Nevienam nav noslēpums, ka Tukuma tirgus jau gadiem ilgi prasīties prasās pēc atjaunošanas. Par to, ka lietas labā kaut kas ir jādara, jau pagājušā gada 15. decembrī pašvaldības pārstāvji runāja ar tirgus būvju īpašniekiem. Šīs sarunas rezultāts bija jau februārī izsludinātais Tukuma tirgus vizuālās koncepcijas metu konkurss. Tā pirmais termiņš noslēdzās bez rezultātiem šī gada 31. maijā, savukārt otrajā termiņā, kas noslēdzās 1. augustā, tika iesniegti divi piedāvājumi. Konkursa nolikums paredzēja, ka metā jāatspoguļo arhitektoniski telpiskais risinājums visai teritorijai, objekts jāintegrē konkrētajā pilsētvidē, jānosaka funkcionālais zonējums, jānorāda risinājums tirgus ieejas vārtiem, nojumēm, arhitektūras mazajām formām, norādēm, izkārtnēm, kā arī tirgus ēku atjaunošanai.
Tirgus metu konkurss – bez rezultātiem
Noteiktajā termiņā savus piedāvājumus iesniedza divi pretendenti. Pēc piedāvājumu izvērtēšanas konkursa komisija, kurā darbojās Tukuma novada domes priekšsēdētājs Ēriks Lukmans, izpilddirektors Māris Rudaus-Rudovskis, domes galvenā arhitekte, būvvaldes vadītāja Iveta Vistapole, Arhitektūras nodaļas vadītāja Zane Koroļa, ainavu arhitekte Maija Fogele, arhitekte Aivita Milta, Saldus novada pašvaldības galvenā arhitekte Ingrīda Andersone, Tukuma Tūrisma un informācijas centra vadītāja Ingrīda Smuškova, SIA «Tukuma rajona patērētāju biedrība» valdes locekle Irīna Taube, SIA «Nēģis» valdes loceklis Erlens Markovskis un SIA «Skrīne» valdes locekle Gunita Fogele, otrdien, 10. oktobrī, publiskoja metu konkursa ziņojumu.
Kā stāstīja komisijas sekretārs, domes iepirkumu speciālists Jānis Lukševics, konkursā bija iesniegti divi piedāvājumi: “SIA «Huma arhitektu studija» iesniedza piedāvājumu ar devīzi «Tirgus», savukārt personu apvienība SIA «A Plus Solution» un SIA «R.E.D. arhitekti» – piedāvājumu ar devīzi «TTL017». Godalgotās vietas pēc komisijas vērtējuma netika noteiktas, jo neviens no iesniegtajiem metiem netika atzīts par realizējamu esošajā pilsētvidē, taču tika piešķirtas
veicināšanas prēmijas. Par augstāko punktu skaitu 1000 eiro veicināšanas prēmija piešķirta SIA «Huma arhitektu studija», savukārt 500 eiro – SIA «A Plus Solution» un SIA «R.E.D. arhitekti».”
Visdrīzāk – jauns konkurss
Vaicāts, kāpēc šie projekti nav īstenojami, J. Lukševics skaidroja, ka abi piedāvājumi paredzēja lielas izmaiņas tirgus teritorijā, kas esošajā situācijā neesot realizējams: “Pirmkārt, īpašumi tirgus teritorijā pieder dažādiem īpašniekiem, kas sarežģī tik apjomīgu projektu īstenošanu, otrkārt, jau pieminētais piedāvāto projektu apjoms ar izmaksām līdz pat 2 miljoniem eiro ir par lielu tik nelielai teritorijai. Tukums nav tik liela pilsēta, lai varētu atļauties tik lielas investīcijas tirgū.” Vaicāts, kādas būs tālākās darbības saistībā ar tirgus koncepcijas attīstību, J. Lukševics skaidroja, ka visdrīzāk tiks izsludināts iepirkums nojumes būvniecībai, jo tā ir šobrīd vissāpīgākā problēma, īpaši jau lietus laikā. Vai tā būs viena vai vairākas nojumes, tas jau būs atkarīgs no piedāvājuma.”
Ar tirgus attīstību nevar gaidīt
Tā par metu konkursu teica Gunita Fogele no SIA «Skrīne»: “Piedāvājumi bija pārāk tālu no īstenības. Vienīgais, kas bija pieņemams, bija piedāvājuma ar devīzi “Tirgus” lielā nojume, jo tieši šāda nojume tirgus centrālajā daļa ir vajadzīga, lai cilvēki var iepirkties ne tikai labos laika apstākļos, bet arī lietū, un lai pārdevējiem arī nav jāstāv lietū, kā tas ir tagad. Man ir ļoti žēl, ka gada laikā mēs neesam uz priekšu pavirzījušies ne par soli un tirgū šajā laikā nekas nav izdarīts. Par to noteikti ir jādomā gan pašvaldībai, kas ir zemes īpašnieks, gan SIA «Tukuma tirgus», kam pieder liela daļa ēku, gan visiem tirgus ēku īpašniekiem, jo jau tagad cilvēku paliek mazāk. Kauguru un Talsu tirgus piemērs apliecina, ka cilvēki nevēlas iepirkties sliktos apstākļos. Tad jau iedzīvotāji labāk izvēlas lielveikalus. Bet ne jau ar tādu mērķi mēs tirgū strādājam. Mēs visi vēlamies, lai mūsu tirgus ir labākais un – lai tas būtu arī vizuāli pievilcīgs.”
Jābūt partnerībai ar pašvaldību
SIA «Tukuma rajona patērētāju biedrība» valdes locekle Irīna Taube, vaicāta, kā vērtē abus tirgus koncepcijas metus, atzina, ka no abiem variantiem ir detaļas, ko var izmantot: “No pirmā varianta tā ir vienotā nojume, bet no otrā varianta tas varētu būt apgaismojums. Tomēr kopumā abi šie meti bija diezgan utopiski. Lai kaut ko varētu darīt, ir jāizlabo tā totālā kļūda, kas ir izveidojusies ar dalīto īpašumu – tirgus zeme pieder pašvaldībai, bet ēkas vienā tirgus daļā – Patērētāju biedrībai. Ja reiz pašvaldība ir zemes īpašnieks, tai arī vajadzētu domāt par komunikācijām – kanalizāciju, ūdensvadu, internetu.”
Vaicāta, kāds varētu būt risinājums ar vienoto nojumi, I. Taube skaidroja, ka situācija nav tik vienkārša: “Esošās tirgus nojumes ir ierakstītas zemesgrāmatā uz Patērētāju biedrības vārda; ja mēs tās nojaucam un piekrītam, ka pašvaldība būvē savu nojumi, tad par to ir jāvienojas, jo mēs zaudējam savu īpašumu. Mēs varētu piekrist uz tādiem nosacījumiem, ka – labi, mēs nojaucam nojumes, pašvaldība uzbūvē savu, savukārt mēs iekasējam maksu, kas būtu kā kompensācija, ka atsakāmies no sava īpašuma. Kā jau teicu, šis dalītais īpašums nav vienkārši pārvaldāms – mums ir jāvienojas par partnerību, ja gribam tirgu attīstīt, un nevienam jau nav šaubu, ka tirgus ir jāattīsta, jo tas nevar pastāvēt tādā izskatā, kāds tas ir tagad.” Vaicāta, vai ir plānots ieguldīt, piemēram, tais pašās nojumēs, I. Taube skaidroja, ka šobrīd nojumēs neieguldīs, kamēr nav panākts kāds risinājums, lai nauda nebūtu nomesta zemē: “Mēs ieguldām savās ēkās – atjaunojām zivju paviljonu, remontējām jumtu utt.”
