Pagājušajā nedēļā, 20. jūlijā, notika Tukuma novada domes finanšu komitejas sēde. Galvenokārt deputāti tajā sprieda par pašvaldības īpašumiem un uzņēmumiem, tostarp lemjot par nelielu, tomēr maksas paaugstinājumu atkritumu apsaimniekošanā. Lielākoties jautājumi, kas izdiskutēti, tika tālāk virzīti uz domes sēdi. Protams, ar dažiem izņēmumiem, piemēram, nolēma neatbalstīt projektu par atbalstu divu vienistabas dzīvokļu izbūvi jauniešiem-bāreņiem, kur, starp citu, finansējums paredzēts pārsvarā no malas, tāpat neskaidrības par daudzkārt apspriesto namu Talsu ielā 32.
Neliels, bet tarifa kāpums
Enerģijas izmaksu kāpums ir galvenais iemesls, lai palielinātu atkritumu apsaimniekošana tarifus, kas patērētājiem būs aptuveni 3 centi pie rēķina, – sēdē skaidroja «AAS Piejūra» vadītājs Ēriks Zaporožecs. Visādi citādi esot gana daudz ieguldīts, piemēram, atkritumu pāršķirošanā, kas samazinājis Dabas resursa nodokļa apmērus. Preventīvos darbus, lai līdz 2025./ 2026. gadam atkritumu poligons «Janvāri» netiktu pārpildīts, plānots arī turpināt, tai skaitā pārskatot un rekultivējot esošās noglabāto atkritumu šūnas. Neko nedarot, poligonu nāktos slēgt jau tuvāko trīs, četru garu laikā, – tāds esot oficiālais ekspertu atzinums. Deputāts Juris Šulcs interesējās, kāda ir situācija ar nošķiroto materiālu realizāciju? Ē. Zaporožecs skaidroja, ka kopumā plāns tiekot pat apsteigts, neskatoties uz to, ka pēdējos mēnešos slēgts Ukrainas tirgus u.tml. Pa to laiku, piemēram, uzkrājuši un sašrēderējuši jeb sasmalcinājuši ap 1000 t plastmasas pudeļu, un materiāls jau šonedēļ tikšot vests uz Poliju. Noiets ir arī citām nošķiroto atkritumu frakcijām, kur cenas šajā laikā nav tik dramatiski kritušas, kā pieminētājām pudelēm, kas būtībā aiziet par pašizmaksu.
Jaunais tarifs stāsies spēkā 1. septembrī. Bet nu jāņem vērā, ka izmaiņas vēl varētu būt, jo ar nākamā gada 1. janvāri vēl tik cels Dabas resursu nodoklis.
Irlavas slimnīcā – visas vietas aizpildītas
Salīdzinoši formāls bija nākamais darba kārtības jautājums, kur bija jāapstiprina Vides aizsardzības un reģionālās ministrijas ieteikums par to, lai pašvaldībā nedublē savas deleģētās funkcijas, šajā gadījumā – Irlavas Sarkanā krusta slimnīcai. Taču sēdē piedalīties bija uzaicināts arī iestādes vadītājs Kaspars Kārliņš, un attiecīgi deputātiem bija iespēja uzdod papildu jautājumus. Piemēram, par to, vai ir plānots paplašināt piedāvāto pakalpojumu klāstu. “Vietas ir tik, cik ir,” norādīja slimnīcas vadītājs, piebilstot, ka tas arī galvenais iemesls, kāpēc par pakalpojumu paplašināšanu šobrīd netiekot domāts. Deputāte Agnese Ritene vēl arī interesējās, kā sokas ar personāla piesaisti slimnīcā? K. Kārkliņš skaidroja, ka pievēršoties tam personīgi, bet viena no problēmām …atrašanās vieta. Proti, ja par sanitāra vakanci interesējas cilvēks no Tukuma vai Kandavas, tad jādomā, kā nokļūt uz un no darba, un, ja rīts sākas 6.30, bet darbs beidzas 22.30, – daudziem šāda izbraukāšana sabiedriskā transporta ierobežotā piedāvājuma dēļ nemaz nav iespējama. Šobrīd – uz atvaļinājumu laiku – ir izveidojusies medmāsas un viena sanitāra vakance, taču kopumā situācija esot labāka, nekā cerēts, un darbinieku pietiekot. Galvenais pakalpojums nemainīgi ir sociālā aprūpe, un pēdējo 2,5 mēnešu laikā slimnīcas piepildījums principā ir 100% apmērā.
Budžeta rādītāji stabili; jādomā par rudeni
Kā katru ceturksni, par situāciju novada budžetā atskaitījās finanšu nodaļa. Kopumā situāciju, kā skaidroja Laila Dzalbe, ir stabila. Dažās sadaļās, tostarp pašvaldības nodevās un nekustamajā īpašumu nodoklī – vērojama arī pārpilde. Deputāte Dace Lebeda vēl interesējās, kā sokas ar tām naudām, ko valsts solījusi ukraiņu bēgļu atbalstam. Kopumā pašvaldība tam iztērējusi 975 000 eiro, atmaksāti – 610 000 eiro, un atlikusī summa, cik zināms, arī augstā esot jau ceļā. Taču, kā gads noslēgsies, skaidroja L. Dzalbe, vēl tomēr pāragri spriest. Katrā gadījumā komunālajiem maksājumiem ap miljonu eiro rezerve atstāta, paredzot iespējamo cenu kāpumu. Bet jau šobrīd neliela pārpilde izdevumu sadaļā ir par degvielas izdevumiem. Kopumā situāciju iestādē, proti, vai pietiek ar paredzēto komunālajiem pakalpojumiem, novērtēt būs iespējams septembrī. Smagākā situācija varētu būt Lapmežciemā un Jaunpilī, kur arvien apkurei tiek izmantot gāze…
Vai dubultsods?
Plānots precizēt arī atsevišķus saistošos noteikumus, to skaitā, piemēram, par transporta kompensācijām bērniem, kas 5-6 gadu vecumā, tāpat par nodevām. Proti, kaut pašvaldība bija iecerējusi iedzīvotājus, kas uzsākuši būvniecību bez saskaņošanas aplikt ar nodevām trīskāršā apmērā, VARAM tomēr tādai dubultsodīšanai ir iebildis, ņemot vērā, ka par nelegālu būvniecību jau tā paredzēts administratīvais sods. Kā skaidroja novada dome juriste Lelde Bičuša, pašvaldība tomēr turpinās uzstāt uz šāda punkta nepieciešamību, jo pašvaldībai, fiksējot nelegālu būvniecību, tāpat rodoties papildu izdevumi. Vēl jo vairāk, – līdzīgi punkti rodami arī citu pašvaldību saistošajos noteikumos. J. Šulcs gan šajā gadījumā balsoja pret, norādot, ka viņš drīzāk piekrīt ministrijai – jau iepriekš izteicies, ka noteikums izteikts diezgan samocīti. Tomēr vairākums deputātu lēmumprojektu uz domes sēdi tāpat virzīja esošajā redakcijā.
Iegulda komunālajā saimniecībā
Šonedēļ oficiāli tika apstiprināti jaunie ūdensapgādes un kanalizācijas tarifi Jaunpilī. Bet pagājušā nedēļā pašvaldība nolēma ar komunālo saimniecību «Jaunpils» uz gadu slēgts līgumu par siltumapgādi. Paralēli, sakārtojot grāmatvedību, uzņēmuma pamatkapitālā tika ieguldīts gāzes apkures katls, kas arī novērtēts – 27 200 eiro.
Cik laipām, cik plāniem un citiem darbiem?
Virkne jautājumu sēdē bija saistīta ar atbalstu iesniegtajiem projektiem. Tā, piemēram, Bērzciemā ir plānots izveidot laivu piestātni, un, ja projektu apstiprinās, pašvaldībai būtu jāšķiras no 2900 eiro, kas ir 10% no kopējām izmaksām. Līdzīgi arī ar vēl vienu ieceri – apgaismojumu Kupskalna takai Lapmežciemā. Tas savukārt pašvaldībai izmaksātu 2500 eiro. Vienlaikus pašvaldība ir pieteikusies uz grantu 60 000 eiro apmērā, ko plānots ieguldīt, izpētot, cik un vai energoefektīvas ir 10 publiskas ēkas (jau zināms, ka lielākā elektrības tērētāja ir ledus halle). Tiks izstrādāti arī projekti, un tikko nākamajā plānošanas periodā būs iespēja pretendēt uz fondu līdzekļiem energoefektivitātes uzlabošanai, pašvaldība tam būs gatava. Lielākā daļa no granta jau saņemta, taču 18 000 eiro vēl nepieciešams kā priekšapmaksa, lai izpētes projektu virzītu tālāk, ko deputāti arī akceptēja.
Tāpat bez diskusijām atbalstīja kredītu 225 000 eiro apmērā, kas tiks ieguldīts Celtnieku ielā 3. Summa tiks ieguldīta tā sauktajā deinstucionalizācijas projektā – tā neattiecināmajām izmaksām pandusa, pacēlāja un lifta izbūvei šajā ēkā. Šī gada atlikušajos mēnešos jāpagūst ieceri īstenot 25% apmērā.
Jauniešiem atbalstu tomēr liedz…
Vēl vienu projektus komiteju sēdē prezentēja Tukuma novada sociālais dienests. Proti, kopā ar Labklājības ministriju tiek īstenota iecere, kā atbalstīt jauniešu vecumā no 15-18 gadiem, kas palikuši bez vecākiem, aprūpētājiem. Būtība: tiktu iekārtoti dzīvošanai pielāgoti divi vienistabas dzīvokļi pilsētā. Pašvaldības ieguldījums būtu šo dzīvokļu nodošana dienestam, kā arī līdzfinansējums remontam, iekārtošanai – aptuveni 3000 eiro par katru. Kopumā izmaksas par vienu šādu izmitināšanu varētu sasniegt 17 000 eiro gadā. Pašu projektu īstenotu biedrība «Palēciens». Priekšsēdētājs Gundars Važa gan aicināja lēmumu noraidīt, jo pašvaldība, kā vairākkārt vēstīts, plāno likvidēt Irlavas bērnu un jauniešu centru «Sapņi», bet telpas paliks, un tur tad arī tos 6-7 Tukuma novada bērnus izmitināšot. Šis projekts, viņaprāt, problēmu nerisinot, jo projekts ilgst tikai trīs mēnešus, bet… ”Ko pēc tam?” retoriski vaicāja domes priekšsēdētājs. Deputāte Baiba Pļaviņa piebilda, ka Irlavā pabijuši bāriņtiesas pārstāvji, kas pirms tam iebilduši tam, ka Irlavā iespējams realizēt dzīvi ģimeniskā vidē. NU bāriņtiesa esot atzinusi – vide jauniešiem tur tomēr esot piemērota. G. Važa piebilda, katrā gadījumā tā Irlavā esot labāka, nekā līdzīgā iestādē Dobelē. Sociālā dienesta pārstāve Inga Eizengrauda, aicināta izteikt komentāru, gan norādīja, ka, piemēram, izmaksas šajā gadījumā nebūt neatšķiras no tā, ko pašvaldībai jau tā iegulda, lai nodrošinātu dzīvesvietu bez aprūpes palikušajiem novada bērniem; par izmaksām Irlavā– tās ir arī mazākas. Tāpat situācija, viņasprāt, Irlavā nemaz neesot tik piemērota. ”Kurā vidē, ko saucam par ģimenisku, gan mēs aizslēdzam virtuvi?” jautāja I. Eizengrauda. Tomēr deputāti lēma, ka jauniešiem tāpat ieteicamāk būtu apdzīvot telpas Irlavā, varbūt vienīgi samazinot apkalpojošā personāla skaitu un attiecīgi – izmaksas.
Tātad šo jautājumu uz domes sēdi nolēma nevirzīt. bet par pērējiem gala lēmums tiks pieņemts trešdien kārtējās novada domes sēdes laikā.
