Mājām nepieciešams ūdens un kanalizācija
Runājot par vecpilsētu, I. Liepiņš skaidroja, ka 1/3 daļa ir pašvaldības ēkas, kur daļa dzīvokļu ir privāti, daļa – pašvaldības, bet pārējās ir privātās: “Viena no lielākajām problēmām, par ko esam daudz dzirdējuši – ka šajās vecajās ēkās dzīvo tāds kontingents, kas tāpat neko nedarīs, tāpēc arī neviens cits neko tur nedara un tāpēc tur viss ir slikti, bet, lai kontingents mainītos, jābūt ilgtermiņa plānam, kā esošo situāciju mainīt. Un viens no risinājumiem ir šīs ēkas pārdot, protams, bez īrniekiem. To plānojam darīt ar bēdīgi slaveno māju Talsu ielā 32, kuras iedzīvotājiem tika ierādīti citi mājokļi, bet pašu ēku plānots pārdot izsolē. Šobrīd tā ir nodota tiesu izpildītājam, kas šo izsoli jau drīzumā organizēs.
Otrs risinājums, lai situāciju vecpilsētā uzlabotu, ir komunikācijas – mājām ir jābūt ūdensapgādei un kanalizācijai. Gandrīz visās ielās jau ir ierīkoti ūdens un kanalizācijas tīkli, tikai jāvērtē, cik daudz māju tām ir pieslēgušās, jo – ne visās ir iekšējās komunikācijas. Piemēram, Lielajā ielā 5 un 5a, ieguldot 60 000 eiro, pašvaldība šīs komunikācijas tagad ir ierīkojusi – kā pagalmā, tā dzīvokļos, un tikko šis projekts ir noslēdzies.
Privātajām mājām ir arī pašvaldības līdzfinansējuma programma, kas nodrošina pašvaldības atbalstu pieslēgumam līdz 2000 eiro, taču, iespējams, jādomā par atbalstu, lai varētu komunikācijas ierīkot arī pašā ēkā, ne tikai līdz tai. Runājot par siltumtrasi, tā ir ierīkota Lielajā ielā un daļā Talsu ielas, bet lielākajā daļā vecpilsētas māju ir krāsnis, un to ļoti labi var sajust – taupot naudu, daudzi savās krāsniņās dedzina visu, kas ir pa rokai, ieskaitot atkritumus, bet tas ir veselībai kaitīgi.”
Par lietus ūdeņiem
Vēl viena problēma vecpilsētā, kā skaidroja I. Liepiņš, ir lietus ūdens savākšana: “Tikko kā paveikti darbi Talsu ielā, lai novērstu to lietus ūdeņu satecēšanu māju pagalmos, kas lietū plūst lejup pa Kalna un Annas ielu. Līdz šim daļa šo ūdeņu satecēja Pauzera pļavās, bet tālāk tam nebija, kur palikt, tāpēc tagad visus grāvjus iztīrījām un ielikām komunikācijas. Tomēr, iespējams, vēl nāksies domāt, kā pasargāt Annas ielas pagalmus no mitruma.
Šāda pat problēma ir Dārza ielā, kur satek tie lietus ūdeņi, kas plūst lejup pa Lielo ielu un caur pagalmiem, bojājot ēkas un pašus pagalmus, nonāk jaunās sporta halles stadionā un, kas vissliktāk, – spiežas jaunās halles pamatos. Kopā ar SIA «Tukuma ūdens» esam meklējuši risinājumu, taču paši tādu neredzam, tādēļ nāksies piesaistīt speciālistus, kas varētu palīdzēt.”
Vēl pašvaldība iecerējusi savākt vismaz daļu lietus ūdeņu pie RIMI, kur lielās lietavās ūdens uzkrājas: “Plānojam izsludināt iepirkumu projekta izstrādei, lai pie ūdenstorņa varētu izveidot tādu kā uzkrājošo baseinu, kas uzņemtu vismaz daļu lietus laikā tur saplūstošo ūdeņu. Ir tādi piemēri Latvijā, kur tas ir izdarīts, bet pagaidām ir jāizstrādā risinājums. 100-procentīgi tas šo jautājumu nerisinās, taču palīdzēs problēmu mazināt. Globālāks risinājums būtu pārrakt visu Pasta ielu un ielikt tur ļoti liela diametra caurules, bet arī tam vajadzīgs projekts un lieli līdzekļi.”
Dzelzceļa tilts, Saules dārzs un Brīvības laukums
Gājēju tilts pār dzelzceļu, kas savieno Pils un Rūpniecības ielu, ir grausts, kuru pašvaldība ir pārņēmusi, un zināma attīstība, kā skaidroja I. Liepiņš, tā sakārtošanā ir notikusi: “Gandrīz pabeigta tehniskā projekta izstrāde, kas paredz sakārtot ne vien pašu tilta daļu, bet arī gājēju celiņu līdz Pils ielai, ierīkojot apgaismojumu. Patlaban notiek projekta ekspertīze, pēc tam varēs izsludināt iepirkumu darbiem.
Lielu pienesumu pašvaldībai nodrošinātu Saules dārza jeb pilsētas dienvidu nogāzes attīstība, kas plānos ir ielikta, lai no «Tukku Magi» varētu aiziet, piemēram, līdz kultūras namam un vēl tālāk – līdz mākslas skolai. Plāns ir izveidot apgaismotu pastaigu taku vietā, kur jau tagad ir vecais ceļš, vien jāiztīra krūmi. Šiem darbiem finansējumu plānots ielikt nākamā gada budžetā. Nāksies, protams, runāt arī ar tiem privāto īpašumu saimniekiem, kuru īpašumi te atrodas. Un nākotnē būtu jāveic projektēšana.
Vēl viens projekts, kas palīdzētu attīstīt pilsētas vēsturisko daļu, ir Brīvības laukuma pārbūve, kam jau gadu gaitā izstrādāti pat vairāki risinājumi, taču šobrīd nav domāts šo projektu attīstīt, jo prioritāte ir apakšzemes komunikāciju sakārtošana.”
Padomes dalībnieki interesējās, vai labāka nākotne sagaidāma arī ar zaļu tīklu apvilktajam graustam – privātīpašumam – pašā laukuma centrā? I. Liepiņš skaidroja, ka ēkai ir nomainīts jumts, lai to saglabātu, un, cik viņam zināms, notiek pārrunas ar projektētājiem.
Par kultūras nama un apkārtnes attīstību
Stāstot par Tukuma kultūras nama attīstību, I. Liepiņš pieminēja arī tā apkārtnē esošos īpašumus, kas ir sliktā stāvoklī, un to vidū ēkas Lielajā ielā 3, no kurām redzamākā ir tautā iesauktā šķībā māja. Izpilddirektors skaidroja, ka šīs mājas iedzīvotājiem tiek piedāvāti dzīvokļi citur, un lielākā daļa šo iespēju jau izmantojuši, bet vēl palikuši divi vai trīs privātie dzīvokļi. Cik zināms, uz vienu dzīvokli ir nostiprināta hipotēka, līdz ar to ir problēmas.
Padomes pārstāvis Nikolajs Iškovs skaidroja: viens cilvēks sūdzējies, ka viņam piedāvāts nelīdzvērtīgs mājoklis ļoti sliktā stāvoklī. I. Liepiņš aicināja cilvēkus vērsties pašvaldībā un risināt šo jautājumu, taču, cik viņam zināms, katram iedzīvotājam tiek piedāvāti vairāki mājokļa varianti. Tomēr par šo ēku nākotni vēl nāksies domāt, jo bija doma šīs ēkas nojaukt, lai varētu veidot stāvvietas un ērtāku piebraukšanu, taču Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde ir liegusi ēkas nojaukt, līdz ar to tām būs jāmeklē cits pielietojums, domājot, kā tās un teritoriju attīstīt nākotnē, piemēram, pēc pārbūves tur pārcelt Tūrisma informācijas centru vai piedāvājot kādu citu sabiedrisku pakalpojumu.
Kultūras nama ēkai izstrādāts skiču projekts, un šim darbam ticis pieaicināts Zaigas Gailes arhitektu birojs. Tagad tiek sagatavots projektēšanas uzdevums, lai varētu izstrādāt tehnisko projektu. Ir iecere maksimāli atstāt esošo apjomu, lai saglabātu vēsturisko Viesīgās biedrības ēku, kur paredzēta galvenā ieeja un garderobe, no kuras varēs ērti aiziet uz zāli. Jaunajā daļā ir paredzēts stiklots ātrijs triju stāvu augstumā, kur būs arī lifts. Skatuvi paredzēts paplašināt, kā arī lielo zāli veidot ar nelielu slīpumu, kas būs maināms, tāpat plānots daudz pamatīgāk izmantot pagraba un šobrīd neizmantoto jumta stāvu, lai izveidotu palīgtelpas un kabinetus darbiniekiem. Pārplānojot veco un jauno ēku, plānots iegūt papildus izmantojamus 1000 m², ieskaitot papildu mēģinājumu telpas. Ēkas pārbūvei plānots piesaistīt arī projektu finansējumu, taču tas ir iespējams tikai tad, kad ir gatavs projekts.
Par mākslas un mūzikas skolu
Vēl viens jautājums no padomes bija par Tukuma Mākslas un Tukuma Mūzikas skolu attīstību. I. Liepiņš skaidroja, ka ir dažādi risinājumi, piemēram, abām skolām būvējot jaunu ēku, jo esošajās telpās vietas nepietiek ne mūzikas, ne mākslas skolai. Viens no risinājumiem ir jauno ēku būvēt tukšajā laukumā pie mākslas skolas, kur ir pašvaldībai piederošā zeme, bet šobrīd darbība uz priekšu nenotiek tik ātri, kā gribētos. G. Zariņš iebilda, ka turpat ir arī brūkoši šķūņi, tāpēc arī tur vajadzīgs risinājums. I. Liepiņš skaidroja, ka Mākslas skolas ēkā ir arī trīs dzīvokļi, kas nav pareizi, tāpēc tas atkal prasa risinājumu.
Liene Kurka atzina, ka šobrīd ir ļoti vajadzīgs risinājums, kā bērnus izlaist pie skolas, lai viņi varētu nokļūt uz dejošanu. Diemžēl bērniem nākas skriet pāri ielai ar intensīvu satiksmi. Vēl viena problēma: kad vecāki aizved bērnus uz pulciņiem, viņiem nav kur palikt, jo nav telpu. Tad vai nu jāgaida ārā – labi, ja ir silts laiks, bet lielākoties tas tā nav, tāpēc tie, kam ir, sēž mašīnās, bet pārējie gaida uz ielas. I. Liepiņš atzina, ka patiesībā ar abu skolas ēku risinājumiem nekur tālu nav tikts, jo ir dažādi varianti, ir grūti izšķirties par vienu risinājumu. Viena no versijām bijusi arī uzrunāt bijušo palīgskolas (Tukuma Vācu biedrības ēkas) īpašnieku un tur plānot mūzikas skolu, bet pie mākslas skolas – izmērā nelielāku piebūvi…
Ko darīt «Tukku Magi?
Vēl viens risinājums, kā atzina I. Liepiņš, ir abas šīs skolas paredzēt «Tukku Magi» lielajā ēkā, kuras īpašnieks ir izteicis piedāvājumu nodot šo ēku pašvaldībai, ja tai būtu skaidrs redzējums, kā to nākotnē izmantot: “Bijām šo ēku apskatīt un secinājām, ka apjoms tai ir ļoti liels, turklāt šajā ēkā vēl būtu jāplāno kāds objekts, kas varētu piesaistīt arī tūristu uzmanību, un līdz ar to nestu pienesumu pilsētai. Piemēram, tas varētu būt laikmetīgās mākslas muzejs vai kaut kas tamlīdzīgs. Tomēr tam būtu nepieciešams arī atbilstošs finansējums un arī, visdrīzāk, valsts atbalsts. Saruna ar Kultūras ministru par to ir bijusi, taču tās vēl ir jāturpina. Padomes pārstāvji atzina, ka risinājums ar «Tukku Magi» būtu ļoti labs, jo pilsētā ir vajadzīgs tāds centrs, kādi ir arī citās pilsētās, no kā viss pārējais attīstās, un šī vieta tāda varētu būt.
Agita Puķīte
