Kur paliek mūsu nauda MAF
Finanšu komitejas un domes sēdē
- augustā notika Tukuma novada domes Finanšu komitejas sēde un 31. augustā – domes sēde, kurā deputāti lēma par finanšu līdzekļu atvēlēšanu dažādām vajadzībām, to vidū vētras seku novēršanai, papildus būvdarbiem un īpašumu iegādei.
Palielina SIA «Tukuma ūdens» pamatkapitālu
Jau šī gada 26. janvārī deputāti apstiprināja rīcības plānu, kurā tika paredzēta kārtība komunālo pakalpojumu sniegšanai Tukuma novadā. Līdz ar šo plānu tika noteikts, ka sociālās aprūpes centra «Rauda» ūdenssaimniecības pakalpojumi tiek nodoti SIA «Tukuma ūdens». Uzņēmums tos no 1. augusta ir pārņēmis, taču vienlaikus ir jāpārņem arī «Raudai» piederošās ūdensapgādes un sadzīves kanalizācijas inženierkomunikāciju trases un būves, kuras SIA «Baltijas vērtētāju grupa DDS» novērtējusi par 224 200 eiro (ūdensapgādes tīkli –
63 500 eiro, sadzīves kanalizācijas tīkli – 160 700 eiro). Šie tīkli, kā lēma deputāti, ar atbilstošo vērtību tiks ieguldīti SIA «Tukuma ūdens» pamatkapitālā.
Jāpiebilst, SIA «Tukuma ūdens» šī gada martā bija norādījis, ka uzņēmumam būs nepieciešami ieguldījumi «Raudas» ūdenssaimniecībā 34 300 eiro apmērā, lai uzmērītu ūdensvada (~1 km) un kanalizācijas (~0,6 km) sistēmas un lai novērtētu ūdenssaimniecības pamatlīdzekļus, uzstādītu ūdens skaitītājus, pārbūvētu ūdensapgādes un notekūdeņu automātikas sistēmas un tajās ierīkotu elektrības skaitītājus.
Vai samazinās tarifu?
Finanšu komitejas sēdē deputāts Juris Šulcs interesējās, vai plānots pārrēķināt SIA «Tukuma ūdens» tarifus, jo uzņēmumam 2023. gada 2. ceturksnī ir bijusi būtiska peļņa – 303 708 eiro: “Ja pareizi atceros, tad gadījumos, ja peļņa par 5 vai 7% pārsniedz plānotos ieņēmumus, pārrēķina tarifus. Domāju, ka mums ir jādomā par cilvēkiem, lai viņiem mazāk jāmaksā, nevis tikai par uzņēmuma peļņu.” Viņš arī interesējās, kāds peļņas procents jāsasniedz, lai tarifu pārrēķinātu. Taču nekāda atbilde sēdē viņam netika sniegta. Pašvaldības izpilddirektors Ivars Liepiņš skaidroja, ka tarifs jau nesen kā ir samazināts. J. Šulcs interesējās, vai tas noticis, izvērtējot 2. ceturkšņa finanšu rezultātus, uz ko I. Liepiņš atbildēja, ka šis samazinājums nav bijis saistīts ar «Tukuma ūdens» finanšu rādītājiem, bet gan ar elektrības cenas samazināšanos.
Līdzekļus izlietos plānotajiem darbiem
Domes sēdē par šo jautājumu netika runāts, tāpēc pēc sēdes interesējāmies, vai uzņēmumam, ņemot vērā peļņas pieaugumu 2. ceturksnī, ir jāiesniedz Sabiedrisko pakalpojumu regulatoram zemāka tarifa projekts vai nav. Kā skaidroja SIA «Tukuma ūdens» ekonomists Kristaps Kārkliņš, tarifs pieaug vai samazinās gadījumos, ja pieaug vai samazinās uzņēmuma ieņēmumi, piemēram, ja jūtami pieaug izdevumi par elektrību, tas nozīmē, ka tarifs tiek palielināts, bet ja pieaug ieņēmumi par pārdoto pakalpojumu, tarifs tiek samazināts: “To visu, vērtējot uzņēmuma finanses, vērtē Sabiedrisko pakalpojumu regulators. Konkrētajā situācija 2. ceturkšņa pelņa ir naudas uzkrājums, kas tiks izlietots, lai pildītu ar uzņēmuma dibinātāju – pašvaldību – saskaņoto iepirkumu plānu. Mēs gadu gaidījām jaunu tehniku, ko tagad esam saņēmuši un par to būs jāmaksā. Tiek veikti būvdarbi, kas būs jāfinansē, un, galvenais, esam pārņēmuši vairāku ciemu ūdenssaimniecības, kurās arī būs vajadzīgi ieguldījumi.”
Pils tornim piešķir papildu finansējumu
Vēl deputātiem bija jāskata jautājums par papildus finansējums Pils torņa jumta seguma nomaiņai. Kā sēdē informēja pašvaldības speciāliste Santa Haferberga, uzsākot jumta demontāžas darbus, konstatēts, ka siju gali ir iemūrēti, kā arī virs mūrētās velves ir betona aizpildījums. Atsedzot šos siju galus, konstatēts, ka tie ir bojāti, tāpēc tika pieņemts lēmums atbrīvot siju sānus un galus no tieša kontakta ar betonu un izvērtēts siju tehniskais stāvoklis. Vēl konstatēts, ka arī mūrbaļķis ir neatgriezeniski bojāts. Līdz ar to SIA «Pretpils», kas veic būvdarbus, jāveic neparedzēti darbi par 25 988,56 eiro. Kā skaidroja S. Haferberga, iepirkuma līguma summa līdz ar to ir pieaugusi par 19,62%, taču viņa kliedēja deputātu bažas par to, ka papildu finansējuma vēlreizējs pieaugums varētu draudēt ar jaunu iepirkumu, jo – šos darbus iepriekš nav bijis iespējams paredzēt iebūvēto konstrukciju dēļ. Vienlaikus deputāti pagarināja darbu izpildes termiņu līdz šī gada 31. oktobrim, jo, kā minēts 15. martā noslēgtajā līgumā, – tie bija jāpaveic četru mēnešu laikā, tātad līdz 15. jūlijam, ko papilddarbu dēļ uzņēmējs nevarēja ievērot.
Jāpiebilst, ka projekta kopējās izmaksas ir 140 023,63 eiro, no kurām būvdarbu izmaksas pēc iepirkuma – 132 393,63 eiro. Savukārt Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde šim projektam ir piešķīrusi valsts budžeta finansējumu 25 000 eiro. Neparedzēto darbu izmaksas 25 988,56 eiro apmērā muzejs segs no ieņēmumiem par maksas pakalpojumiem.
Apstiprina domes priekšsēdētāja rīkojumus
Domes sēdē deputāti apstiprināja domes priekšsēdētāja Gundara Važas 8. un 16. augustā izdotos rīkojumus, kas tapa pēc 7. augusta vētras un krusas nodarītajiem postījumiem. Šie rīkojumi paredzēja izmaksāt vienreizēju pabalstu, kas var tikt izmantots gan kā pagaidu risinājums ēkas sakārtošanai un pasargāšanai no bojāejas, gan arī lai atjaunotu tās iepriekšējo stāvokli. Rīkojumos bija minēts, ka atbilstoši provizoriskai tāmei un/vai iesniegtajiem čekiem tiek izmaksāta naudas summa, kas individuālai dzīvojamai mājai vai dzīvojamai telpai nepārsniedz 3000 eiro vienam īpašniekam (īrniekam), ar nosacījumu, ka atbalsta apmērs nepārsniedz 20 eiro par vienu kvadrātmetru atjaunojamās platības un ja iesniedzēja dzīvesvieta ir deklarēta Tukuma novadā. Savukārt 16. augusta rīkojums vēl paredzēja, ka daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām atbalsta apmērs nevar pārsniegt 20 eiro par vienu kvadrātmetru atjaunojamās platības.
Domes sēdē G. Važa skaidroja, ka līdz 28. augustam kopumā izmaksāti 243 000 eiro: “Ja īpašumam bija viens īpašnieks, devām līdz 3000 eiro; ja 2 – katram devām līdz 1500 eiro, ja trīs – katram 1000 eiro. Bet nav tā, ka dāsni visiem dalījām naudu. Konstatējām, ka apdrošināti ir tikai kādi 7% īpašumu. Lai saņemtu ieguldīto finanšu līdzekļu 50% atmaksu no valsts, līdz 7. septembrim Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai jāiesniedz pirmā informācijas daļa par izmaksātajām naudas summām, bet otrs informācijas sniegšanas datums ir 13. oktobris. Pašvaldība ir noteikusi, ka līdz 8. septembrim vēl var iesniegt iesniegumus par nepieciešamo atbalstu.
Kas attiecas uz Jaunpils pili, darbu kontroltāme ir 880 000 eiro + PVN, bet redzēsim, cik lielu summu pašvaldība saņems no apdrošinātājiem.”
Vaicāts, vai arī viņš parakstījis vēstuli Valsts prezidentam par ministriju kavēšanos atbalsta sniegšanā, G. Važa atzina, ka parakstījis šo vēstuli, par ko arī Ekonomikas ministrija viņu ”audzinājusi” – kāpēc vērsies publiski, ne ministrijā. Bet G. Važa atzina, ka par šiem jautājumiem uzreiz interesējies; ministrijām viedoklis bijis arī, piemēram, par atbalstu mazajiem uzņēmējiem līdz 3000 eiro un, ka pārējo, kas nepieciešams varētu aizņemties, bet tas nekur publiski nav parādījies. Turklāt par saimniecības ēkām vispār netika runāts…
Atbalsta Jaunpils draudzi
Finanšu komitejas sēdē deputātiem bija jālemj, ar kādu naudas summu atbalstīt Jaunpils draudzi, kas bija lūgusi pašvaldības atbalstu, lai segtu vētras zaudējumus 5900 eiro apmērā. G. Važa skaidroja, ka no tā atbalsta, kas paredzēts iedzīvotājiem, līdzekļus piešķirt draudzei nevar un arī par simtprocentīgu atbalstu pat nevar būt runas. I. Liepiņš skaidroja ir bijis baznīcā, kur darbi jau ir uzsākti, – tiek restaurēti logi un jāremontē jumta segums, kam finansējums ir. Sākotnēji bija plāns atbalstīt Jaunpils draudzi ar 1000 eiro, taču deputāte Ligita Gintere un Juris Šulcs rosināja piešķirt 3000 eiro, jo pašvaldībā iesniegtā tāme, izvērtējot reālo situāciju, jau ir pieaugusi līdz aptuveni 7000 eiro. Balsojumā vairākums deputātu nosliecās par labu 3000 eiro lielam atbalstam, šī nauda tiks samaksāta no ziedojumu konta. ”Ziedots ar iemaksu kontā tika diviem mērķiem – Jaunpils pilij – 14 370 eiro un dabas stihijā cietušo atbalstam – saziedoti 3900 eiro, no kā arī varam segt šos izdevumus,” tā priekšsēdētājs. Tomēr, kā atzina G. Važa, šī ir mācība, ka ēkas ir jāapdrošina, jo tās ir lielas un, ja kaut kas atgadās, izmaksas ir lielas.
Pirks īpašumu Melnezera ielā 1
Jau vairākkārt esam rakstījuši par to, ka pašvaldībai piederošā ēka Melnezera ielā 1 jeb agrākais dosafs atrodas uz citam īpašniekam piederošas zemes, un tas apgrūtina šī īpašuma attīstību, it īpaši tāpēc, ka šajā ēkā tiek īstenots deinstitucionalizācijas projekts. Tāpat ir plāns ēku pārbūvēt, attīstot Tukuma Sporta skolas šautuvi, un visbeidzot šādi tiktu izbeigts dalītais īpašums. Īpašuma kadastrālā vērtība uz 1. augustu bija 11 622 eiro, bet vērtējums, ko veikusi SIA «Interbaltija», – 82 600 eiro. Deputāti lēma šo zemes īpašumu iegādāties par vērtējuma cenu 82 600 eiro. Pirkuma darījumam nepieciešamos izdevumus lēma segt no Īpašumu nodaļas budžeta tāmes līdzekļiem.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju “Kur paliek mūsu nauda?” saturu atbild SIA “Novadu Ziņas”. #SIF_MAF2023
