Tā jau nebija salna, tas bija īsts sals!
Dzintra Dēķena, Latvijas Dārzkopības institūta pētniece:
– Tā kā institūta filiālē Pūrē ir iestādīts jauns dārzs, jaunas kolekcijas, mēs savus stādījumus sasedzām. Nevarētu teikt, ka ļoti lieli postījumi ir nodarīti, ir cietuši saldie ķirši. To varētu skaidrot ar pagājušo ziemu, kad koki īsti neiegāja miera periodā, un sniegs uzsniga uz nesasalušās zemes. Pavasarī pirms salnām mēs smidzinājām stādījumus ar cukuru saturošu preparātu, kas aizsargā pret salnām. Arī institūta darbinieki Dobelē smidzināja saldos ķiršus, bet tik un tā šogad praktiski ražas nebūs. Domāju, ka smidzināšana savā ziņā kaut ko deva, jo, ja to nedarītu, būtu vēl sliktāk, jo šīs jau nebija salnas, tas bija sals. Ja jau vakarā temperatūra noslīdēja zem nulles, tad tā jau nav parasta salna, kāda mēdz būt no rītiem, saulei lecot… Arī vīnogām jaunie dzinumi apsala. Pašlaik nāk dzinumi no rezerves pumpuriem. Otrajās salnās, kas nāca, vīnogas piesedzām ar agrotīkliem. Pašlaik ir skaisti dzinumi, atliek vien uzmanīt, lai izvairītos no salnām, ja tādas atkal būs. Šogad arī aprikozes ir stipri cietušas no sala bojājumiem, arī Dobelē, kur parasti tās ļoti labi pārziemo. Tāpēc nāksies veikt atjaunojošo apgriešanu. Aprikozes labi pacieš salu, bet tām nepatīk temperatūras svārstības, sals un atkušņi. Plūmes, manuprāt, ir labāk pārziemojušas nekā citi augļukoki. Mums Pūrē ir jaunie stādījumi, mēs uz ražu neceram, bet institūtā, es domāju, ka plūmēm būs raža.
Labi nav – zudībā 70% plānotās ražas
Jānis Lepsis, institūta vadošais pētnieks, augļu dārza īpašnieks un kooperatīva «Augļu nams» valdes priekšsēdētājs:
– Šajā brīdī precīzi situāciju nevar vērtēt, bet tas, ka īsti labi nav, to var saprast. Vienkāršiem vārdiem runājot, visiem ir slikti, tikai varbūt kādam ir drusku labāk paveicies. Optimistiski rēķinot, varētu būt kādi 25 līdz 30 procenti no cerētās ražas. Mums vietām ir tā, ka pumpuri nosaluši arī ābelēm. Pamatā jau lielākie postījumi radās salā, kas bija maija sākumā, bet, kā var spriest, arī aprīli vai vēl agrāk ir bijis stiprs aukstums, jo mēs griezām un pētījām pumpurus. Bija tā, ka čemurā vidējam pumpuram, kas jau ir nedaudz vairāk attīstīts nekā citi, auglenīca jau bija beigta, tas jau bija nosalis. Acīmredzot tas noticis jau agrāk. Grūti spriest arī par tiem ziediem, kuri nav aizgājuši bojā, tie var būt arī daļēji traumēti, tad tas apputeksnēšanas procents nevarētu būt tik labs, kā gribētos. No matemātiska viedokļa raugoties, ja no ziedkopas viens zieds ir dzīvs un visi simtprocentīgi aizmetas, tad varbūt arī sanāks ciešama raža… Bet tā jau nekad nebūs, jo ziedi ir daļēji cietuši un simtprocentīgi auglīši neaizmetīsies. Bija jau arī tādi ziedi, kas izsala un nemaz neuzziedēja; tad bija vēl tādi, kas uzziedēja, bet auglenīca nosalusi, un bija arī tādi bojājumi ziedos, kurus mēs uzreiz ar aci neredzam. Labi nav… Uz bumbieriem varētu cerēt, varētu būt, ka tiem sēklu nav, ka augļaizmetņi varētu būt, bet no otras puses, bumbieru pumpuri bija vairāk attīstījušies un sals tos nokoda uzreiz.
Mēs jau mēģinājām savus stādījumus no salnām sargāt ar dūmiem. Arī apvaicājamies, kā ir citiem kooperatīva biedriem. Un pārsvarā viņi teica, ka vairāk nekā puse nosalusi, citi minēja 80%. Vienīgi Piltenes pusē augļkopji bija cerīgāki, viņiem tas aukstums bija tā kā pagājis garām.
Salu izturējušos var nokaut sausums
Dārzkopības institūta pētniece Valda Laugale pastāstīja:
– Ogulāji stipri nosaluši, no ražas sagaidāmi kādi 10-20%. Nedaudz labāka situācija ir ar ērkšķogām, bet vissliktākā – ar upenēm. Domāju, ka sala postījumi bijuši kā kurā vietā, jo, piemēram, Tumē, manā mazdārziņā, izskatās, ka tik traki nav, ka raža būs, ogas aizmetušās. Zemeņu agrajām šķirnēm pirmie ziedi ir nosaluši – visi ar melnu vidu. Bet pašlaik tām, kas veras vaļā, izskatās, ka viss labi, protams, ja vien neuznāks atkal kāda salna. Pašlaik pie mums Pūrē ir ziedēšanas maksimums un, ja būs salnas, tad būs traki. Labas ražas šogad nebūs, bet tā, ka galīgi nekas neizaugs, tā arī nebūs. Nelaime tā, ka sala kaitējumus vēl papildina sausums; pašlaik tas, kas ir aizmeties, no sausuma var arī nobirt.
Stādu audzētājiem vieglāk, bet kolekciju dārzi smagi cietuši
Pēteris Heimani, kokaudzētavas īpašnieks:
– Kokaudzētavā nekādu dižo postījumu nav, jo bija sniegs. Pavasarī mēs ķiršus, plūmes, persikus – tās vārīgākas kultūras – varējām apsegt ar agrotīklu. Nelieli bojājumi ir, bet traģisks nekas nav noticis. Kas attiecas uz kolekcijām, tad aprikožu kolekcija ir izsalusi, kā tautā saka, ”pa tīro!”, arī ķirši izsaluši. Bet tie ir ziemas bojājumi, tikai grūti pateikt, kurā mirklī tas noticis. Kad pavasarī griezām augļu kociņus, tad vēl likās, ka viss ir kartībā. Zīdkoki tagad tikai plaukst, varbūt zariem gali nedaudz apsaluši, bet tur nav nekā īpaša. Aktinīdjas, kas bija apsegtas, – tām jau nekas, bet, kur bija pumpuri pavērušies, visas lapas nosala. Krūmmellenes izskatās tā kā nedaudz apvārītas, it kā ziedi nāk, tikai vēlāk. Pagaidām neko nevar spriest. Turklāt ziedi nāk laukā nevienmērīgi. Grūti pateikt, kā tie tālāk attīstīsies. Zemenes izstaigāju, apskatīju, un biju pārsteigts, ir nedaudz ziedu, kas nosaluši, bet kopumā zemenājs ir labs. Tas, kas nosalis, tas ir nedaudz, varētu teikt, retināšanas tiesa. Bet bumbieres gan nezied neviena, tām visi ziedi ziemā izsaluši. Man ir arī ābeles; kur ir kolekcijas dārzs tādā zemākā vietā, tur arī neviena ābele netaisās ziedēt. Plūmes tāpat. Apkārt laukam ir kaukāza plūmīšu dzīvžogs, kurā pašlaik plaukst kāds rets ziediņš, bet, kā zināms, šīs plūmītes ir vienas no pirmajam ziedētājām. Pagaidām daudz kas ir nesaprotams. Var arī izdarīt secinājumus, ka tās šķirnes, kas izdzīvoja, ir mums piemērotas, ļoti labas, bet, kas neizdzīvoja, jāskatās, vai no tām nevajadzēs atteikties. Tā tāda kā dabiskā izlase. Bēdīgāk tiem augļkopjiem, kam no augļiem un ogām jāpārtiek, tiem nebūs ienākumu, bet ieguldījumi un dārza kopšana tāpat ir jāveic.
Zaudējumi vēl jāapzina
SIA «Pūres Dārzi» vadītājs Edmunds Grīnbergs:
– Gan jau rudenī būs, ko vākt, mazāka raža būs, bet būs. Mēs jau tajās naktīs, kad bija lielais aukstums, salnas, sargājām dārzu. Dedzinājām salmus un dūmu sveces vai pretsalnu sveces. Saldajiem ķiršiem ir atsevišķas šķirnes, kas ir apsalušas; tām šķirnēm, kas sala laikā neziedēja, būs kaut kāda raža. Plūmju dārzs apsala tagad, pēdējās salnās, jo ziema arī bija ļoti nelabvēlīga. Šogad plūmēm nebija neviena zieda, jo ziedpumpuri jau bija ziemā apsaluši. Bumbieri arī ir stipri cietuši, vasaras šķirņu ābeles – kā kura šķirne, bet kopumā jau būs ko lasīt. Diemžēl arī zemenes ir cietušas, tās cieta tad, kad ziedpumpuri vēl nebija redzami; pumpuri veras vaļā, un viducīši ir melni. Pirmās ogas būs vēlāk, pirmais lasījums būs ar neglītām, nestandarta ogām, pēc tam jau, cerams, ka būs normāli. Kopraža jau būs mazāka. Pašlaik jau papildus salnām, stādījumus negatīvi ietekmē arī sausums. Nevar jau ņemt un brīvi aplaistīt, cik nepieciešams. Jaunā kokaudzētava iestādīta, slikti sakņojas, jo nav pietiekami mitruma. Arī zemenes nevaram iestādīt, gaidām, kad būs mitrāka augsne. Lauksaimniekiem reti kad dzīve ir bez grūtībām. Un tad rudenī atkal saražoto ir grūtības pārdot, jo imports nāk iekšā… Ja tirdzniecības tīklā 10 reizes krīt pārdoto ābolu apjoms, tas nozīmē, ka tie ar kaut ko tiek aizstāti, un tie ir ievestie āboli, kuriem cena lētāka.
Mūspusē lielākā vīnkoku dārza «Mazburkās» saimniece Gunta Niedra saka, ka vēl esot grūti spriest par to, kas ziemā noticis ar vīnogulājiem. Uz lauka vīnogulāju plaukšana notiek lēni. Pašlaik grūti noteikt rezultātus, ir jāgaida. Līdzīgi arī augļu dārza saimnieks «Eglājos» Guntis Ofkants saka, ka vēl situāciju vērtēt pāragri, bet ar zaudējumiem, šķiet, būšot jārēķinās.
Lauku masivizācija un mežu izciršana sekmē auksto vēju plūsmu, kas izžāvē pumpurus
Latvijas Lauksaimniecības izglītības un konsultāciju centra speciālists augkopībā Māris Narvils situāciju vērtē sekojoši:
– Ziemas postījumi ir ļoti nosacīti. Ja runa ir par augļu kokiem, tad svarīgi ir saglabāt veselus stumbrus, lai nebūtu stumbru plīsumu. Svarīga ir kaļķošana, pašnoēnošana. Bet, ja runājam par šīm ilgstošajām salnām, tad tās arī ir nodarījušas postu. Ziedēšanas laiks dažādām sugām ir diezgan izstiepts un ziedēšanas laika starpība starp dažādiem reģioniem ir vairākas nedēļas. Līdz ar to nevar viennozīmīgi spriest. Manā dārzā, kas ir Liepājas pusē, persikiem ziedi nosala, saldajiem ķiršiem ziedi nosala vai to būs ļoti maz, skābie ķirši zied vēlāk, un tur vairs nebūs lielu postījumu. Bumbierēm masveida ziedēšana bija tad, kad nebija sala, ābeles, izskatās, ka būs paglābušās. Par postījumiem runāt vēl nedaudz par agru, tos varēs saprast un apjaust vēlāk, bet tomēr ir daļa postījumu, ko jau skaidri var noteikt tagad. Postījumus izraisīja tas, ka pavasarī laika periods ar zemam temperatūrām naktīs bija diezgan ilgs. Pie mums, Liepājas pusē, zemākā temperatūra bija -3°C, bet bija jau reģioni, kur sals bija bargāks. Daudz kas atkarīgs arī no tā, kur dārzs atrodas, no tā novietojuma.
Vaicāts par iespējām un metodēm, ar kurām, iespējams, dārzs glābjams, M. Narvils skaidroja:
– Ar to glābšanu ir tā, ka var lietot agrotīklu, kas vairāk attiecas gan uz dārzeņiem, var smidzināt ar «Greenstim», var veidot ledus apvalciņus laistot. Pēdējais gan prasa milzīgus ūdens resursus. Mums jau atkal sausums klauvē pie durvīm, meteorologi nokrišņus nesola. Tāpēc cīņai pret salnām izmantot ūdens resursus būtu izšķērdība. Vēl arī jāievērtē tas, ka pūta pavasara aukstie vēji, kas izžāvēja pumpurus. Dārzu aizsardzība pret šiem vējiem ir ļoti svarīga.
Kopumā vērtējot, jāteic, ka mums jaunstādītie dārzi ir ļoti slikti aizsargāti pret vēju, jo vējlauzēju joslas vairs nav modē. Domāju, ka stratēģiski tā ir liela kļūda. Aukstie vēji var radīt aizvien būtiskākus postījumus. Jā, protams, vējlauzēju joslas ierīkošana prasa vairāk investīciju, bet šādā veidā mēs no pumpuru izžāvēšanas varētu izvairīties. Un vējlaužu līnijās vismaz vienai no rindām vajadzētu būt mūžzaļai. Tomēr arī krūmi, kaut arī nav paspējuši salapot, vēju bremzē. Vējlauzēju līnijai vajadzētu būt ziemeļu pusē, vienai, kas stāv priekšā ziemeļrietumu, rietumu vējiem, otrai – ziemeļaustrumu, austrumu vējiem. Ņemot vērā, ka turpinās lauku masivizācija un mežu izciršana, tad vējlauzēju joslu ierīkošana kļūst ļoti aktuāla.
Runājot par dārzeņiem, tos sējot, jāņem vērā, ka kultūra var būt jutīga dīgšanas brīdī. Kad bija sals, vēl sējumi nebija sadīguši. Jāņem vērā, ka, ja ir iespēja laistīt, tad augi mitrā augsnē aizvien būs daudz izturīgāki pret salu un salnām nekā sausā augsnē.
***
Spriežot pēc augļkopju sacītā, ir skaidrs, ka Latvijas augļu un ogu ražotājiem nebūs vieglas dienas: nodokļi jāmaksā, svarīgi arī saglabāt darbaspēku, jo, kā zināms, labus darbiniekus, kuri var un prot strādāt dārzā, atrast nav viegli. Kaut arī dārzi šogad no ražas pustukši vai pat tukši, tie visas vasaras garumā ir jākopj, un tam nepieciešami līdzekļi, jo nepieciešams gan mēslojums, gan augu aizsardzības līdzekļi, pļāvēji, rindstarpu apstrādātāji un tamlīdzīgi, par tādu lietu, kā dārza īpašnieka iztikšanu nemaz nerunājot. Jādomā arī par to, ka šādā situācijā var zaudēt augļu un ogu noieta tirgu. Tāpēc Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas pārstāvji vērsušies Zemkopības ministrijā ar aprēķiniem, ka augļu un ogu ražotājiem būtu nepieciešams atbalsts līdz diviem tūkstošiem eiro par hektāru. Savukārt zemkopības ministrs Didzis Šmits lūdzis lauku Atbalsta dienestam nekavējoties nodrošināt cietušo dārzu apsekošanu, lai varētu izvērtēt situāciju un meklēt risinājumus problēmas novēršanai.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju “Laiks uzņēmējiem ” saturu atbild SIA “Novadu Ziņas”. #SIF_MAF2023
