Kur paliek mūsu nauda MAF
Novada izglītības, kultūras un sporta komitejā
Jaunas programmas, jauna kārtība
Vēl pirms sācies jaunais mācību gads, tiek veiktas vairākas izmaiņas novada izglītības iestāžu nolikumos. Nu, piemēram, Zemītes sākumskola mainījusi savu statusu, kļūstot par pirmskolas izglītības iestādi, savukārt Jaunpils vidusskolā radusies vajadzība ieviest speciālo mācību programmu, jo ir arī audzēknis, kas tajā mācīsies. Ģimenei piedāvāta arī iespēja apmeklēt skolu Tukumā, Cērē vai Tumē, kur konkrētā programma jau bijusi, taču izvēle tāpat kritusi par labu Jaunpilij. Kā atgādināja un piebilda komitejas vadītāja, deputāte un arī Jaunpils vidusskolas pedagoģe Dace Adiņa, šis ir arī pēdējai mācību gads vidusskolas statusā. 12. klasē mācības turpinās astoņi audzēkņi. Visbeidzot izmaiņas tapušas arī Tukuma Mākslas skolas nolikumā, jo, kā vēstīts, tur tiek ieviesta jauna programma, kas pieejama arī vidusskolēniem. Un, cik zināms, jau šobrīd tai pieteikušies desmit audzēkņi. Iepriekš runāts, ka optimālais skaits būtu 12 bērni.
Pārsvarā – tautas sportam
Komitejas karstākais kartupelis jeb jautājums, par kuru deputāti diskutēja vissparīgāk, bija par kārtību, kā tiek dalīts pašvaldības finansējums sportistiem un sporta pasākumiem. Kā to prezentēja deputāts un arī sporta komisijas vadītājs Sandis Čilipāns, vienojušies un balsojumam nodoti vairāki plānotie grozījumi. Viens no punktiem paredz, ka būs stingrāka kārtība, kā tiek novērtēti augsta līmeņa individuālie sportiskie sasniegumi, piemēram, nosakot, ka šīm personām jābūt pilngadīgām, iekļautām federāciju sastāvā, ir līgums un tamlīdzīgi. Vienlaikus sporta komisijas kompetencē paliek arī tas, ka par katru gadījumu var lemt atsevišķi. Tas, kaut vai, piemēram, tādos sporta viedos kā mākslas vingrošana, kur dalībnieces bieži vien nav pilngadīgas. Papildu grozījums šajā sadaļā – par vienu sasniegumu sportists var pretendēt uz 1000 eiro līdzšinējo 700 eiro vietā. Mazliet vēlāk diskusijas gaitā gan deputātiem bija vairāki jautājumi. Piemēram, deputāts Kaspars Gribusts interesējās, vai tos sportistus, kas uzskatāmi par profesionāļiem, maz pašvaldībai papildus būtu jāatbalsta? Tika atgādināts arī par Valsts kontroles atzinumu, ka kopumā pašvaldībās pārlieku maz tiekot stutēts tieši tā sauktais tautas sports. Tomēr S. Čilipāns skaidroja, ka tādu gadījumu jeb sportistu novadā nemaz neesot tik daudz (pluss, mīnuss septiņi cilvēki), vēl jo vairāk – ne katrs rakstot iesniegumu pašvaldībai. Un lielākoties tas atbalsts izpaužoties, piemēram, kā līdzfinansējums sportistu nokļūšanai uz kādām sacensībām, kas savukārt mēdz būtu izšķirīgas, lai cita starpā tiktu uz tādu nozīmīgu pasākumu kā Olimpiskās spēles, – skaidroja S. Čilipāns. Viņš arī piebilda, – ja nu kas, jau šobrīd 95% no pieejamā finansējuma tiek novirzīti tieši amatieru sportam.
Lai “legalizētu” esošo situāciju
Vēl virkne grozījumu tika piedāvāta tajā noteikumu sadaļā, kur pašvaldība paredz finansējumu vai līdzfinansējumu komandām un pasākumiem. Nu, piemēram, viens no iepriekš komisijā plaši izdiskutētiem punktiem bijis atbalsta limitiem tām komandām, kas startē ārpus novada robežām. Līdz šim maksimālā summa, uz ko, izpildot dažādus kritērijus, varēja pretendēt viena biedrība vai komanda bija 20 000 eiro. Bet piedāvājums šo limitu palielināt līdz 50 000 eiro. Iemesls gan nav tāds, ka komandu pēkšņi novadā būtu kļuvis kā vairāk vai tamlīdzīgi, tomēr jau pērn un aizpērn bijusi situācija, ka novada vienīgajai profesionālajai komandai – FK «Tukums 2000» – finansējums ievērojami pārsniedza šo limitu (42 000 eiro). Proti, pieņemti vairāki atsevišķi lēmumi. Tad nu šī būtu tā iespēja situāciju sakārtot, – atkal skaidroja S. Čilipāns un piebilda, ka otrs variants, kas gan neguva sporta komisijas dalībnieku vairākuma atbalstu, bijis pilnībā atteikties no konkrētas summas pieminēšanas. Tas, pirmkārt, lai “nekacinātu citus”, kā komiteju sēdē norādīja arī K. Gribusts, otrkārt, – jo arī šajā gadījumā notiek katra gadījuma izvērtēšana un, kas ne mazāk svarīgi, pieejamā budžeta robežās. Tomēr vairākums klātesošo, tostarp domes priekšsēdētājs Gundars Važa sliecās virzīt tālākai izskatīšanai tādus noteikumus, kur limits ir noteikts.
Kur paliek dalības maksas?
Jautājumu sadaļā priekšsēdētāja vietniece Inga Priede interesējās, kas domāts ar noteikumu punktu, kas nosaka, ka komandas gada griezumā saņem ne vairāk kā 1000 eiro, īpaši, ka tas salīdzinājumā ar pieminētajiem 50 000 eiro? S. Čilipāns atkal skaidroja, ka tas paredzēts tautas sporta komandām atsevišķām aktivitātēm. Taču, piemēram, komandām, kas spēlē tikai novada čempionātu ietvaros, finansējums vispār netiek plānots, jo tas jau tiek iedots, organizējot pašu pasākumu. Viņš arī uzstāja, ka dalības maksas, kaut arī nelielas, par novadā rīkotajiem sporta pasākumiem – čempionātiem, tomēr būtu atstājamas. Galvenokārt, dalībniekus disciplinēšanas dēļ. No skolas vecuma bērniem gan, protams, tās netiekot prasītas, taču arī pieaugušajiem – dalības maksas ir pavisam mazas. Nu, piemēram, basketbola komandas spēlētāji, kas startē novada čempionātā, ko organizē biedrība «Brīvsolis», maksā 20 eiro sezonā, kas, rupji rēķinot, tikai viens eiro par spēli katram spēlētājam.
Turpinot uzsākto tematu par dalības maksām, I. Priede interesējās, kā tas nākas, ka novadā ir dažādas sistēmas. Ja, piemēram, Kandavas un pagastu apvienībā šobrīd ir tā, ka dalības maksu nauda par kaut kādām sacensībām nonāk Apvienībā, tad savukārt pasākumos, ko rīko «Brīvsolis», to saņemot pati biedrība? S. Čilipāns piekrita, ka vienotas sistēmas tiešām iztrūkst, bet nu pērn «Brīvsolis» esot bijis tas sporta klubs, kas uzņēmies novada čempionātu organizēšanu.
“Vai bija izsludināts kādas konkurss par rīkošanu?“ turpināja interesēties priekšsēdētāja vietniece. “Pagājušajā gadā konkursa nebija, bet šogad – ir plānots. Taču tas, kas bija – bija cenu aptauja biedrībām, kas varēja pieteikties,“ precizēja S. Čilipāns. Savukārt G. Važa piebilda, ka varētu jau rīkot arī konkursu, taču tad pašvaldība nezina, kas galā būs. Proti, iespējams uz novada pasākums organizēšanu beigu galā pieteiktos rīkotāji no Daugavpils…
Bet nu noslēgumā, par ko vienojās vismaz šī jautājuma kontekstā un ko rosināja arī deputāte Ilze Gotfrīda, ka būtiski būtu izskatīt un salīdzināt, kura sistēma tad galu galā ir tā labākā, un tad darīt tā, lai novadā tā būtu vienota, lai, tā teikt, nerastos lieki jautājumi.
Katram kaut kas savs…
“Pāris ierosinājumu un diskusiju šo noteikumu sakarā jau bijušas, to skaitā ar Ilzi,” vēl atgādināja arī domes izpilddirektors Ivars Liepiņš. Un lielā mērā tieši tādēļ, ka sistēmas arvien agrākajos atsevišķajos novados ir dažādas. Proti, ir, kur finansējums iet caur pagastu pārvaldi, un ir, kur tas notiek savādāk. Tomēr tas mērķis būtu, ka, pirmkārt, atbildība par sportu, tostarp, par to, kā tiek dalīts finansējum, tomēr būtu tieši novada domes Kultūras un sporta nodaļas pārvaldījumā. Otrkārt, novada čempionātu organizēšanā ir jābūt vienotai sistēmai. Vai rīkot iepirkumu, vai kā citādi to organizēt – tas savukārt tālāko diskusiju jautājums, piebilda I. Liepiņš. I. Priede savukārt iebilda, ka, viņasprāt, tas gan īsti nestrādāšot, jo nevarot taču kādu piespiest, piemēram, braukt spēlēt uz Jaunpili vai Tukumu, ja var to darīt pašu mājās! “Taču tieši par to arī stāsts – kas grib, tas piedalās. Nav ne Kandavas, ne Jaunpils, bet novada čempionāts!” ieceri pamatoja G. Važa, piebilstot, ka tas neizslēdz citus pasākumus vai iespēju spēlēt jebkurās citās sacensībās.
Jāvar arī pašiem!
Saistībā ar šiem noteikumiem, tika skatīts arī I. Gotfrīdas ierosinājums, proti, pievienot papildu kritēriju par augsta līmeņa sasniegumiem sporta komandām
Eiropas un Pasaules mērogā. Iemesls, ir konkrēta komanda – «Kandava/Turība» 3X3 komanda, kurā startē arī Parīzes olimpisko spēļu dalībnieks (Francis Lācis). Jā, šobrīd viņš nav deklarēts novadnieks, atzina I. Gotfrīda, taču, tāpat ir iespējams, ka tas kādreiz mainīsies un, galu galā, runa par principu, ne atsevišķo gadījumu.
Konkrētais priekšlikums tika atbalstīts, bet kopumā, precizēja I. Liepiņš, jaunie noteikumi tomēr paredz līdzekļu samazinājumu Kandavas un pagastu apvienībai, konkrēti – basketbola komandai, kas startē 2. līgā (no 12 000 uz 8000 eiro). “Strādājam pie tā, ka finansējums iet vienoti caur nodaļu, un tad arī kritēriji būs vienādi,” – tā izpilddirektors.
Tas, ka šobrīd tā nebūt nav, ar savu piemēru raksturoja arī deputāts un Tukuma ledus halles vadītājs Modris Liepiņš, uzsverot, ka aptuveni 250 sportistu lielajai halles saimei (hokejistiem, daiļslidotājiem, vieglatlētiem) gada budžets esot tikpat liels, kā šai vienai Kandavas basketbola komandai. Un, apzinot savas iespējas, piemēram, hokeja komanda pat neplānojot spēlēs augstākās līgās, jo tas prasa ievērojamus līdzekļus, piebilda M. Liepiņš. “Komandai, to izveidojot, galu galā pašai, pirmkārt, jāuzņemas atbildība, vai to var pavilkt, vai ne. Nevajadzētu būt tā, ka uztaisām komandu un tad dodamies uz pašvaldību ar prasību: ”Dodiet mums naudu!” Tāda situācija nevar būt ne basketbolā, ne futbolā, nekur,” piebilda M. Liepiņš.
Jāpiebilst, ka tieši jauniešu piesaiste komandai, sporta veidam, būs viens no būtiskiem kritērijiem jaunajos noteikumos, vērtējot pašvaldības atbalstu. Un kā piebilda Kultūra un sporta nodaļas vadītāja Laura Stūrīte, diskutēts ir daudz, un šajā gadījumā tas, kā nauda tiek piešķirta, šķiet, būšot daudz mazāk subjektīvs process, kā līdz šim. Vēl deputāti kārtējo reizi aizrunājās par to, vai nenoteikt tomēr konkrētāk tā sauktos prioritāros sporta veidus novadā, kas tiek atbalstīti? S. Čilipāns gan skaidroja, ka daļēji tas tā tiešām jau arī dabiski ir izveidojies, tādēļ šobrīd tāda plāna, vismaz esošo noteikumu kontekstā, neesot. Līdz ar to noteikumi tika virzīti izskatīšanai tālāk finanšu komitejas un domes sēdē.
Turpmāk vēl.
Liena Trēde
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju “Kur paliek mūsu nauda?” saturu atbild SIA “Novadu Ziņas”. #SIF_MAF2024
