstā Zemgales vēlēšanu apgabalā ir novadnieks Aigars Bikše.

13. Saeimas vēlēšanās «Attīstībai/Par» darbojas koalīcijā. Valdībā to pārstāv aizsardzības ministrs Artis Pabriks, kas tāds arī palicis visu sasaukuma laiku. Citās pozīcijās gan notikušas izmaiņas. Tā, piemēram, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju iesākumā vadītāja Juris Pūce, bet pēc skandāla ar “autostāvvietas atļaujām” (to ministram bija sagādājis partija biedrs Māris Mičerevics), par ministru kļuva Artūrs Toms Plešs. Tāpat noticis arī Veselības ministrijā – iesākumā to vadītāj Ilze Viņķele, līdz, reaģējot uz neskaidrībām Covid-19 vakcīnu iepirkumā, tika pieprasīta viņas demisija. Vietā stājās un ar pandēmijas izaicinājumiem cīnīties turpināja Daniels Pavļuts. Savukārt pie Iekšlietu ministra posteņa partija tika, kad koalīciju atstāja «KPV.LV» ministri – šo pienākumu sāka pildīt Marija Golubeva. Viņas demisiju savukārt pieprasīja Nacionālā apvienībā, kura nebija mierā ar policijas darbu 9. maijā. Rezultātā par ministru tika izvēlēts tobrīd Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta vadītājs Kristaps Eklons, kas šobrīd ir arī partijas vēlēšanu sarakstā.

Iz vēstures. «Attīstībai/Par!» izveidojās 2018. gadā, apvienojoties kustībai «Par!», kas lielā mērā bija partiju «Vienotība» pametušie biedri un partijas «Latvijas Attīstībai» un «Izaugsme». Savās pirmajās vēlēšanās apvienība ieguva 15 vietas Saeimā. Savukārt 2020. gadā, startējot vienā sarakstā ar «Progresīvie» Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās, ieguva 18 vietas un priekšsēdētāja amatu – par mēru kļuva partijas pārstāvis Mārtiņš Staķis. Viņš gan šogad no partijas izstājās, un iemesls – VARAM neapstiprināja Rīgas teritorijas plānojumu. Ministrs gan skaidroja, ka plānojums neatbilst spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, taču M. Staķis izteica pieņēmumus, ka tādējādi tiek lobētas azartspēļu nozares intereses, kuru darbību pilsētā bija plānots ierobežot. Līdzīgu lēmumu ministrija pieņēma arī attiecībā uz līdzīgiem ar azartspēļu biznesu saistītiem vietvaru lēmumiem, tostarp Ādažos, Limbažos, Cēsīs. Ministrs, komentējot šos lēmumus, atkal norādīja, ka, ja ir vēlme ierobežot tās pašas azartspēles, – tas jādara likuma ietvaros, un, piemēram, Salaspils pašvaldībai tas izdevies. Tomēr visgrūtāk partijai gājis ar Veselības ministrijas posteni. Kā minējām, I. Viņķelei nācās atkāpties pēc neveiksmīga vakcīnu iepirkumu un šogad bijušās ministres atbildīgu sāka vētīt arī tiesā. Savukārt viņas sekotājam D. Pavļutam tika pārmesta neveiksme ar tā dēvēto Vakcinācijas biroja izveidi, kas nedarbojās tik raiti, kā paredzēts. Noslēgumā biroju oficiāli pievienoja Nacionālajam Veselības dienestam, izlīdzinot arī atalgojumu darbiniekiem. Visādi citādi partija koalīcijā ir darbojusies diezgan koleģiāli, ja neskaita priekšvēlēšanu periodu. Proti, par nākamo premjera kandidātu «Attīstībai/Par» virza aizsardzības ministru Arti Pabriku, kurš savos reklāmas rullīšos un kopumā publiskā telpā kritizē valdības vadītāju Krišjāni Kariņu. Piemēram, viņš izteicies, ka premjerministrs ir “pārāk bailīgs”, lai pieņemtu taupības pasākumus u.tml.

Īsi no īsās programmas:    

Iestājas par NATO sabiedroto brigādēm Latvijā un Ukrainu vienotā Eiropā. Daudz punktu programmā veltīts tā sauktajai zaļai enerģijai, tostarp tiek solīts attīstīt modernu AES. Pārvarot šī brīža krīzi, tiek uzsvērts, ka daudz veiklākos tempos jāveicina mājokļu siltināšanu. Tiek uzsvērts, ka katrā reģionā jeb novadā jābūt valsts vidusskolai un ka desmit gadu laikā kļūsim par līderiem Eiropā izglītības jomā. Turpinot par reģioniem, «Attīstībai/Par» uzsver, ka ārpus Rīgas būtu jāattīsta rūpniecības sfēras ar augstu pievienoto vērtību. Par sociālo atbalstu. Tiek solīts, kas tas būs daudz mērķētāks jeb precīzāks, lai atbalstu saņemtu tieši tie, kam tas visvairāk nepieciešams.

 

17. «Apvienība Latvijai»

Statistika. Vēlēšanās startē 72 kandidāti, no kuriem 72,2% ir vīrieši, bet 27,8% – sievietes. Vidējais vecums: 49,2 gadi, 58,3% – ar augstāko izglītību, 76,4% norādījuši, ka ir latvieši. 36,1% ir saistīti ar Rīgu, 12,5% – ar Daugavpili, bet 4,2% – Jūrmalu.

Mūsējie. No Tukuma novada Kurzemes vēlēšanu apgabalā startē novadniece Iveta Samiņa.

13. Saeimā šo partiju pārstāv Māris Možvillo, kas sākotnēji tika ievēlēts no «KPV.LV», vēlāk izveidoja partiju «Par cilvēcīgu Latviju.

Iz vēstures. Reģistrēta vien šī gada aprīlī, un tās priekšgalā ir ļaudis, kas kaut kādā mērā kaut kādos laikos jau ir apbružājušies politikā. Proti, tās valdes priekšsēdētājs ir jau pieminētais M. Možvillo, tāpat tur darbojas Jūrmalas domes bijušais ilggadējais deputāts Ilmārs Ančāns un uzņēmējs Jānis Riņķis, kas ir arī šīs partijas premjera kandidāts un sadarbojies ar dažādiem politiskajiem spēkiem, tostarp «Konservatīvajiem». Par apvienību šis saraksts, iespējams, kļuva tik vēlu, jo iepriekš M. Možvillo bija problēmas ar sabiedroto atrašanu, piemēram, sākotnēji uzrunāti LSDSP izlēma startēt kopā ar «ZZS», kurus savukārt bija pametusi Latvijas zaļā partija.

Īsi no saīsinātās programmas: 

Par mērķi politiskā apvienība uzstādījusi “sociāli taisnīgu un latvisku Latviju”. Šī partija ir to lokā, kas sola tautas vēlētu un arī tautas atlaižamu prezidentu. Apvienība programmā iekļāvusi punktu, kas paredz turpināt atbalstīt ukraiņus to cīņā ar agresoru – Krieviju. Tāpat tā brīdina, ka iestāsies pret ciešāku integrāciju Eiropas Savienībā, ja nu tā gadījumā tiektos kļūt par unitāru valsti. Par nodokļiem. Šī partija uzsver, ka nodokļu sistēmai jābūt prognozējamai un ka jāatjauno mazo uzņēmumu īpašais nodokļu režīms. Reģionos būtu jāattīsta krājaizdevu sabiedrības, kā arī jāveido Valsts kapitāla banka.

 

18. «Apvienotais saraksts – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija»

Statistika. Vēlēšanās pārstāvēts ar 115 kandidātiem, no kuriem 66,1% ir vīrieši, bet 33,9% – sievietes. Vidējais vecums: 48,8 gadi, 71,3% nav norādījuši savu tautību, bet 27,8% ir latvieši. 24,3% pārstāv Rīgu, bet ir gana plaša reģionālā pārstāvniecība: 6,1% pārstāv Liepāju, 5,2% – Ādažu novadu, 5,2% – Ogres novadu un tā tālāk.

Mūsējie. Apvienotajā sarakstā no Tukuma novada startē trīs kandidāti – Zemgales vēlēšanu apgabalu pārstāv Inga Priede un Ilze Vanaga, bet Vidzemes vēlēšanu apgabalā – Jānis Zandbergs.

13. Saeimā no šī saraksta dažādās frakcijās jau darbojas deputāti vairāki deputāti: Didzis Šmits, Raimonds Bergmanis, Līga Bulmeistere, Māris Kučinskis un Edgars Tavars.

Iz vēstures. Kādreizējais «Tautas partijas» biedrs, būvuzņēmējs, Liepājas domes deputāts Uldis Pīlēns ar aicinājumu apvienot profesionāļus nāca klajā vien šogad. Iesākumā teju vai kā biedrības formā, taču drīz vien uztapa arī Apvienotai saraksts, kurā kopā metās Latvijas reģionu apvienība un no līdzšinējās ilggadējās sadarbības ar Zemnieku savienību aizmukusī Latvijas Zaļā partija. Apvienība iesniedza savu sarakstu vēlēšanām, paredzot, ka viņu premjera kandidāts būs tieši U. Pīlēns. Kā minēts iepriekš, «Latvijas zaļā partija» skaidroja, ka ZZS pamet A. Lemberga dēļ, jo viņš kārtējo reizi tiek prezentēts kā LZS potenciālais valdības vadītājs. Par «Apvienotā saraksta» valdes līdzpriekšsēdētājiem kļuva Edvards Smiltēns un Edgars Tavars.

Īsi no saīsinātās programmas:

Sola darboties ilgtermiņā, nebaidoties pieņemt lēmumus jeb piekopt „efektīvu politiku”. Programma liek nojaust, ka līdzšinējā pašvaldību komunikācijas ar valdību īsti nav notikusi – tas tikšot labots. Arī Apvienotais saraksts rosina attīstīt un uzlabot mūsu aizsardzības spējas, tās padarot par nozīmīgākajām Baltijas reģionā. Tāpat aicina attīstīt vietējo militāro industriju. Līdzīgi kā daži citi saraksti, arī Apvienotais uzskata, ka būtu jāatvieglo process, kā tiek organizēti referendumi. Cer ieviest jaukto vēlēšanu sistēmu, kurā deputāti būšot tieši atbildīgi savu apgabalu vēlētāju priekšā.

 

19. Politiskā partija «Republika»

Statistikā. Vēlēšanās startē ar 115 kandidātiem, no kuriem 55,7% ir vīrieši, bet 44,3% – sievietes. Vidējais kandidātu vecums: 43,3 gadi, 69,6% ir augstākā izglītība, 75,7% ir norādījuši, ka ir latvieši. 28,7% kandidātu ir no Rīgas, 7,8% pārstāv Daugavpili, 6,1% – Kuldīgas novadu un tā tālāk.

Mūsējie: kandidātu sarakstā ir viens novadnieks – Reinis Immermanis.

13. Saeimā šobrīd kā deputāti šo sarakstu pārstāv Kaspars Ģirģens, iepriekš Iekšlietu ministra postenī bija Sandis Ģirgens, pārstāvot «KPV.LV». Tāpat Saeimas deputāts ir Ēriks Pucens.

Iz vēstures.

Kad S. Ģirģenam nācās aiziet no ministra amata, viņš nekļuva par deputātu, jo iepriekš nebija ievēlēts. Tad nu pie reizes viņš izstājās arī no «Par cilvēcīgu Latviju», kas bija atlikums no kādreizējā «KPV.LV», un meklējas citas iespējas, kā turpināt darboties politikā. Tad tapa «Republika», kurā sākotnēji darbojās kopā ar bez frakcijas palikušo Vjačeslavu Dombrovski, tomēr šai sadarbībai bija itin īss mūžs. Tāpat kā ar Eviju Papuli, kas iepriekš bija atstājusi «Saskaņu».  Līdz ar to būtībā var teikt, ka šīs saraksts šobrīd pārstāv brāļus Ģirģenus – S. Ģirģens arī ir partijas vadītājs.

Īsi no īsās programmas:

Partija rosina veikti virkni izmaiņu valsts pārvaldē – samazināt deputātu skaitu, ļaut vēlētājiem balsot par prezidentu, kurš savukārt iecelšot tehnokrātisku valdību. Acīmredzot, ņemto vērā to, ka S. Ģirģens iepriekš pārstāvēji iekšlietu sfēru, tiek mudināts, piemēram, atjaunot Policijas akadēmiju, apvienot dienestus, piemēram, KNAB un Valsts ieņēmumu dienestu, iekšējai drošībai novirzot 2,5% no IKP. Un vispār partija sola noziedzības un korupcijas likvidēšanu, samazināt ēnu ekonomika, kas nedrīkst būt lielāka par 19% no IKP. Partija aicina arī stiprināt enerģētisko neatkarību, tostarp atsakoties no darbības biržā. Sociālā jomā saraksts piedāvā, piemēram, automātisku pensiju mantošanu, kā arī nedaudz izplūdušākus rosinājumus, kā “izstrādāt un ieviest mērķētas atbalsta programmas demogrāfijas, visu ģimeņu, aizbildņu, maznodrošināto un trūcīgo, nodarbināto vecāku atbalstam.”