Vēl viens ieraksts sapņu grāmatā…

Arī jūnija Finanšu komitejas sēdē, kas notika vakar, 20. jūnijā, deputātiem bija jāvērtē iesniegtie priekšlikumi Tukuma novada attīstības programmas 2022.-2028. gadam Rīcības un investīciju plānam. Galīgo lēmumu šajā jautājumā deputāti pieņems domes sēdē.

Kā informēja Attīstības nodaļas vadītāja vietniece Santa Haferberga, plānā tiek iekļauts Kandavas bērnudārza «Zīļuks» teritorijas labiekārtošanas projekts, kam šobrīd izsludināts iepirkums. Iekļauta arī Kandavas pilsētas un Pūres pagasta ielu pārbūve. Precizēts arī Imulas tilta sakārtošanas projekts. Līdz domes sēdei vēl tiks precizēts, kuri projekti tiks virzīti prioritāro aizņēmumu saņemšanai.

Pašvaldības izpilddirektors Ivars Liepiņš skaidroja, ka pašvaldības varēs aizņemties četriem projektiem līdz 1,5 miljoniem eiro: “Viens no projektiem, kam būs vajadzīgs kredīts, ir novada apgaismojuma projekts (izmaksas ap 400 000 eiro), vēl ap 150 000 eiro bija paredzēti dzelzceļa šķērsojumam, lai varētu sakārtot lietus ūdens novadīšanu. Taču šajā iepirkumā neviens nepieteicās, tāpēc to sludinās no jauna. Vēl sarakstā iekļauta pašvaldības ēkas Talsu ielā 4 telpu pārbūve, kam bija iezīmēti 350 000 eiro, un vēl bija viena brīva pozīcija. Bet mums ir indikācijas, ka, piemēram, no papildus finansējuma 300 000 eiro Jaunpils pils jumtam no valsts nepiešķirs 147 000 eiro.”

Deputāts Juris Šulcs aicināja precizēt rīcības plānā nosauktās naudas summas un norādīt, kā katra objekta izmaksas un iespējamais kredīts mainītu kopējās novada saistības. ”Skatoties vakar atsūtītos skaitļus, redzam, ka pie Tukuma kultūras nama projekta minēta naudas summa 1,5 miljoni eiro, taču nav skaidrs, vai tas ir valsts atbalsts, kredīts vai kas cits… Ja mēs iekļaujam projektu, kam turklāt jau ir uzsākta tehniskā projekta izstrāde, investīciju plānā būtu jāparāda, ar kādām summām jārēķinās. Piemēram, sporta manēžai minēti 10 miljoni eiro, lai gan labi zinām, ka pēc tāmēm tie ir 12 miljoni eiro,” skaidroja J. Šulcs. S. Haferberga skaidroja, ka šie skaitļi ir ielikti 2022. gadā, kad šis plāns tika veidots, bet to aktualizē tad, kad ir zināmi aktuālie skaitļi. Izpilddirektors I. Liepiņš piebilda, ka šī summa varētu būt 15 miljoni eiro, un aizņēmuma procents, ņemot kredītu, mainīsies no 11,3% uz 12,5%. ”Bet tā kā aizņemties šim mērķim nevaram un valsts ir paredzējusi 30 miljonus eiro kultūras iestāžu attīstībai, tad tas ir finansējums, par ko mums būs jācīnās, lai piesaistītu to kultūras namam,” tā izpilddirektors. J. Šulcs iebilda, ka tad, kad izcīnīs šo naudas summu, varēs ierakstīt mazāku summu, bet tagad ir jāzina kopējās izmaksas, lai zinātu, ko var vai nevaram atļauties tagad un nākotnē.

Deputāte Gunda Cīrule skaidroja, ka šis investīciju plāns ir tāda kā sapņu  grāmata, kurā viss ir ierakstīts, lai tad, kad kāda programma atveras, varētu uz to atsaukties, taču, kā piebilda pašvaldības vadītājs Gundars Važa, ne visus programmā iekļautos darbus šobrīd ir plānots vai ir iespējas realizēt.

Agita Puķīte

 

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju  “Kur paliek mūsu nauda?” saturu atbild SIA “Novadu Ziņas”. #SIF_MAF2024

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *