Tukuma novada domes Finanšu komitejas sēdē 24. augustā deputāti sprieda par atbalstu SIA «Komunālserviss TILDe», kas bija lūdzis pašvaldībai piešķirt 27 876 eiro, lai tos ieguldītu Tukuma tirgū. Tiesa, ar naudas piešķiršanu tik viegli vis nevedās – deputāti ilgi diskutēja par to, kādi darbi tirgū veicami un kādi plāni vajadzīgi, lai ieguldījumus attaisnotu.
Kāpēc vajag naudu un kur to liks?
Uzņēmuma vadītājs Sergejs Kirilovs skaidroja, ka tirgus «TILDEi» nodots 2020. gadā, bet – bez papildu līdzfinansējuma, tāpēc arī iepriekš nekādi lielie darbi nav izdarīti. Bet nu, lai tirgus teritoriju sakārtotu, ir jāizdara vairāki lielāki darbi – ir jāsamaksā par elektrības sakārtošanu, savu laiku nokalpojušo kiosku demontāžas darbiem, videonovērošanu paviljonos un āra teritorijā, kā arī jaunu tirdzniecības galdu izgatavošanu – tos plānots izgatavot divu mēnešu laikā. Pašam uzņēmumam nav tādas naudas, arī tirgum ne, jo elektrības cenu pieauguma dēļ tas nonācis mīnusos, tāpēc finansējums tiek prasīts tirgus īpašniekam – pašvaldībai.”
Deputāte Gunda Cīrule atzina, ka jau pirms nedēļas, kad šis jautājums skatīts Vides un komunālo jautājumu komitejā, prasīts kāds redzējums tam, kas tirgū tiek plānots. ”Bet tā prezentācija, kas darba materiāliem pievienota pirms domes sēdes, nav gatavota uz šo sēdi, tāpēc deputātiem ir jāzina, kāds ir šodienas redzējums, ja reiz prasāt no pašvaldības 27 000 eiro? Cik prasīsiet pēc nedēļas, pēc mēneša, pēc pusgada? Ja jūs norādāt, ka vajadzīgi 1500 eiro videonovērošanai, tad gribu teikt, ka tie ir ikdienas darbi, kas būtu jāspēj finansēt par savu naudu,” tā G. Cīrule.
- Kirilovs skaidroja, ka 2020. gadā izstrādātā tirgus ekonomiskā analīze un biznesa plāns jau toreiz paredzēja, ka tirgus nebūs pelnošs un ka būs nepieciešams līdzfinansējums no domes: “Dokumentos bija minēti 50 000 līdz 100 000 eiro gadā. Cik zinu, arī pagājušajā gadā tika iesniegts finansējuma pieteikums par 70 000 eiro, bet tas netika atbalstīts. Tāpēc tagad lūdzam palīdzību, jo pašiem mums nav tādas naudas, lai varētu veikt šādus ieguldījumus. Ja dome pateiks “nē”, tad būs jāpaaugstina nomniekiem cenas un jāmēģina tādā veidā nosegt izmaksas.”
Arī domes juriste Ilze Blanka skaidroja, ka, izstrādājot biznesa plānu, šie 50 000 – 100 000 eiro, kas tajā minēti, bijusi minimālā tirgus uzturēšanas nauda gadā, lai vispār tirgus varētu darboties.
Deputāts Mārtiņš Limanskis vēl interesējās, kāds ir uzņēmuma plāns tirgus sakārtošanai, piemēram, kādi darbi bijuši iekļauti tajos 70 000 eiro, kas bija prasīti šī gada budžetā, bet netika piešķirti. S. Kirilovs skaidroja, ka pieprasījumā bijuši iekļauti paviljonā nepieciešamie ieguldījumi, arī laukuma bruģēšana, taču ar šiem darbiem tomēr izlemts nogaidīt, jo vispirms ir jāsakārto apakšzemes komunikācijas. Vēl šajā summā bija paredzēta jau minēto jauno galdu izgatavošana.
Pašvaldības izpilddirektors Ivars Liepiņš rezumējot atzina, ka nav pareizs uzstādījums, ka «TILDei» jāfinansē tirgus no citiem darbības virzieniem. Ja reiz pašvaldība pieprasa ieguldījumus, tai arī finansējums jāpiešķir. “Par galdiem bija iepirkums, un visi dokumenti ir pievienoti, tāpat kā par elektrību,” uzskata izpilddirektors.
Diskusijas nerimst
Lai arī deputātu viedoklī par to, ka tirgū ieguldījumi vajadzīgi, neatšķīrās, tomēr lielākā daļa uzskatīja, ka finansējuma pieprasījumam tomēr jābūt detalizētam un ka pašvaldības uzņēmumam daudz aktīvāk būtu jārūpējas par viņam uzticēto teritoriju.
Deputāts Guntars Indriksons piebilda, ka pašvaldībai būtu jādomā par tirgus attīstību kopumā un ieguldījumu, kā arī par to, lai tirgu popularizētu un lai tajā notiktu dažādi pasākumi, kā tas ir citās vietās: “Taču nedomāju, ka ar galdiem vien būs līdzēts, visdrīzāk, jāsāk ar visas teritorijas sakārtošanu.” To, ka ieguldījums vajadzīgs, atzina arī deputāte Ligita Gintere, kā piemēru minot pašvaldība atbalstīto nelielo tirdziņu Jaunpilī, lai vismaz šī vieta būtu sakārtota, jo tirgus vienlaikus ir arī apskates vieta. Bet līdz ar ieguldījumiem, viņasprāt, esot arī nepieciešams konkrēts finansējuma plāns pa gadiem. Tam piekrita arī pašvaldības vadītājs Gundars Važa, kurš skaidroja, ka, neatkarīgi no diskusijām, tirgum nav iedots ne cents, tāpēc arī tajā nekas nav mainījies. Arī Engurē par projektu līdzekļiem pašvaldība tirgošanās vietu sakārtojusi, bet tas, ka ar vienu projektu visas Tukuma tirgus problēmas nevarēs atrisināt, arī ir skaidrs.
- Kirilovs skaidroja, ka elektrība ir sakārtota pirms trim mēnešiem un par šiem darbiem ir samaksāts, nojumes ar saviem spēkiem ir demontētas, bet vēl jānojauc kioski. Videonovērošanai cenu aptauja ir notikusi, piedāvājumi saņemti un tiek vērtēti. Deputāti par šo vēl jautāja, vai ir domāts savienot tirgus videonovērošanas iekārtu ar tām, kas jau pilsētā ir uzliktas, taču diskusijās noskaidrojās, ka tas tomēr nav darīts, tāpēc S. Kirilovam šāds uzdevums sadarbībā ar Pašvaldības policiju tika uzdots.
Bet deputāts Juris Šulcs, pievienojoties diskusijai, gan pauda kolēģu vairumam pretēju viedokli, iebilstot, ka, piešķirot šos līdzekļus, tiekot kropļota konkurence, jo tirgū arī norisinās tirdzniecība. Un pašvaldībai būtu jādomā, vai tai šāds īpašums ir vajadzīgs, jo, iespējams, īpašumu iznomājot, ieguvums pašvaldībai būtu daudz lielāks, nekā šobrīd. Agrāk īpašnieks tikai diktējis noteikumus un pašvaldība, kam piederēja zeme, neko nevarēja izdarīt, bet tagad viss īpašums ir vienās rokās, tāpēc īpašuma iznomāšanai jau ir nopietns pamats. Domes priekšsēdētāja vietniece Inga Priede gan iebilda, ka Kandavā tirgus ir privātās rokās, un šis solis nav attaisnojies – uzņēmējs tikai cīnās par izdzīvošanu un gadiem nespēj neko tirgū ieguldīt. Kāds tā iekārtojums pirms gadiem desmit bija, tāds tas esot arī tagad.
Arī izskats ir svarīgs
Deputāte Dace Lebeda interesējās, vai tirgus apsaimniekotājs, domājot par jauniem galdiem, ir aprunājies ar Tūrisma un mantojuma attīstības nodaļas vadītāju Ingrīdu Smuškovu par to vizuālo izskatu? «TILDes» vadītājs skaidroja, ka kopīga tikšanās ir bijusi, bet konkrēts plāns nav izstrādāts. I. Smuškova informēja deputātus, ka ir tikusies ar tirgus pārstāvi: “Pirmais solis ir tāds, ka jāsakārto galdi, kas arī radīs sakārtotāku izskatu galvenajā ejā. Tad, kad ir ziedu, augļu un dārzeņu sezona, tirgus dienās viss ir kārtībā, bet, kad nav tirgus dienu, skats tur nav labs. Un tālāk ir darbs pie žoga un izkārtnēm.”
Savukārt skaidrojot, kāpēc sākts ar galdiem, I. Smuškova atzina, ka pirms vairākiem gadiem bijis konkurss tirgus rekonstrukcijai, un tajā iesniegti divi projekti, kas abi atzīti par smukiem, bet nepraktiskiem, jo tirdzniecības vietas nebija parocīgas un arī pircēju plūsmas nebija pareizi plānotas, tāpēc šie projekti tālāk netika virzīti: “Turklāt, veicot tik apjomīgus darbus, tirgus uz laiku būtu jāslēdz, tāpēc tika lemts iet soli pa solim un sakārtot tirgu pamazām, sākot ar elementārām lietām un netraucējot tirgošanos. Un šāds solis arī ir sperts.”
Par elektrību
Vēl komitejas sēdē deputāti interesējās, kā nomnieki norēķinās par elektrību, – pērn «TILDes» maksa un tirgus īrnieku daļa bijusi pusi uz pusi, bet tagad tā atšķirība esot lielāka, tad – kā tiek izrakstīti rēķini? Vai tad viņiem nav skaitītāju, ja reiz apsaimniekotājs rēķina fiksētu maksu? S. Kirilovs skaidroja, ka vieniem ir skaitītāji, bet citiem nav, tāpēc tiem rēķina fiksētu maksu: ”Nākotnē mēs šo elektrības sadali plānojam sakārtot, jo elektrības cenas strauji kāpj.”
M. Limanskis vēl interesējās, kāpēc atslēgta saldētava. S. Kirilovs stāstīja, ka tā ir atslēgta tikai nedēļas garumā: “Tos, kas izmanto saldētavas, informējām, ka cenas ir palikušas dārgākas un, ja grib saldētavas lietot vairākas dienas, būs vairāk jāmaksā, taču nekādas klientu vēlmes pēc tā nebija, tāpēc tagad saldētava strādā tikai piektdienās un sestdienās.”
Jāpiebilst, ka deputāti nolēma: novada domes sēdē diskusijas par tirgus jautājumiem turpināsies.
Par tirgu lems šomēnes
Tā kā pēc Finanšu komitejas sēdes šis jautājums 31. augustā domes sēdē netika skatīts, interesējāmies, kas ar plānoto ieguldījumu tirgū un tur veicamajiem darbiem notiks tālāk. Vai pašvaldība ieguldīs naudu, vai arī viss paliks tā, kā ir šobrīd? Pašvaldības vadītājs Gundars Važa skaidroja, ka jautājums no domes sēdes darba kārtības izņemts, jo vajadzīga lielāka izpēte par galdiem, kurus «TILDe» plāno iegādāties: “Kopumā ir trīs piedāvājumi, taču vēlamies tos pamatīgāk izvērtēt. Šobrīd ir piedāvājums veidot koka galdus, taču, mūsuprāt, būtu jāmeklē risinājums, kas varbūt izmaksātu dārgāk, taču kalpotu ilgāk – piemēram, desmit gadus. Arī metāla konstrukcijas prasa izvērtējumu. Tas, ka šis jautājums par mēnesi ir atlikts, neko daudz nemainīs – septembra sēdēs to skatīsim vēlreiz un par finansējumu lemsim kopā ar pašvaldības šī mēneša budžeta grozījumiem.”
